Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Ulmanis mūžam dzīvs

PIETIEK, S. Metuzāls
10.06.2011.
Komentāri (21)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Saeimas deputāts Alfreds Čepānis 1994. gadā Valsts prezidentu Gunti Ulmani pirmoreiz nosauca par savu vadoni, šis nākamā parlamenta priekšsēdētāja publiskais izteikums lielākoties izraisīja tikai labdabīgus smīniņus, tomēr vienlaikus uzskatāmi demonstrēja pēc Republikas atjaunošanas Latvijas politiķu un sabiedrības tā arī līdz galam neizzudušo aizraušanos ar pagātnes vadoņiem un cerību, ka varbūt tautas vēlēts prezidents vai cita veida vadonis ņems un atrisinās visas sasāpējušās problēmas un ievedīs gaišajā nākotnē. Iespējams, visspilgtāk to demonstrēja aizraušanās ar Kārļa Ulmaņa tēlu, - un kad gan vēl ekskluzīvi publicēt šai tēmai veltītā apgāda Atēna izdotā trīssējumu darba Mūsu vēsture: 1985-2005 nodaļu, ja ne pašlaik, kad vēl nav norimušas kaislības ap jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanu.

Kārļa Ulmaņa „augšāmcelšanās”

Par to, ka jau astoņdesmito gadu nogalē, pamazām aizvien pieļāvīgākai kļūstot padomju varai, ļoti bieži tika pieminēts Kārļa Ulmaņa vārds, lielā mērā varam pateikties Lauku Avīzei: deviņdesmito gadu sākumā jau teju vai katrā tās numurā parādījās vismaz viena publikācija par Ulmani. Sākumā tās bija viņa laikabiedru atmiņas par bijušo Latvijas tautas vadoni, bet ar laiku K. Ulmanis tika piesaukts arī aktuālākās publikācijās, kuru pamatdoma bija apmēram tāda – eh, nebūtu slikti, ja arī tagad Latvijai būtu tāds saimnieks...

Parādījās pat aicinājums rīkot akcijas, lai, piemēram, Republikas laukumu Rīgā pārdēvētu par Kārļa Ulmaņa laukumu, un laikraksta galvenais redaktors Voldemārs Krustiņš tik lielu uzmanības veltīšanu bijušajam vadonim pamatoja ar visai loģiskiem argumentiem – piemēram, šādiem: „Latvijas zemniecības vēsture ir nesaraujami saistīta ar doktora Kārļa Ulmaņa dzīvi un darbu, tāpēc nav jābrīnās, ka Lauku Avīzei šī tēma ir tik tuva. (..) Ulmaņa darbs, manuprāt, nav taisnīgi novērtēts vēl līdz šai dienai.”

Būtībā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Kārlis Ulmanis bija kulta figūra, kuras pozitīvo ietekmi uz Latvijas vēsturi gandrīz nevienam nenāca ne prātā apšaubīt. Kā uzskatāms piemērs te var kalpot Evitas Naglinskas pētījumā par preses attieksmi pret K. Ulmani minētie skaitļi – no gandrīz 500 laikā starp 1989. un 2004. gadu publicētajiem avīžrakstiem, kuros pieminēts bijušais prezidents, trešajā daļā pavīdējusi doma par vadoņa nepieciešamību mūsdienās.

Pa kādam retam izņēmumam gan, protams, bija – jau tolaik parādījās arī pirmie oponenti, kas aicināja neaizrauties ar Ulmaņlaiku un vadonības idealizāciju. „Sabiedriskā doma (jo īpaši Lauku Avīzē) mērķtiecīgi tiek virzīta vienā gultnē. Kārļa Ulmaņa valsts – tas ir labi! Faktiski jau sen nav runa par konsekventu pieeju Latvijas trīsdesmito gadu vēstures un ekonomikas izpētei. Ir skaidrs, ka avīzes mērķis ir noskaņot sabiedrisko apziņu, ka citādi turpmāk būt nevar, ka vienīgā mūsu iespēja ir – stipru varu stipram cilvēkam!” – ar šādiem vārdiem trauksmi deviņdesmito gadu sākumā skandēja ar Lauku Avīzi jau konkurējošā Diena (kaut tolaik Lauku Avīze iznāca tikai reizi nedēļā, bet Diena – katru dienu).

Daudz ņirdzīgāk par Lauku Avīzes aizraušanos ar K. Ulmaņa tēlu un tai pašā Dienā izteicās politiķis Aleksandrs Kiršteins – viņa acīs laikraksta galvenais redaktors bija nekas cits kā kaismīgs K. Ulmaņa ideju piekritējs, kas par tādu pārtapis no internacionālista, kurš „atmaskoja „asiņaino diktatūru” Latvijā”, savukārt pats laikraksts esot tikai tāda „ar pietukkrustiņismu sirgstoša” avīze, kas katrā numurā saucot pēc īstā Saimnieka, Tēva un Tautas glābēja – prezidenta, kas varētu atlaist Saeimu un nozīmēt pirmstermiņa vēlēšanas.

