Iesaki rakstu: 
Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu – vēlētāja balsi. Instruments nav “neaiziet”, bet aiziet un izsvītrot visus pie varas esošos kretīnus.
Viens no lielākajiem kretīnismiem pēdējos gados pašvaldībās ir bijis vērienīgo attīstības projektu būvgružu pretlikumīga un, iespējams, koruptīva noglabāšana. Piemēram, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvalde šogad kriminālprocesa materiālus par 1,5 miljonu eiro kaitējumu videi ar būvgružu kaudzi nodevusi prokuratūrai, kriminālvajāšanas uzsākšanai. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prokuraturai-nodod-lietu-par-15-miljonu-eiro-kaitejumu-videi-ar-buvgruzu-kaudzi.a401785/
Minēšu Smiltenes novada gadījumu, kurā nelegālā būvgružu noglabāšana notikusi vismaz trīs reizes lielākā apjomā.
Pirmie no būvgružu noglabāšanas cieta Smiltenes pilsētas bērni, jo būvgruži aizšķērsoja bērniem iecienītāko ragaviņu nobraucienu. Būvgružus pašvaldības īpašumā Drandu ielā 24 uzsāka vest 2019. gada vasarā. Jo vairāk Smiltenē tika remontētas ielas, jo vairāk būvgruži tika vesti un noglabāti, līdz 2020./21. ziemā sasniedza aptuveni
Smiltenes novada pašvaldībai piederošos būvgružus un asfaltu pašvaldības īpašumā uzņēmēji ar buldozeriem centās saformēt valnī un piesegt ar grunti. 10. februārī šo vietu apsekoja Valsts vides dienesta (VVD) darbinieki. Tā kā piesegtais valnis bija apsnidzis, speciālisti ievēroja tikai dažas uz tā svaigi izbērtas čupas no Dakteru ielas būvdarbiem. Par to martā rakstīja laikraksts “Ziemeļlatvija”.
https://www.ziemellatvija.lv/novados/valsts-vides-dienests-atbertne-konstate-parkapumus-154023
Cik noprotams, nevis par visu noglabāto būvgružu apjomu https://www.facebook.com/100001438902854/videos/3941772132547378/, bet mazajām uz vaļņa izbērtajām čupiņām administratīvi tika sodīts Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš un SIA “8.CBR”.
Līdz šā gada 1. jūnijam sodu saņēmušajiem ir jāiesniedz VVD detalizēta informācija par izvesto un tālāk apsaimniekoto būvniecības atkritumu apjomu. Līdz šodienai no visiem būvgružiem ir aizvestas tikai mazās, ziemā nenoglabātās čupiņas, bet valnis stāv kā stāvējis visā savā
Kā tas varēja gadīties?
Kā zināms, Smiltenes novada pašvaldībā faktiski nav opozīcijas un, šķiet, deputāti par to pat lepojas. Parasti visi 15 deputāti šajā sasaukumā ir balsojuši par dārgajiem investīciju projektiem lielā vienprātībā. Nebūtu korekti par notikušo vainu uzvelt Nacionālai apvienībai, jo 2017. gada vēlēšanās no tās saraksta netika ievēlēts neviens šīs partijas biedrs. Faktiski Smiltenes novadā pie varas nonākusi elitāra grupa, kura pirms vēlēšanām bija sadalījusies “partiju sarakstos”, bet pēc vēlēšanām draudzīgi un nekontrolēti ķērās pie “naudas apgūšanas”.
Tā tas arī varēja gadīties – vienprātīgā visatļautības garā. Tikai nav saprotams, kādēļ tā Smiltenē sanācis – vai no deputātu vienaldzības, muļķības vai korupcijas. Šķietami šis pārkāpums būs visu deputātu kolektīvā atbildība, jo kopš marta, kad par to rakstīja laikraksts “Ziemeļlatvija”, nav manītas kaut jel viena deputāta aktivitātes skaidrošanā, ka tā varēja Smiltenē sanākt.
Vai korupcija?
Drīzāk jā nekā nē. Un ja ne korupcija, tad kas? Un, ja jā, tad, nodarot pašvaldībai milzīga apmēra zaudējumus un kaitējumu videi. Atļaujot uzņēmējiem nevest būvgružus, kur pieklājas, tiem ietaupījās prāva nauda. Nespēju iedomāties, ka Smiltenē tika pieļauts noglabāt būvgružus tikai aiz stulbuma. Vai no tā noziedzīgi iegūtus līdzekļus guvuši visi Smiltenes novada domes deputāti? Drīzāk nē nekā jā. Šādas koruptīvas shēmas atšķetināt un atklāt noziedzīgā labuma guvējus ir sarežģīti.
Vai vainīgs kāds patvaļīgs pašvaldības administrācijas darbinieks, kurš ierādījis būvgružiem vietu, vai būvgružiem vieta ierādīta ar politiskās vadības akceptu, vai šī sasaukuma priekšsēdētāji - Gints Kukainis un Edgars Avotiņš bijuši tik vāji un ietekmējami, ka pakļāvušies kādam ārējam spiedienam un no visas šīs afēras “krējums nosmelts” kaut kur Rīgā? No šī gadījuma nav saprotams, kas faktiski ir vadījis pašvaldību šos iepriekšējos četrus gadus…
Šeit atmiņā nāk 2005. gada Jūrmalgeita, kad publiskotajās telefonu sarunās Andris Šķēle piedāvāja par Jūrmalas mēra vietnieku ievēlēt “lielāko kretīnu”. Par nožēlu Latvijas politiskajā kultūrā nereti ietekmīgi kuluāru spēlmaņi izvēlas kādu viegli ietekmējamu, godkārīgu kadru, ko ielikt amatā, lai pēc tam izmantotu.
Apvienojoties Apes, Raunas un Smiltenes novadiem, vēlēšanās startē seši spēcīgi saraksti, ko kuriem katrs vēlētājs var atrast labāko savai gaumei. Turklāt trīs no šiem sarakstiem apvienojuši jaunus kandidātus, kuri nav bijuši pie varas. Arī Nacionālās apvienības, Jaunās Vienotības un ZZS/LRA sarakstos ir jauni, cienījami kandidāti. Aicinu visus izmantot iespēju, doties uz vēlēšanām un svītrot sarakstos līdz šim pie varas bijušos deputātus, kuri dižojas ar “sakoptu istabu”, lai gan visus šos gadus “samazgas lējuši durpriekšā”. Iesim uz vēlēšanām kaut vai tādēļ, lai viņi, paliekot pie varas, šīs samazgas negāztu arī Apē un Raunā!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
