Ušakovs nespēj paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem "Rīgas namu pārvaldnieka" valdē izvēlēts "Saskaņas centra" ziedotājs
PIETIEK23.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs nespēj paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem skandalozā un bieži kritizētā pašvaldības namu apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks valdē šomēnes paklusām iecelts viņa vadītās partijas Saskaņas centrs ziedotājs Jevgeņijs Vasjkins.
Sākotnēji pašvaldības preses pārstāve Pietiek apgalvoja, ka domes priekšsēdētājs uz uzdotajiem jautājumiem saistībā ar šo kadru nomaiņu nevarot atbildēt, jo atrodoties atvaļinājumā, un no skaidrojuma varēja noprast, ka neviena cita domes amatpersona nekādus paskaidrojumus šai saistībā sniegt nespēj.
Taču arī otrdien, kad Ušakovs jau bija atgriezies no atvaļinājuma, izrādījās, ka domes priekšsēdētājs nespēj sniegt skaidrojumu ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem. Mērs nevarēja atbildēt ne uz jautājumu, kāpēc vispār tika pieņemts lēmums par divu valdes locekļu nomaiņu, kas tieši to pieņēma un kāpēc neapmierināja esošo valdes locekļu sniegums, ne uz jautājumu vai uz vakantajām vietām valdē tika izsludināts konkurss un kurš konkrēti izraudzījās jaunos valdes locekļus.
Tāpat izrādījās, ka domes priekšsēdētājs nespēj uzrādīt nekādus datus, uz kuru pamata tika pieņemts lēmums par jauno valdes locekļu izvēli. Ušakovs nevarēja atbildēt arī uz jautājumu, vai uz šiem amatiem, kuri to ieņēmējiem mēnesī ienes vairāk nekā 2400 latu, bija citi kandidāti. Visbeidzot, domes priekšsēdētājs nespēja arī paskaidrot, vai Vasjkina pagājušā gada ziedojumam Saskaņas centram ir kāda saistība ar viņa nozīmēšanu konkrētajā amatā.
Pietiek jau informēja: lai gan Uzņēmumu reģistrs rāda, ka viens no četriem skandalozā Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks valdes locekļiem ir 1968. gadā dzimušais Dzintars Arbidāns, nule paklusām ir notikusi viņa nomaiņa, - par jauno valdes locekli kļuvis 1987. gadā dzimušais Vasjkins.
Saskaņā ar Lursoft datiem pašvaldības namu apsaimniekotāja valdē joprojām ir Ervīns Straupe, Ivo Lecis, Jeļena Jakovļeva un Dzintars Arbidāns, kas šo amatu ieņem kopš 2010. gada beigām.
Taču uzņēmuma interneta mājas lapa jau vēsta ko citu - Arbidāna vietā par Rīgas namu pārvaldnieka valdes locekli kļuvis 25 gadus vecais (dzimis 1987. gada 26. novembrī) Vasjkins.
"Ieguvis profesionālo maģistra grādu siltumenerģētikā un siltumtehnikā. Uzņēmuma valdē iecelts 2013.gada jūlijā, līdz tam strādājis SIA Rīgas namu pārvaldnieks par Tehniskās pārvaldes direktoru, kā arī citās valsts un privātajās struktūrās," - šādu informāciju par jauno vadītāju atklāj pašvaldības uzņēmums
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze rāda, ka vēl tikai pagājušā gada novembrī Vasjkins Rīgā valdošajam Saskaņas centram ziedojis 1000 latu.
Gados jaunā uzņēmuma valdes locekļa darbības sfēra būs "tehniskā nodrošinājuma resursu koordinēšana un to izvietošanas plānošana pilsētas teritorijā. Būtiskākais uzdevums samazināt iespējamo avāriju risku, preventīvi novēršot potenciālos bojājumus pirms to rašanās".
"Cik noprotu, pāris štukas un esi jau pie ruļļiem, knapi mātes piens no lūpām nožuvis. Izcils kantoris! Lūgums interviju no jauniem valdes locekļiem, kas ko kā...?" - šādi šo faktu komentēja Pietiek lasītājs, kas par notikušo informēja portālu.
Reizē ar Arbidānu vietu valdē zaudējusi arī Jeļena Jakovļeva, kuras vietā nākusi 1975. gadā dzimusī Inga Bulgarina, kas iepriekš strādājusi Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes Izmeklēšanas daļā par izmeklētāju, zvērinātu advokātu birojā V.Vidžus un Partneri par juristu un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1.nodaļā par izmeklētāju. Viņa Saskaņas centra ziedotāju sarakstā nav atrodama.
Vidējais valdes locekļa atalgojums Rīgas namu pārvaldniekā ir vairāk nekā 2400 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