Jau pašā deviņdesmito gadu sākumā faktiski vispāratzītajam viedoklim publiski atļāvās oponēt arī vēsturnieks, vēlākais laikraksta Čas komentētājs Leonīds Fedosejevs, kurš savās publikācijās atzīmēja, ka būtībā K. Ulmanis bijis tāds pats Latvijas Republikas neatkarības kapracis kā Augusts Kirhenšteins vai Vilis Lācis. Kā nekā tieši vadonis bija tas, kurš pieņēma lēmumu nepretoties Padomju Savienībai un paziņoja, ka padomju tanki Latvijā ienāk saskaņā ar abu valstu vienošanos.

Lieki teikt, ka citu vēsturnieku atbalstu šāds viedoklis toreiz nerada. Vajadzēja apritēt vairāk nekā desmit gadiem, lai cita vēsturniece un izbijusi politiķe Ilga Grava-Kreituse kādā ntervijā skaidri un gaiši pateiktu: „Tas laiks tiek idealizēts, jo Ulmani celt augšā ir izdevīgi, it īpaši Zemnieku savienībai ar [Augustu] Brigmaņa kungu priekšgalā. Tikai šodien ir pienācis brīdis, kurā par Ulmaņlaikiem var pateikt arī kaut ko sliktu – zemnieki nesaņēma nekādu pensiju, un Rīgas strādnieks katru dienu sviestu uz maizes nesmērēja, bet vienlaikus nebija tik liela atrāvuma starp cilvēku ienākumiem. (..)

Bet vispār tā pagātnes labklājība daudziem politiskiem spēkiem ir izdevīgs mīts. Nopublicējiet to, kā dzīvoja jaunsaimnieki pēc agrārās reformas! Par to, ka viņi piecus sešus gadus pavadīja zemnīcās, neviens neraksta, visi rāda tikai 30. gados uzceltās skaistās mājas, kas vēl šodien eksistē... Bet parādiet, kam šie cilvēki izgāja cauri, lai tiktu pie savām mājām. Cik daudzi no viņiem izputēja un bija spiesti aiziet kalpu gaitās, un kā gāja Rīgas bezdarbniekiem?! Es nesaku, ka toreiz bija šausmīgi drūmi laiki, bet nebija idilles, nebija nekādas leiputrijas...”

Kā izmantot nelaiķi valstsvīru

Šā vai tā, bet Atmoda un astoņdesmito gadu nogale bija ideālistu laiks, kad nevienam vēl nenāca ne prātā, ka ar vēstures mantojumu varētu iesist sev politisko kapitālu. Kad 1990. gada vasarā tika nodibināts Kārļa Ulmaņa fonds, par kura priekšsēdētāju ievēlēja pēdējā prezidenta radinieku Gunti Ulmani, jaunizveidotās organizācijas plāni bija saistīti tikai un vienīgi ar piemiņas saglabāšanu. Atjaunot K. Ulmaņa dzimtās Pikšu mājas, izdot K. Ulmaņa darbus, iemūžināt bijušā prezidenta piemiņu – tie bija fonda galvenie uzdevumu, turklāt tā priekšsēdētājs īpaši uzsvēra, ka fonds negrasās monopolizēt tiesības uz Kārli Ulmani.

Arī parlamentu un valdību 1992. gadā vadīja visgaišākie nodomi, pieņemot jaukus, taču dziļākajā būtībā bezjēdzīgus lēmumus par K. Ulmaņa mirstīgo atlieku meklēšanu un pārapbedīšanu Dobeles rajona Bērzes kapos. Un arī pirmās entuziastu rīkotās ekspedīcijas uz Turkmenistānu, kur Krasnovodskas cietuma kapsētā atradās visticamākā K. Ulmaņa atdusas vieta, devās tiešām ar mērķi noskaidrot patiesību un atvest dzimtenē viņa pīšļus, nevis rīkot reklāmas akcijas.

To, ka ar K. Ulmaņa vārdu ir iespējams labs politiskais bizness, politiķi saprata tikai pāris nākamajos gados, kad vistālāk kādreizējā vadoņa tēla ekspluatācijā gāja pirmais īstenais populists Latvijas politikā – Joahims Zīgerists. Ja ticam viņa bijušā palīga Māra Ruka atmiņām, vācietis ātri vien apjēdzis, ka labākā priekšvēlēšanu aģitācija būtu ar lielu pompu pārvest no Turkmenistānas bijušā prezidenta pīšļus. Tika noorganizētas vairākas ekspedīcijas uz Krasnovodsku, taču to oficiālais atreferējums ievērojami atšķīrās no reālajiem panākumiem. Piemēram, kad J. Zīgerists paziņoja par iespējamās K. Ulmaņa kapavietas atrašanu, tad patiesībā nevienam nebija ne jausmas, kur tad bijušais prezidents īsti aprakts, bet pats meklēšanas process atgādinājis anekdoti.

