Iesaki rakstu: 
Vieni izliekas neredzam, otri krīt svētā sašutumā - pārsvarā tāda ir mediju un politiskās elites reakcija uz Fridriha Eberta fonda pētījumu par Latvijas krievu minoritātes uzskatiem sakarā ar Krievijas karu Ukrainā (UNDER PRESSURE - An Analysis of the Russian-Speaking Minority in Latvia), kura ietvaros gan tiešās intervijās, gan interneta formātā š.g. aprīlī tika aptaujāts 2021 Latvijas iedzīvotājs.
Abos gadījumos šāda reakcija ir liekulīga un tuvredzīga. Mūsu politiskā elite izdarīja visu, lai līdzās notiekoša kara apstākļos Latvijas sabiedrība būtu sašķelta un polarizēta, tāpēc pētījuma rezultāti nu nekādi nevar pārsteigt. Latviešu un krievu vidē ir būtiski atšķirīgi viedokļi par turpmāko atbalstu Ukrainai, par Latvijas dalību NATO, sankcijām pret Krieviju, starpetnisku konfliktu iespējamību mūsu valstī uc. jautājumos.
Tā, piemēram, Krievijas prezidenta V.Putina darbību joprojām pozitīvi vērtē 25% Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju, bet 22% izvēlas atbildi "grūti pateikt". Izteikumam "Krievijai bija tiesības lietot militāru spēku pret Ukrainu, lai novērstu tās pievienošanos NATO" piekrīt vai drīzāk piekrīt 23% no šīs auditorijas, bet 24% izvairās atbildēt. NATO ārvalstu vienību klātbūtni mūsu valstī atbalsta 26% krievvalodīgo, bet negatīvi vai drīzāk negatīvi to novērtē 44%.
Turklāt 70% krievvalodīgo respondentu uzskata, ka Latvijā nav iespējams brīvi paust uzskatus par Krieviju, ja tie atšķiras no valsts oficiālās nostājas. Tas liek domāt, ka reālā situācija ir vēl daudz daudz nopietnāka.
Taču, ja nu kādā aspektā vērojama uzskatu vienotība un līdzīgas tendences, tad tas ir jautājums par starpetniskajām attiecībām Latvijā. To, ka kopš Ukrainas kara sākuma ir pasliktinājusies latviešu attieksme pret krieviski runājošajiem, atzīst 63% krievu un 62% latviešu. Nopietnu etnisku konfliktu iespējamību Latvijā pieļauj 28% krieviski runājošo un 22% latviešu. Atbildi "ir iespējams, bet maz ticams" izvēlas 51% respondentu no krieviski runājošām ģimenēm, un 54% no latviski runājošām.
Un ko gan citu var sagaidīt, kad traktors mīca ziedus pie pieminekļa? Kad "atkrieviskošana" saņem valsts augstākās amatpersonas pagodinājumus? Kad Puškins pa nakts melnumu tiek novākts kā impērijas noziegumu vaininieks? Kad tūkstošiem cilvēku, kuri pārsvarā savu darba mūžu atdevuši Latvijai, draud izmest no viņu mājām?
Pētījuma rezultāti nepārprotami signalizē, ka Latvija var kļūt par vājo punktu kolektīvās drošības sistēmā. Var stiprināt ES ārējo robežu, vēl vairāk līdzekļu atvēlēt aizsardzības vajadzībām, izprasīt modernāku bruņojumu un papildu NATO kontingentu, bet tas nenovērš iekšējos draudus, ko rada Latvijas pilsoņu polarizēšanās pretējās ierakumu pusēs.
Tas, ko atklāj šis pētījums, nevienā punktā nav pārsteigums. Taču tā rezultātus nedrīkst mierīgi paslaucīt zem paklāja un turpināt tādā pašā garā. Eberta fonda vadītājs Baltijā Reinhards Krums medijiem esot uzsvēris, ka viņam, diemžēl, neesot rekomendācijas, ko šādā situācijā iesākt. Uzņemšos atbildību apgalvot, ka man dažas ir.
Visus gadus, kurus esmu darbojies Latvijas politikā, esmu centies harmonizēt latviešu vairākuma un krieviskās minoritātes attiecības. Esmu cīnījies pret šīm sarkanajām līnijām, kas ir žņaugs mūsu valsts attīstībai. Un esmu sapratis, ka parlamentā un ar politiskām metodēm nekas nav panākams. Politiķiem pārāk vilinoša ir etniskās sašķeltības kārts un parazitēšana uz tās nestajiem īstermiņa panākumiem katrās nākamajās vēlēšanās. Man vairs nav ilūziju, ka pārskatāmā nākotnē Saeima iegūs pietiekamu viedumu, lai varētu integrācijas jautājumus risināt bez dusmām un aizspriedumiem. Tāpēc šai problemātikai ir nepieciešama sava institūcija – nopietns un autoritatīvs integrācijas lietu sekretariāts. Ar speciālistiem, kuru zināšanas un pieredze būtu starptautiski atzīta un cienījama. Ar sociālo jautājumu pētniekiem, tiesiskuma ekspertiem.
Šīs institūcijas rezolūcijai vajadzētu būt uz katra likumprojekta, kas specifiski skar krievus un citas mazākumtautības. Integrācijas lietu institūcijai vajadzētu izstrādāt vispārējus principus, tostarp ētiskus, kas nedrīkst tikt pārkāpti attieksmē pret cittautiešiem. Kā viens no svarīgākajiem – viņu pašu iesaiste, kā tas pieņemts pilsoniskā sabiedrībā.
Šādu institūciju jāveido izpildvarā - Valsts kancelejas, Ministru prezidenta vai kādas ministrijas pārraudzībā, tas pat nav tik svarīgi. Izceļot problēmu analīzi un lēmumu sagatavošanu no politizētas vides Saeimā, ir iespēja plānveidīgam darbam un profesionālai pieejai. Tajā pašā laikā iesaistīties integrācijas problēmu risināšanā varētu visa spektra politiskie spēki. Katrs dot savu pienesumu atbilstoši savam profilam.
Pētījuma rezultāti ir kārtējais trauksmes zvans par Latvijas iekšējās drošības situāciju, nu jau ar starptautisku vērtējumu. Laiks rīkoties!
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
