Uzņēmējs Edgars Ciniņš: ar mani saistītās „Meronigeitas” datu bāzē atrodamās e-pasta vēstules neapšaubāmi ir īstas un autentiskas
PIETIEK28.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Rūdolfa Meroni, viņa kompanjonu un prokuratūras pārstāvju cītīgi apkarotās „Meronigeitas” e-pasta vēstuli datubāzes saturu prokurors Juris Juriss ir nācis atklātībā ar paziņojumu: „Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatījis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresēm. No tūkstoša e-pastu ir tikai pāris patiešām manis nosūtītās vēstules.” Savukārt LR Ģenerālprokuratūra uz ziņām par vietni www.prokuratura.info ir oficiāli reaģējusi, ar ziņu aģentūras LETA starpniecību paziņojot, ka tā „uzskatāma par viltus interneta vietni”. Pietiek šodien publicē īsu sarunu ar savulaik Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos redzamu vietu ieņēmušo uzņēmēju Edgaru Ciniņu, kura vārds arī atrodams publiskotajā datubāzē.
- Kāds ir Jūsu viedoklis par vietnē atrodamajām e-pasta vēstulēm? Vai arī Jūs uzskatāt, ka tās ir viltotas un safabricētas?
- Nevaru atbildēt par visiem tur atrodamiem e-pastiem, bet tie, kas ir bijuši manā rīcībā, kuriem esmu bijis sūtītājs vai kāds no adresātiem, precīzi atbilst oriģināliem un nekādā veidā nav mainīti vai laboti. Daļa no tur esošajiem e-pastiem jau iepriekš ir parādījušies presē, un, cik man zināms, pats Meroni ir sūdzējies par viņa sarakstes publicēšanu, tādējādi atzīstot tās autentiskumu.
- Šajā vietnē ir atrodamas arī vēstules, kurās Jūs esat minēts kā, piemēram, adresāts. Vai kāda no šīm vēstulēm Jūsu ieskatā ir viltota vai safabricēta?
- Neesmu apskatījis pilnīgi visus e-pastus, kuriem esmu adresāts, bet tos kurus esmu redzējis nejaušas izlases kārtībā, tie pilnībā atbilst oriģinālajiem, nav viltoti vai mainīti.
- Vai vispār esat vietnē atradis kādu vēstuli, kura, Jūsuprāt, varētu būt viltota vai safabricēta?
- Pagaidām man tāda vēstule nav gadījusies, vien dažiem man zināmiem e-pastiem neatbilst CC adresāti. Pieļauju, ka tā ir kāda tehniska kļūme, veidojot doto datu bāzi.
- Prokurors Juris Juriss, kurš vietnē atrodamajās vēstulēs ir bieži pieminēts, apgalvo, ka par tajās aprakstītajiem faktiem neko nezinot un baumas un izdomājumus nekomentēšot. Vai, Jūsuprāt, tas tā tiešām varētu būt?
- Man grūti spriest par e-pastiem, par kuriem apgalvots, ka tos veidojos J.Juriss, jo tie rakstīti kādas iedomātas personas vārdā. Šādus e-pastus nekad iepriekš neesmu redzējis, man arī nav zināms par kaut kādiem J.Jurisa izdomātiem vārdiem vai e-pasta adresēm. Tomēr, lasot par sarakstes tēmām, iespēja, ka e-pastus rakstījis Juriss, liekas ļoti ticama.
- Kam, Jūsuprāt, varētu būt izdevīgi, lai vietnes saturs nevis tiktu rūpīgi izmeklēts, bet gan pasludināts par viltotu un safabricētu?
- Tas noteikti ir izdevīgi daudzām personām. Pirmkārt jau, noteikti R.Meroni, kā arī visiem tiem, kurus e-pasti atklāj viņu patiesos nodomus un darbības.
- Kura, Jūsuprāt, varētu būt tā iestāde, kas spētu veikt neatkarīgu, objektīvu izmeklēšanu, ņemot vērā Rūdolfa Meroni politisko un ekonomisko ietekmi, kā arī faktu, ka vietnes saturs nopietni diskreditē ka Ģenerālprokuratūru, ta Satversmes aizsardzības biroju (SAB)?
- Es personīgi neredzu pamatu kaut kur vainot Satversmes aizsardzības biroju. Slavenais e-pasts, kurā tiek apgalvots, ka J.Juriss Ventspils naftas akciju pārdošanas darījumu ir saskaņojis ar Ģenerālprokuratūru un kaut kādu aģentūru, kas domāts SAB, ir noteikti īsts.
Tomēr es nedomāju, ka J.Juriss vispār šādu darījumu ar kādu saskaņoja. Manuprāt, viņš vienpersoniski palīdzēja R.Meroni un radīja dīvainu vēstuli, kuru var iztulkot kā atļauju darījumam. Esmu informēts, ka pat viņa tuvākie kolēģi neko nezināja par vēstuli un tās tapšanas procesu.
Par J.Jurisa motīviem mēs varam tikai minēt. Ir skaidrs, ka R.Meroni ir svarīgs liecinieks J.Jurisam tik īpašajā krimināllietā, bet prokuroram gan vajadzētu rūpīgi izvērtēt, vai R.Meroni piesegšana un nepienācīga pārbaude nerada sekas, kas ir līdzvērtīgas vai pat smagākas par nodarījumiem, kurus apkaro J.Juriss iepriekš minētajā krimināllietā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