„Nekādu pierādījumu, ka Kārļa Ulmaņa mirstīgās atliekas meklējamas tieši šinī laukumā, protams, nebija. Un nevarēja būt. [Māris] Rudzītis (Zīgerista Rūpju biroja vadītājs) esot tērzējis ar kādu turkmēņu mullu, teicis, ka meklējot kādu Krišjāņa Barona līdzgaitnieku – dzejnieku, kas it kā apglabāts cietuma kapsētā. Mulla tad arī cietuma kapsētā parādījis 10x10 kvadrātmetru lielu lauciņu. Rudzītis savas iedzimtās kautrības dēļ neesot gribējis teikt, ko viņi īsti meklē, jo, pēc viņa domām, izdzirdot vārdu „prezidents”, vietējie muktu kā velns no krusta.”

Lielāku skaidrību nebija viesis arī sludinājums, ko J. Zīgerists bija publicējis vietējā laikrakstā – ka ikviens, kas uzrādīs K. Ulmaņa kapa vietu, veselu gadu par velti saņems pārtiku no Vācijas. Un tā nu, kad kļuva skaidrs, ka diezgan lielajā zemes pleķī atrast vienas konkrētas mirstīgās atliekas ir neiespējami, vācietis izdomāja jaunu reklāmas triku – izgatavoja lielu krustu, ko apsolīja uzstādīt uz K. Ulmaņa kapa, bet iesākumam to vadāja līdzi savos aģitācijas braucienos pa Latviju. Jāpiezīmē, ka uzstādīts krusts tika daudz vēlāk – pēc vēlēšanām M. Ruks to vēl bija manījis mētājamies kaut kur Rūpju biroja noliktavā...

Versijas, konferences, goda plāksnes

Gadi gāja, bet K. Ulmaņa ēna, neraugoties uz bijušā vadoņa piesaukšanu vietā un nevietā, joprojām nezuda – un bija par iemeslu visdažādākajām aktivitātēm. Tā, piemēram, 1997. – vadoņa 120. jubilejas gada septembrī laikraksts SM Segodņa visā nopietnībā paziņoja: tieši 4. septembrī – K. Ulmaņa dzimšanas dienā Latvijā tikšot izveidots jauns politiskais spēks, kas sekošot tieši vadoņa tradīcijām, un šī spēka ideologi reizē ar jau pieminēto V. Krustiņu un G. Ulmani esot arī ekspremjers Andris Šķēle un pat laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte.

Šai pašā gadā tika sarīkota arī īpaša zinātniskā konference Kārlis Ulmanis un viņa laiks: organizētāja bija respektablā Latvijas Zinātņu akadēmija, ko vadīja Tālis Millers, piecpadsmit referātu lasītāju vidū bija arī viens no K. Ulmaņa krustdēliem, Latvijas goda konsuls Austrālijā Emīls Dēliņš, un konferences ietvaros tika atklātas pat veselas trīs piemiņas plāksnes (no kurām vienu – pie Rīgas domes tālaika ēkas – Valsts prezidentam Guntim Ulmanim gan lāga neizdevās atklāt, jo plāksnes pārklājs neparko negribēja norauties).

Konference un K. Ulmaņa atceres diena noslēdzās ar īpašu svinīgo piemiņas pasākumu Nacionālajā teātrī, kurā piedalījās gan Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, gan toreizējais Ministru prezidents Guntars Krasts, gan pats Valsts prezidents G. Ulmanis, gan akadēmiķis Jānis Stradiņš. Tika teiktas vēsturiski korektas uzrunas (piemēram, G. Ulmanis uzsvēra to, cik svarīgi ir informēt par K. Ulmaņa darbību tieši jauniešus), un nelaime tikai viena – nekādu vienotu viedokli par to, kas īsti Latvijas valstij bijis K. Ulmanis, ne konferences referāti, ne svinīgās uzrunas nedeva.

To skaidri parādīja jau notikumi divus gadus vēlāk, kad apvienības Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā Saeimas deputāti bija sagatavojuši speciālu lēmumprojektu, ar kuru K. Ulmaņa 1934. gada 15. maijā izveidotais režīms tiktu atzīts par noziegumu pret LR Satversmi, Ģenerālprokuratūra tiktu lūgta reabilitēt K. Ulmaņa vadītā apvērsuma rezultātā nepatiesi sodītos Latvijas pilsoņus, bet Valsts prezidents – izveidot vēsturnieku grupu, lai taisnīgi izvērtētu 1934.-1940.gada notikumus Latvijā. Te nu lēmumprojekts tika nevis vienkārši noraidīts, bet pasludināts par gandrīz vai galveno sabiedrības šķēlēju 20. gadsimta beigās: piemēram, Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš pat paziņoja, ka šis projekts esot nekas cits kā mēģinājums mākslīgi sašķelt visu Latvijas sabiedrību.

