Uz izgāšanās pusi sāk „vilkt” arī Jūlija Krūmiņa un tiesneses kriminālprocess
PIETIEK13.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uz izgāšanās pusi sāk „vilkt” arī uzņēmēja Jūlija Krūmiņa un Rīgas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājas Aijas Orniņas kriminālprocess, - kā liecina Pietiekrīcībā esošais prokuratūras dokuments, ko šodien publicējam, prokuratūra ir izbrāķējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) materiālus, kas, pēc KNAB domām, liecinot par kukuļa piedāvājuma izteikšanu un attiecīgi pieņemšanu.
„Izvērtējot no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja saņemtos kriminālprocesa Nr. 12812001716 materiālus, ir secināts, ka šobrīd nav pamata lemt jautājumu par Aijas Orniņas saukšanu pie kriminālatbildības par nozieguma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 320.panta ceturtajā daļā (kukuļa piedāvājuma pieņemšanu) un Jūlija Krūmiņa saukšanu pie kriminālatbildības par nozieguma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā (kukuļa piedāvājuma izteikšanu),” – šādu lēmumu ir pieņēmis pēdējā laikā plašu ievērību guvušais „oligarhu lietas” prokurors Māris Leja.
Lai dotu KNAB „otro iespēju” vēl mēģināt savākt papildu pierādījumus, ir pieņemts lēmums izdalīt jaunu kriminālprocesu, kurš jau atkal „nodots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanas turpināšanai”. Nekādi konkrēti termiņi KNAB nav noteikti, līdz ar to teorētiski ir iespējama kriminālprocesa „vilkšana” vēl vismaz gadu, šajā laikā gan Orniņai, gan Krūmiņam saglabājot aizdomās turētā statusu.
Līdz ar to sākotnēji skaļās lietas pašreizējais iznākums ir šāds: iespējamās kukuļošanas faktu prokuratūra ir atzinusi par nepierādītu, savukārt tiesnesi Orniņu ir nolemts saukt pie kriminālatbildības par, kā minēts KNAB formulējumā, neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu plašsaziņas līdzekļa pārstāvim: cik zināms, viņa ir Tiesu informācijas sistēmā noskaidrojusi informāciju par kādas personas sodāmību un tās nodevusi tālāk.
KNAB gan, lūdzot sākt kriminālvajāšanu, iepriekš paziņojumā medijiem apgalvoja, ka krimināllietā iegūtie pierādījumi norādot uz tiesas priekšsēdētājas prettiesisku rīcību – arī uz privātpersonas piedāvāta kukuļa pieņemšanu 5000 eiro apmērā. Arī Krūmiņu KNAB bija rosinājis saukt pie atbildības „par kukuļa piedāvāšanu par trešajai personai vēlamu tiesneses rīcību saistībā ar civillietas izskatīšanu”.
Līdz lietas iztiesāšanai Orniņa no tiesas priekšsēdētājas amata ir atstādināta un strādā Tiesu administrācijā par vecāko referenti.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
