Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Meža un ūdenstilpju apsaimniekošanas komisijas vadība vakar nolēma pārbaudīt kā norit uzsāktie pašvaldības meža īpašuma Kadagā sagatavotie kopšanas darbi. Šoks bija liels, kad atklājās, ka mežizstrādātāji cērt ne tikai dastotos - marķētos kokus, bet nocirtuši un sagatavojuši sortimentos 30-40% vairāk. Sasaukta komisijas ārkārtas sēde, lai novērtētu dabai un pašvaldībai nodarīto zaudējumu apmēru un lemtu par tālāko rīcību,” – ar šādu vēstījumu Facebook klajā nācis Ādažu novada domes deputāts Raitis Kubuliņš. Izcirtēji – SIA R Grupa iepriekš ir publiski pieminēti kā Baltkrievijas radioaktīvās šķeldas piegādātāji uzņēmumam Rīgas Siltums.

„Izvērtējot notikušo, informējam, ka šā gada 28.martā tika veikti plānoti cirsmas izstrādes darbi Ādažu novadā, Kadagā. Šobrīd par notikumu ir informēta uzņēmuma vadība un pieprasīts paskaidrojums no darbu vadītāja,” Pietiek skaidro R Grupas valdes loceklis Gunārs Greiža, norādot, ka, „lai iegūtu objektīvu redzējumu par notikušo, tiks pieaicināti neatkarīgi eksperti, pēc kuru atzinuma saņemšanas, tiks pieņemts lēmums par turpmākajām darbībām”.

Saskaņā ar uzņēmuma skaidrojumu, lai pārliecinātos par izzāģēto koku apjomu, notikuma dienā izsaukta pašvaldības policija, kura fiksējusi faktu. Tāpat arī 31.martā izveidota apsekošanas komisija, piedaloties Ādažu pašvaldības pārstāvjiem un ekspertiem no Valsts meža dienesta, kuri, kā apgalvo G. Greiža, „apliecināja, ka nav konstatēti mežizstrādes likumdošanas pārkāpumi. Mūsu mērķis noteikti nav izzāģēt vairāk koku, nekā tas ir noteikts darbu izpildes līgumā”.

Savukārt R. Kubuliņš Pietiek stāsta, ka Ādažu mežu un ūdenstilpju apsaimniekošanas komisijas sēdē panākta vienošanās, ka „neatkarīgs vērtētājs izmērīs un noteiks, cik daudz ir izcirsts par daudz, un tad R Grupa piemaksās”. Faktiski esot panākts kompromiss, ņemot vērā, ka – kā tagad skaidro R. Kubuliņš – R Grupa nocirtusi nemarķētus kokus, bet dažus marķētos nav nocirtusi. Savukārt viņa sākotnējais situācijas apraksts skatāms šeit: https://www.facebook.com/watch/?v=476486630055346.

Pagājušā gada vasarā kāda ļoti labi informēta Pietiek lasītāja R Grupu pieminēja saistībā ar galvaspilsētas apkures uzņēmuma Rīgas siltums dedzināto radioaktīvo Baltkrievijas izcelsmes šķeldu. Cita starpā viņa minēja:

„Kurināmo šķeldu ar radioaktīvo piesārņojumu AS “Rīgas siltums” piegādā SIA “R Grupa”, reģistrācijas numurs 50003603631, uz iepirkuma procedūras rezultātā noslēgta līguma pamata. Ir pamats uzskatīt, ka SIA “R Grupa” rīcībā ir gan “tīrā”, gan radioaktīvā šķelda. (..)

SIA “R Grupa” tiesības piegādāt šķeldu ieguvusi, jo spējusi iepirkumā piedāvāt zemāko cenu. Radioaktīvais piesārņojums daļai no SIA “R Grupa” piederošās šķeldas apjoma varētu būt iemesls, kāpēc SIA “R Grupa” ir spējusi piedāvāt zemāko cenu. SIA “R Grupa” AS “Rīgas Siltums” piegādāto šķeldu iepērk un Latvijā ieved no Baltkrievijas, kur to var nopirkt par 20% lētāk nekā Latvijā.

Tādējādi visticamāk par 20% zemāka šķeldas iepirkuma cena ļauj SIA “R Grupa” piedāvāt publiskajā iepirkuma procedūrā zemāku cenu salīdzinājumā ar citiem pretendentiem (atbilstoši 2019.gada 18.jūlijā AS “Rīgas Siltums” organizētās iepirkuma procedūras piedāvājumu atvēršanas sanāksmes protokolā norādītajam SIA “R Grupa” piedāvātā cena visās AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs bija 17,90 EUR par vienību, savukārt citu pretendentu piedāvātās cenas bija robežās no 18,32 EUR līdz 19,50 EUR par vienību un tās tika piedāvātas atšķirīgas katrā siltumcentrālē).