Latvijas sabiedrība gan šī iemesla dēļ nesašķēlās, kaut dažādi izteikumi saistībā ar K. Ulmani izskanēja arī nākamajos gados, laiku laikam liekot domāt par to autoru īsti reliģiozu jūsmu. „Kārlis Ulmanis ir ziedojis savu dzīvi Latvijas labā. Manuprāt, latviešiem bijušais prezidents būtu jākanonizē svēto kārtā,” – tā, piemēram, 2000. gadā paziņoja kinorežisors Jānis Streičs. Vēl daiļrunīgāks pāris gadus vēlāk piemiņas brīdī K. Ulmaņa dzimtajās Pikšu mājās bija Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdis Augusts Brigmanis (tas pats, kuru kā izbijušu kompartijas funkcionāru prese vainoja pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa iznīcināšanā padomju laikos): „Šodien tiekamies vēsturiski svētā vietā. Šķiet, ka Kārļa Ulmaņa gars ir mums līdzās...”

Tradicionālā pieminekļu jezga

K. Ulmaņa kā nācijas vienotāja gars gan noteikti nebija līdzās, kad 2001. gadā sākās atjaunotās Latvijas laikā lielākā un negantākā jezga saistībā ar bijušo vadoni, un jau tradicionāli vainīgs bija piemineklis, precīzāk – ideja par K. Ulmaņa pieminekļa radīšanu un uzstādīšanu Rīgas centrā. Viss sākās ar Zemnieku savienības pietiekami ilgi lolotu ideju (kurai gan nebija materiāla seguma) un Rīgas domes Pieminekļu padomes 2000. gada 1. novembrī Jura Visocka vadībā pieņemto lēmumu par atbalstu iecerei uzstādīt K. Ulmaņa pieminekli kādā no trim vietām – Jēkaba laukumā, Pils laukumā (vai Rīgas pils iekšpagalms), skvērā Bastejkalnā, iepretim toreizējai Rīgas domes ēkai.

Izskatījās, ka plašajām tautas masām šis jautājums nešķita īpaši būtisks (kaut Zemnieku savienība aizrautīgi piesauca sabiedrības viedokli par labu pieminekļa uzstādīšanai tieši Bastejkalna skvērā), toties politiķi gan bija gluži citās domās – turklāt katrs savās. Tā, piemēram, Rīgas mērs Gundars Bojārs skaidri paziņoja – K. Ulmanim ir nozīmīga vieta Latvijas vēsturē, viņš daudz darījis valsts ekonomiskajam uzplaukumam, bet pieminekli gan nav pelnījis, jo būtībā bija nedemokrātisks cilvēks. Savukārt nu jau eksprezidenta statusā esošais G. Ulmanis bija gluži citās domās – kurš gan vairāk par K. Ulmani, kas taču „pieder tautai un pasaulei”, esot devis Latvijas valsts veidošanā un attīstībā, tā ka neesot nekāda pamata vēsturisko personību vērtēt no vienas – G. Bojāra pārstāvētās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pozīcijām.

2001. gada pavasarī gan Zemnieku savienība un LSDSP panāca vienošanos par pieminekļa uzstādīšanu, taču tad par jaunu asumu parūpējās G. Ulmaņa pēctece Valsts prezidenta postenī Vaira Vīķe-Freiberga. 2000. gadā viņa savos izteikumos vēl bija diezgan atturīga, iesakot par pieminekli K. Ulmanim lemt Saeimai un norādot, ka Latvijā vispār neesot nekādas valstiskas pieminekļu koncepcijas: „Tikko esam novākuši Ļeņina pieminekļus. Vai celsim jaunus? (...) Vai vēlamies celt krūšutēlus vai bronzas jātniekus, kas senāk bija ļoti modē, bet pēcāk baloži tup virsū varoņiem un dara savu darbu? Vai fizisks piemineklis ir tas labākais risinājums kāda cilvēka piemiņas iemūžināšanai un atcerei?”

Bet jau gadu vēlāk, kad pieminekļa konkurss bija pavirzījies uz priekšu un tajā jau bija iesniegti konkrēti projekti, V. Vīķe-Freiberga kļuva īsti spīva, paziņojot, ka iesniegtie darbi esot nekas cits kā „pašparodija sociālisma garā”, saistībā ar kuru „radās sajūta, ka dažs labs tēlnieks ir paņēmis vecos maketus, kur viņš savā laikā varbūt bija veidojis Ļeņina pieminekli, tikai piemontējis klāt Kārļa Ulmaņa galvu un tādā pašā stilā, pieejā un mākslinieciskā koncepcijā pasniedzis kā Kārļa Ulmaņa pieminekli”.

