Iesaki rakstu: 
Var pajokot, ka tiesnešiem likumi nav rakstīti, var atcerēties vecu anekdoti, ka tiesnešiem jāzina, ka „divreiz divi ir četri un viens atlikumā pašam”. Var ierosināt kvalifikācijas celšanas programmā iekļaut Bertolda Brehta „Kaukāza krīta aplī” ar slaveno tiesneša saukli „ņemu!”.
Tas viss, protams, joks.
Latvijas tiesnešu biedrības priekšsēde uz jautājumu, kāpēc Latvija zaudē tik daudz lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā un tāpēc krīt Latvijas tiesu varas starptautiskais reitings, atbildēja, ka nesaskatot tajā tiesnešu vainu. Pieņemsim, ka arī tas ir joks.
Ventspils tiesas tiesnese S.Eglīte 2012.gada 25.aprīlī nolēma pieņemt Ventspils tiesai nepiekritīgu lietu – SIA Ventrans Rīga un A.Lindes prasības pieteikumu un ierosināt lietu pret AS Latvijas Naftas Tranzīts „Par AS Latvijas Naftas Tranzīts akcionāru sapulču atzīšanu par nenotikušām un akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža”.
Cienījamo tiesnesi nemaz neuztrauca, ka lieta pēc teritoriālās piekritības pieņemama Rīgā, jo Civilprocesa likumā rakstīts, ka lietu ceļ tiesā pēc atbildētāja juridiskās adreses, un tiesnesei konstatējot, ka lieta nav piekritīga konkrētai tiesai, tā ir atdodama atpakaļ prasītājam. Kur vēl vienkāršāk un skaidrāk, ja uz likumu skatās nopietni nevis kā uz ieilgušu joku! Nu nevar tiesa grābt lietas, uz kurām ir interese vai kāre, jo tādā vīzē var nonākt līdz strīda izskatīšanai starp Tutanhamona mūmiju un dienvidpola pingvīniem.
Vai Ventspils tiesas tiesnesei S.Eglītei bija kādi civila vai krimināla rakstura šķēršļi, lai pārliecinātos par AS Latvijas Naftas Tranzīts īsto juridisko adresi, kas noteiktu, ka lieta nepiekrīt Ventspils tiesas izskatīšanai? Vai bija kādi objektīvi piespiedu un blakus apstākļi, kas noteica viņas nelikumīgo rīcību? Šādi jautājumi būtu uzdodami pašai tiesnesei, lai gan viņa, solidarizējoties ar savas biedrības vadītāju, visticamāk atjokotos, ka nesaskata tajā tiesneša vainu. Jo viņa pati, redz, ir tiesnese!
Sanāk tāda viduslaiku tirgus marionešu teātra cienīga izrāde, tikai nav zināms, kas rausta lelles aiz diedziņiem. Mans attāls radinieks tiesnesis, prašņāts par šādu tiesneses lēmumu, nemaz nelikās jautrs. „Acīmredzami, ka Ventspils tiesai nepiekritīgu lietu S.Eglīte pieņēmusi apzināti,” viņš sacīja. „Ventspils duļķēs, par kurām vairumam Latvijas tiesnešu nav ne jausmas, Ventspils tiesneši jūtas kā zivis ūdenī. Pat nemanot, ka sēž uz āķa.”
Tā jokodamies dzīvojam!
Tiesu varai kā valsts varas atzaram piemīt visi varas netikumi, tajā skaitā varas slinkums, šķietamība un paviršība. Visa šī buķete piemīt arī Ventspils tiesai. Neviens neprasa gāzt diez kādus dižus kalnus. Cilvēki prasa ievērot elementārākās likuma normas. Gājiens uz tiesu namu jau tā nav jautrākais cilvēka piedzīvojums, bet te ar viņu vēl spēlē riņķa spēlītes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
