Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests pērnā gada nogalē saņēma plašu sarakstu ar automašīnām, kuru pārdošanas procesā pielietotas nodokļu nemaksāšanas shēmas. Vienojošais elements stāstā ir auto markas – Toyota, Lexus, kā arī dīlera nosaukums – Amserv. Pieci mēneši jau apkārt, taču par izmeklēšanas gaitu no VID nekādu jaunumu, jo sniegt informāciju liedzot likums. Amserv grupa Igaunijā un Latvijā tādējādi var svinēt 25. jubilejas gadu, neaptumšojot savu publicitāti ar neglītām pagātnes ēnām.
Patiesībā ir pat trīs likumi, kas Valsts ieņēmumu dienestam liedz atklāt iespējamu nodokļu zagļu vārdus. Likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu 21. pants VID ierēdnim un darbiniekam aizliedz izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas kļuvusi zināma pildot dienesta pienākumus. Likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants pieprasa konfidencialitāti un nosauc izņēmumus. Visbeidzot Krimināllikums 329. pants noteic, ka par neizpaužamu ziņu izpaušanu VID darbinieks tiks ielikts uz gadu cietumā.
VID tāpēc klusē, patērētājiem tiek liegta iespēja izvēlēties godīgu pakalpojuma sniedzēju, bet tirgū turpina valdīt negodīga konkurence, jo viens tirgotājs audzējis savu tirgus daļu, mānot valsti, bet cits budžetā maksā pēc pilnas programmas.
Saskaņā ar VID datiem auto tirdzniecības nozare ir nozīmīgs ēnu ekonomikas spēlētājs. Aplokšņu algu īpatsvars ir 29%, un par plaši izplatītajām nodokļu shēmām jau gadiem runā arī dīlerus apvienojošā sabiedriskā organizācija Auto asociācija. Biežāk gan akmens tiek mests tieši lietoto automašīnu dārziņā, kaut gan arī gluži jaunas mašīnas uz papīra spēj izdzīvot garus mūžus ļoti neilgā posmā. Tas vismaz secināms no stāsta par Amserv grupas uzņēmumu tirgotajām mašīnām. VID tagad turpina skaidrot, vai šī bijusi - neglīta, bet legāla shēmošana, vai arī noziedzīgs PVN karuselis. Un jautājums arī – kurš tajā vizinājies apzināti un kurš iesēdināts ar viltu.
Jauns auto, septiņi saimnieki
Jāatgādina, ka anonīma avota sniegtajos dokumentos, ko pašlaik pēta VID, uzrādīta sekojoša shēma. (Darbnīca 6K to aprakstīja 2. februārī publikācijā Vai īstenotas nodokļu nemaksāšanas shēmas? laikrakstā Diena).
Automašīna tiek fiktīvi eksportēta uz Lietuvu, tur to nopērk juridiska persona un pārdod atkal uz Latviju. Seko viena vai vairākas pārreģistrācijas Latvijā, arī uz fiktīvām firmām – kā kurā gadījumā. Un galu galā firma tiek likvidēta, mašīna nonāk pie īstā īpašnieka, bet pievienotās vērtības nodoklis par to valstij netiek nomaksāts. Nekaunīgākos gadījumos nesamaksātais PVN pat tiek atprasīts atpakaļ no valsts.
Anonīmā avota sniegtajā sarakstā uzskaitīti 28 konkrētu Toyota un Lexus automašīnu VIN (unikālais virsbūves numurs) un reģistrācijas numuri, - šie auto kopš 2015. gada sākuma līdz pērnās vasaras beigām tika izmantoti nodokļu apiešanas shēmās. Piemēram, kāds Lexus NX deviņos mēnešos nomainījis pat septiņus (!) saimniekus. Avota sniegtajā pavadvēstulē apgalvots, ka no 2011. līdz 2013. gadam īstenoti vairāk nekā 200 darījumu ar fiktīva eksporta pazīmēm.
Paldies un viss
Ceļu satiksmes drošības direkcija pēc 6K lūguma pārbaudīja aizdomīgās reģistrācijas un apstiprināja, ka tādas patiešām ir notikušas. VID savukārt atpazina vēl citās mahinācijās iesaistītu fiktīvu firmu nosaukumus. Taču ar to arī lietas publiskā daļa ir noslēgusies.
VID preses dienests gan izsaka pateicību par sniegto informāciju: “Šāda atbildīga un godprātīga iedzīvotāju rīcība patiešām ļoti palīdz VID uzraudzības un kontroles darbā. Taču diemžēl likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pants joprojām ir nemainīgi spēkā un tādēļ mēs pie labākās gribas nevaram un nedrīkstam izpaust Jūs interesējošo informāciju, jo tā skar konkrētu nodokļu maksātāju”. Tātad nekādu ziņu par notiekošajiem kontroles pasākumiem un to rezultātiem.
Tikmēr pats nodokļu maksātājs Amserv motors valdes locekļa Armanda Vimbas personā atkārtoti ir vēstījis, ka “nekad nav veicis nodokļu shēmošanu un nav iesaistījies nodokļu shēmošanās”.
Pašlaik uzņēmums izvērsis plašu reklāmas kampaņu Igaunijā, Latvijā un plāno attīstīties arī Lietuvā.
Izmeklēšanu kavē disciplinārlieta
Izmeklēšana ir ieilgusi. Iespējams, arī organizatorisku problēmu dēļ. Neoficiāli zināms, ka Amserv biznesu vēl 2014. gadā sāka pētīt VID Finanšu policijas pārvalde, turklāt sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem, taču nākamajā gadā no darba aizgāja galvenā izmeklētāja, neizdevās arī kāds izmeklēšanas eksperiments.
Līdztekus pārbaudes sāka arī VID Nodokļu kontroles pārvalde. Tā arī saņēma sarakstu ar konkrētajām shēmās izmantotajām automašīnām. Taču nu šī struktūrvienība uz laiku palikusi bez vadības, jo uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināta pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. It kā par daudz kaut ko kaut kam pateikusi. Ne saistībā ar Amserv lietu, bet ar būvniecību. Taču arī par to VID runāt nedrīkst.
Saskaņā ar likumu nodokļu maksātāji ir jāsargā no negatīvas publicitātes. Un diemžēl arī ļaunprātīgi nodokļu nemaksātāji. Šī pretruna pirms nesena laika nonākusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dienaskārtībā. Politiķi domās, kā mīkstināt konfidencialitātes prasības gadījumos, ja tas skar būtiskas sabiedrības intereses. Bet pagaidām VID klusēšanas zvērests sargā ikvienu biznesu – godīgs tas vai ne.
* analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