Pasākumā savdabīgi iesaistījās arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti ar jautri alternatīvu K. Ulmaņa pieminekļa projektu konkursu Ulmanis mūsu sirdīs: tam tika iesniegta gan kādreizējā vadoņa statuete sviestā, gan Ulmanis – torte, lejkanna, švamme un zīļuks, gan fraka Ulman, bet pirmās trīs vietas ieguva Alises Landsbergas darbs Barību tautai, Jevģeņa Čaupova Politiķis, Moceklis, Diktators un Kristīnes Bicānes Nācijas tēvs un nācijas māte. Konkurss tika rīkots, savdabīgi protestējot pret „socreālistisko” Zemnieku savienības rīkoto pieminekļu konkursu, taču ne mazums politiķu tajā saskatīja neko citu kā zemisku ņirgāšanos par svēto vadoni.

Jaunatnes apvienības Visu Latvijai pārstāvji pat rīkoja protesta piketus pret šādu „neģēlīgu rīcību”, un tās runasvīrs, tobrīd vēl Latvijas Universitātes Rīgas humanitārā institūta politoloģijas nodaļas students Raivis Dzintars, lieliski iztiekot bez eksponēto darbu aplūkošanas, deklarēja, ka „nav pieļaujams, ka Ulmani - latviešu tautas simbolu - attēlo kā gumijas cālēnu vai leijerkasti”. „Ļoti žēl, ka jaunā paaudze ir tiktāl degradējusies un tik pazemojoši nozākā cilvēku, kuram bija vislielākā drosme dibināt Latvijas valsti,” presei deklarēja Saeimas deputāte Palmira Lāce, savukārt A. Brigmanis pieļāva pat provokācijas iespēju – viņš uzskatot, ka „izstāde tapusi kādā „partejiskā birojā”, kurā strādā Zemnieku savienības konkurenti”.

K. Ulmaņa ēna politiķiem un nelielai sabiedrības daļiņai nelika mieru arī gadu vēlāk: atlika uz dažām stundām iepretim Rīgas domes ēkai uzstādīt iecerētā pieminekļa maketu, lai sāktos asi protesti un maketu nāktos ātri aizvākt – Pieminekļu padome pat sarīkoja ārkārtas sēdi, lai viens otram pavēstītu, ka viņiem nepatīk ne valstsvīra figūra, ne vecums, ne valsts attēlojums. Beidzās viss tomēr mierīgi un korekti – „īstajā” pieminekļa konkursā uzvarēja tēlnieka Ulda Kurzemnieka un arhitekta Agņa Lukševica projekts, kas arī tika īstenots, un 2003. gada 22. jūlijā par saziedotajiem gandrīz 70 tūkstošiem latu radītais piemineklis tiešām tika atklāts.

Taču, kamēr K. Ulmaņa ēna jau kopš deviņdesmito gadu sākuma tikai biedēja – vai priecēja – ar atmiņām par kādreizējo autoritāro režīmu, vienlaikus nerima un nerima runas par „kārtīga saimnieka roku”. Gadiem ejot, saistībā ar dažādu jaunā kaluma valstsvīru izdarībām tika pieminēts gan „demokrātiski valsts apvērsumi”, gan jau acīmredzamas autoritārisma izpausmes, gan pat Ādolfs Hitlers un citi totalitārisma simboli. Bet par to Pietiek - rīt.

Novērtē šo rakstu:

7
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pagaidu robežkontroles atjaunošana Šengenā nav apokalipse

FotoPēdējo mēnešu laikā aktualizējies jautājums, vai nepieciešams daļēji atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros. Uz šo jautājumu tagad jau ir atbildējušas vairākas valstis – Austrija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas, reaģējot uz imigrācijas krīzi, ir ieviesušas pagaidu robežkontroli. Notiekošās masveida imigrācijas iemesli ir dažādi – gan bēgļu gaitas, gan ekonomiskā migrācija, izmantojot tos drošības „caurumus”, kas izgaismojušies šīs krīzes gaitā.
Lasīt visu...

21

Ārprāta turpinājums

FotoPostcilvēku pirmā politiskā partija tiks nodibināta Latvijā 2016.gada sākumā. Latvija būs pirmā valsts pasaulē, iezīmējot postcilvēku politisko triumfu. LR parlamentā ievēlētais postcilvēks pēc dažiem mēnešiem gatavojas dibināt politisko partiju. Tāds solījums priecīgi izskanēja 2016.gada 6. februārī Rīgas medijos.
Lasīt visu...