AS “Rīgas Siltums” organizētajā iepirkuma procedūrā piedalījās vairāki pretendenti, kas visi, izņemot SIA “R Grupa”, plānoja piegādāt šķeldu, kuras izcelsme ir Latvijā. Par 20% lētāko šķeldu no Baltkrievijas neviens cits pretendents neplānoja piedāvāt, jo apzinājās, ka radioaktīvās šķeldas pelnu utilizēšana radīs papildus izmaksas, kā arī apzinājās tās kaitīgumu un atbildību. Paaugstinātās radioaktivitātes un tās radīto seku dēļ šķelda no Baltkrievijas nav pieejama arī citos eksporta tirgos, kā rezultātā tā ir pieejama pietiekama daudzumā AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs.

Šķeldas iepirkšana no Baltkrievijas izmantošanai AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs, lai gan Latvijā tā ir pietiekamā daudzumā, rada absurdu situāciju, ka Latvijas izcelsmes šķelda tiek eksportēta, savukārt AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs izmantotā šķelda ar paaugstinātu radioaktivitātes līmeni tiek importēta. Tādējādi, pieaugot šķeldas importa apjomiem, pieaug arī tās eksporta apjomi, jo īpaši uz Skandināvijas valstīm (visvairāk Zviedriju).

Atbilstoši apkopotajiem statistikas datiem 2019.gada 1.pusgadā no Latvijas šķelda un skaida tikusi eksportēta 919,5 tūkst. naturālajā mērvienībās un 55 944,1 tūkst. EUR vērtībā, savukārt šķelda un skaida tikusi importēta 466,6 tūkst. naturālajās mērvienībās un 13 878,5 tūkst. EUR vērtībā. Apkopotā statistika liecina, ka vairāk nekā puse no 2019.gada 2.ceturknsī importētās šķeldas (416 tūkst. tonnas) tiek importēta no Baltkrievijas, savukārt kā otra lielākā šķeldas importa valsts aiz Baltkrievijas seko Somija ar 100 tūkst. tonnām šķeldas 2019.gadā.

No Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamās informācijas redzams, ka SIA “R Grupa” regulāri piedalās un iegūst līguma slēgšanas tiesības iepirkumos, kas saistīti ar kokmateriālu un šķeldas iepirkšanu un ar kokmateriāliem saistīto pakalpojumu sniegšanu.

Radioaktīvā šķelda, ko SIA “R Grupa” pārdod AS “Rīgas siltums” un kas tiek dedzināta tās katlu mājās, Latvijā tiek ievesta no Baltkrievijas – Mogiļevas un Gomeļas. Šī šķelda Latvijas teritorijā tiek ievesta vilcienu vagonos, šo pārvadājumu nodrošina dzelzceļa kravu pārvadātājs SIA “LDZ Cargo”.

Ievedot šķeldas kravu Latvijā no Baltkrievijas, apmēram 20% - 30% no kopējā šķeldas kravas apjoma tiek deklarēti ar kodu HKN 27111900, kas ir naftas produktu kods. Šķeldas krava pareizi būtu deklarējama ar kodu 440121000. Savukārt apmēram 10% - 20% šķeldas kravas apjoma tiek patiesībā eksportēta.

Pēc šķeldas kravas ievešanas Latvijā tā tiek nogādāta uz Rīgas ostu, izkrauta un glabāta zemesgabalā ar adresi Rīgā, Tvaika ielā 70. Iespējams, ar šķeldas uzglabāšanu ostā ir saistīta vai to nodrošina SIA “Jaunmīlgrāvja ostas kompānija”, kuras darbības adrese ir Tvaika iela 70, Rīga. (..)

Ar radioaktīvās šķeldas realizāciju Latvijā ir saistīts arī uzņēmums SIA “Dižozols”, reģ. Nr. 44103079618, juridiskā adrese Beātes iela 5, Valmiera, LV-4201, tā reģistrētie pamatdarbības veidi ir mežizstrāde un mežsaimniecības palīgdarbības.”

Kopš tā laika gan nosacījumi šķeldas ievešanai Latvijā ir kļuvuši būtiski stingrāki.

Novērtē šo rakstu:

34
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...