21

Zemes baronu astoņkājis zaudējis mēra izjūtu

FotoDzīvokļu īpašnieku un īrnieku dzīve nekad nav bijusi garlaicīga vai bezbēdīga. Ja neskaita pašu pēdējo gadu, kad globālās krīzes iespaidā kritušas energoresursu cenas, komunālie un apsaimniekošanas maksājumi nemitīgi auguši un pakāpeniski tiek aplikti ar aizvien lielākiem nodokļiem. Vairākkārtīgi uzskrūvēta nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība, pēc kuras tiek rēķināti nodokļi. Rīgas denacionalizētajos namos aizvien augusi namu īpašnieku vai viņu pilnvaroto pārvaldnieku apetīte un nekaunība. Kur nu vēl ļaunprātīgie nemaksātāji, siltuma, elektrības un ūdens atslēgšana ziemas mēnešos.
Lasīt visu...

21

Laimīgie latvieši jeb laimes ražošanas debilitāte

FotoLatvieši neapšaubāmi ir laimīga tauta. Latviešiem ļaunums pārvēršas labumā. Latviešiem ļaunums nav bez labuma. Skaidrs, ka tā tas var būt tikai laimīgai tautai. Tautu laimīgu dara apziņa, ka to nevar apdraudēt nekāds ļaunums, jo ļaunums vienmēr pārvērtīsies labumā.
Lasīt visu...

21

Sorosisti pret Latvijas izglītību un kultūru

FotoVienlaikus ar politiskām pārmaiņām valstī, ko pavadīja atsevišķu politisko spēku nesavaldīga aizvainotība un draudi čakarēt jaunizveidoto valdību, tās satelītmediju (LTV1 De facto, TV3, žurnālā Ir) dienas kārtībā pēkšņi uzplaiksnīja interese par valsts Ventspils mūzikas vidusskolas daudzfunkcionālo projektu.
Lasīt visu...

6

Pirms balsojuma uzklausīt ministra amata pretendentus par nodokļu nemaksāšanas shēmu Latvijā apturēšanu

FotoStarptautiskas organizācijas ir izteikušas kritiku Latvijai par notiekošām shēmām nodokļu nemaksāšanā un noziedzīgu iegūtu līdzekļu "atmazgāšanā” Latvijā.
Lasīt visu...

21

"Separātisma rēgs" pār Latgali, jeb ko BBC neparādīja?

FotoPlašu sabiedrības rezonansi, sevišķi latgaliešu vidū ir izraisījusi ziņa, ka telekanāls BBC nācis klajā ar jaunu raidījumu World War Three: Inside The War Room, kurā "spēlējas" ar scenāriju modelēšanu Krievijas vai tai lojālo spēku iebrukuma gadījumā. Pamatā raidījumā tiek analizēta iespējamā Lielbritānijas reakcija (to pavadošās diskusijas, amatpersonu argumentācija gatavībai rīkoties atbilstoši NATO 5. pantam līdz pat atomieroču pielietošanai).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nelietība

Lai runātu par neliešiem un nelietību, vispirms ir jāvienojas, ka runāsim par psihiski normāliem cilvēkiem. Tātad izslēgsim no diskusijas to nelietību, ko rada dažādas cilvēku...

Foto

Saprātīgā tauta un nesaprātīgie valdnieki

Informācija par jaunās valdības sastāvu atkal mudina atcerēties vienu drūmu jautājumu. To bieži nācās uzdot jau agrāk. Pēcpadomju Latvijā tas ir...

Foto

Jāšaubās, vai "Liepājas Metalurga" tēraudkausēšanas kompleksu vēl varēs darbināt

Turpināt diskusiju par rūpnīcas likteni mūs pamudināja vēstule, kura medijos tika publicēta 2016.gada  26.janvārī “KVV Liepājas Metalurgs”...

Foto

Pavirši, sekli, “uzpūšot” - kā LTV "De Facto" skaitīja un analizēja “satraucošās” VID FPP izmeklētāju deklarācijas

Raidījums De Facto apgalvoja: “33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur...

Foto

Mākoņstumšana jeb veselības ministra graudi un pelavas

Uzrakstīt stāstiņu par Gunti Belēviču nolēmu tikai tālab, ka viens no manas paaudzes daudzšķautņainākajiem, pretrunīgākajiem un spilgtākajiem tēliem paliktu...

Foto

Es velti lūdzu NBS ieskaitīt mani nākamajā apmācāmo grupā...

Pirms dažām dienām Pietiek saņēma šādu lasītāja vēstuli: "Labdien! Esmu viens no tiem rezerves karavīriem, kurš neieradās uz rezerves...

Foto

Konservatīvisma libertīnistiskā karikatūra

Aizvadītajos dažos gados pie mums enerģiski izplata fantastiski kroplu priekšstatu par konservatīvismu. Tā sabiedrības daļa, kura parasti nemēdz patstāvīgi iegūt informāciju zinātniskajos avotos,...

Foto

Cik ilgi turpināsies piespiedu nomas un kadastrālās vērtēšanas fikcija?

Likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās“ 12. panta 3.daļā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc...

Foto

Kā tieši jums melo un kā tieši ar jums manipulē "sabiedriskā" Latvijas televīzija

Saistībā ar pagājušās svētdienas "sabiedriskās" Latvijas televīzijas raidījuma De Facto sižetu par "satraucošo analīzi" par...

Foto

Latvijai nav jābaidās no savu pilsoņu aizstāvēšanas

2016.gada 28.janvārī Saeima pieņēma Deklarāciju par nepilngadīgo valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs.[i] Jebkurai  sevi cienošai valstij būtu jāspēj aizstāvēt  savu pilsoņu tiesības,...

Foto

Šokējoši: Ogres pašvaldībā interešu konflikti un dienesta stāvokļa izmantošana ir ikdiena

Pirms tiek izklāstīts konkrētais gadījums, kurš izgaismo Ogres pašvaldības kompleksās pārvaldes problēmas un kopš 90....

Foto

Ļauno garu makijāžas ņurdi

Latvijas „politiķu” politiskie risinājumi ir dīvaini. Pieglaimīgi izsakoties, ļoti dīvaini. Objektīvi izsakoties, ļoti ciniski. Ciniski tāpēc, ka risinājumu autoriem ir ciniķu sertifikāts...

Foto

Tiek darīts viss, lai kāds "finanšu investors" lēti iegūtu Ekonomikas ministrijas sarūpēto "Latvijas gāzes" "fileju"

“Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa. Jāj un jāj, un...

Foto

Latgaliešu valodai Latvijas sabiedriskā televīzija plāno atvēlēt 26 sekundes dienā

13 minūtes mēnesī. Tieši tik daudz laika saturam latgaliešu valodā paredz joprojām neapstiprinātais Latvijas Televīzijas sabiedriskā...

Foto

Armijas ūdenslīdējs „neatkarīgās” NBS medicīniskās komisijas važās

Medijos parādījusies ziņa[1], ka, vērtējot Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) ūdenslīdēja Jurija Timofejeva piedzīvoto insultu, NBS Centrālās medicīniskās...

Foto

Uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" darbinieku atklātā vēstule

AS "KVV Liepājas metalurgs” darbinieki ir nosūtījuši atklātu vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai...

Foto

Kāda cīnītāja par taisnību netīrā vēsture

Jūsu portālā esmu vairākkārt lasījis par uzņēmēju Gulamu Gulami un viņa attiecībām ar saviem darbiniekiem, biznesa partneriem un tiesībsargāšanas iestādēm....

Foto

Vai zemes baroni triumfēs?

2015. gada 20. decembrī “De Facto” sižetā “Ietekmīgākie zemes iznomātāji - maksātnespējas administratori" izskanēja apgalvojums, ka lielākie zemes īpašnieki Rīgā ir maksātnespējas administratoru pārvaldīti...

Foto

Laikmeta ainiņas II

Tas notika 1991. gada naktī no 20. uz 21. augustu. Līniju automātiskajā zālē valdīja klusums, tikai dažreiz to pārtrauca atsevišķu releju mehāniskās pārslēgšanās...

Foto

Melnbaltās refleksijas. Vēstures diktatūra

2015. gada nogalē melnbaltas refleksijas par vēsturi izsmidzināja kārtējā kņada ap „reprezentablo Latvijas vēstures speciālistu un ekspertu komisiju ar nosaukumu „VDK dokumentu...

Foto

Stambulas Konvencijas ieviešana atvērs durvis poligāmijai un diskriminēs ģimenes

Latvijā tiek virzīta ratificēšanai Stambulas Konvencija jeb “Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē...

Foto

Ja valstij ir īpašumā ceļi, tad tiem ir jābūt pienācīgā kārtībā

Esmu vērsies pie Satiksmes ministrijas valsts sekretāra ar pretenzijām par to, ka Latvijas Valsts ceļi neuztur pienācīgā...

Foto

Zemes piespiedu noma diskriminē zemes īpašniekus

Pastāvošā likumdošana nespēj nodrošināt zemes īpašnieku tiesības saņemt zemes nomas maksu no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem. Apskatīsim vienu konkrētu gadījumu...

Foto

"Delna" plāno papildināt komandu ar "Delnas" direktoru

Delnas darba apjoms ir manāmi audzis 2015.gadā. Delna paredz, ka tās izaugsme turpināsies 2016. un turpmākajos gados ar nozīmīgiem un apjomīgiem jauniem...

Foto

Maksātnespējas administratori nu ir sadalīti divās kastās

Mūsu Saeima ir radījusi absurdu situāciju, pieņemot 25.09.2014. likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā", ar kuru amata darbībās maksātnespējas administratori pielīdzināti...

Foto

Prasām ekonomikas ministrei skaidrot tendenciozos izteikumus par ogļūdeņražu ieguvi

Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija (BOIIA) nosūtījusi ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai atklātu vēstuli, aicinot skaidrot ministres...

Foto

Laikmeta ainiņas I

Ceturtdaļgadsimts ir pietiekami ilgs laikaposms, lai kāds no notikumiem izgaistu no atmiņas un pazustu pagātnes dzīlēs. Iespējams, ka šādi notikumi nemaz nav bijuši,...

Foto

Guntis Belēvičs sociālisma iekarojumu sardzē (raksts papildināts ar jautājumu Saeimas deputātiem)

Ministrs Guntis Belēvičs jaunradē nav apstājies. Janvāra aktualitāte veselības aprūpē ir ministra spēle – „tam...

Foto

Invalīdu lietu nacionālās padomes viedoklis par jauno norēķinu kārtību sabiedriskajā transportā

Invalīdu lietu nacionālās padomes (turpmāk – ILNP) 2015.gada 16.decembra sēdē tika izskatīts jautājums par jauno...

Foto

Deģenerācija kā regresa progresivitāte

Ne tikai progresam piemīt noteikta virzība. Proti, virzība uz pilnīgāku un augstāku stāvokli. Noteikta virzība piemīt arī regresam. Proti, virzība no augstākām...

Foto

Lai Kučinska valdība šādi mirdz pār Latviju visās varavīksnes krāsās

Valdības veidošanas procesā visi Saeimā pārstāvētie spēki publiski izvirza savas līnijas. Es domāju, ka ir pienācis...

Foto

Vai veselības aprūpe uzlabosies (pasliktināsies)?

Uz šo jautājumu atbildēt ir grūti, jo veselības aprūpe valstī ir sarežģīti, pacientiem nedraudzīgi veidota. Zināms, ka laboratorā diagnostika dod apmēram...

Foto

Ar ko Krievijas propaganda atšķiras no Rietumu propagandas?

Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" 5. janvārī tika apspriesta Krievijas propagandas ietekme uz cilvēku prātiem. Kad domubiedru sarunas vadītājs...

Foto

Latvijas neveiksmes stāsts

Kāds gudrs cilvēks sacīja, ka teikt patiesību melu okeānā jau ir revolūcija. Nezinu, kā ar revolūciju... no tās vienmēr dveš kas nelabs, bet...

Foto

Saistībā ar emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu nelietderīgu izmantošanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprināšanai Ministru kabinetā virza Ministru kabineta noteikumus “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta...

Foto

Prokuratūra, pie jums tūlīt dosies tiesu izpildītājs

2015.gada 21.decembrī likumīgā spēkā stājās LR Augstākās tiesas spriedums manā prasībā pret LR Ģenerālprokuratūru par publicētu goda un cieņas...

Foto

Skaidrojums Medību likuma grozījumiem par meža cūku medībām saistībā ar ĀCM apkarošanu

Medību likuma Pārejas noteikumu 12. līdz 21.punkts ir stājies spēkā 2015. gada 2. decembrī...

Foto

Kā Latvijas valsts ierēdņi dzīvo paralēlajās pasaulēs

Ņemot vērā iesniegumu un Jūsu publicēto informāciju par 15 miljonu eiro potenciālo zaudēšanu Iekšlietu ministrijas informācijas centra ES fondu...

Foto

Par nejēdzībām

Kāpēc aug un vairojas nejēdzības? Tāpēc, ka nejēdzības tiek kultivētas. Jā, jā, katru nejēdzību var pielīdzināt savdabīgam kultūraugam, kurš ir jāsaudzē un jālolo, jo...

Foto

Nevajadzīgais ceļa rādītājs

Eiropā XVIII gadsimtā radās neparasts ieskats par mākslu. Eiropas intelektuāļi arvien dedzīgāk un dedzīgāk sāka gavilēt, ka māksla cilvēkam spēj norādīt pareizo dzīves...

Foto

Nav saprotams, kāpēc nav oficiāli izziņota ārkārtas situācija valstī?

Kad īsi pirms jaunā gada man piezvanīja mana lauku tante un apvaicājās, vai es nezinot kaut ko...

Foto

Ģenerālprokuratūra, kad atdosiet naudu?

2015.gada 21.decembrī likumīgā spēkā stājās LR Augstākās tiesas spriedums manā prasībā pret LR Ģenerālprokuratūru par publicētu goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu...