Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Ulmanis mūžam dzīvs

PIETIEK, S. Metuzāls
10.06.2011.
Komentāri (21)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Saeimas deputāts Alfreds Čepānis 1994. gadā Valsts prezidentu Gunti Ulmani pirmoreiz nosauca par savu vadoni, šis nākamā parlamenta priekšsēdētāja publiskais izteikums lielākoties izraisīja tikai labdabīgus smīniņus, tomēr vienlaikus uzskatāmi demonstrēja pēc Republikas atjaunošanas Latvijas politiķu un sabiedrības tā arī līdz galam neizzudušo aizraušanos ar pagātnes vadoņiem un cerību, ka varbūt tautas vēlēts prezidents vai cita veida vadonis ņems un atrisinās visas sasāpējušās problēmas un ievedīs gaišajā nākotnē. Iespējams, visspilgtāk to demonstrēja aizraušanās ar Kārļa Ulmaņa tēlu, - un kad gan vēl ekskluzīvi publicēt šai tēmai veltītā apgāda Atēna izdotā trīssējumu darba Mūsu vēsture: 1985-2005 nodaļu, ja ne pašlaik, kad vēl nav norimušas kaislības ap jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanu.

Kārļa Ulmaņa „augšāmcelšanās”

Par to, ka jau astoņdesmito gadu nogalē, pamazām aizvien pieļāvīgākai kļūstot padomju varai, ļoti bieži tika pieminēts Kārļa Ulmaņa vārds, lielā mērā varam pateikties Lauku Avīzei: deviņdesmito gadu sākumā jau teju vai katrā tās numurā parādījās vismaz viena publikācija par Ulmani. Sākumā tās bija viņa laikabiedru atmiņas par bijušo Latvijas tautas vadoni, bet ar laiku K. Ulmanis tika piesaukts arī aktuālākās publikācijās, kuru pamatdoma bija apmēram tāda – eh, nebūtu slikti, ja arī tagad Latvijai būtu tāds saimnieks...

Parādījās pat aicinājums rīkot akcijas, lai, piemēram, Republikas laukumu Rīgā pārdēvētu par Kārļa Ulmaņa laukumu, un laikraksta galvenais redaktors Voldemārs Krustiņš tik lielu uzmanības veltīšanu bijušajam vadonim pamatoja ar visai loģiskiem argumentiem – piemēram, šādiem: „Latvijas zemniecības vēsture ir nesaraujami saistīta ar doktora Kārļa Ulmaņa dzīvi un darbu, tāpēc nav jābrīnās, ka Lauku Avīzei šī tēma ir tik tuva. (..) Ulmaņa darbs, manuprāt, nav taisnīgi novērtēts vēl līdz šai dienai.”

Būtībā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Kārlis Ulmanis bija kulta figūra, kuras pozitīvo ietekmi uz Latvijas vēsturi gandrīz nevienam nenāca ne prātā apšaubīt. Kā uzskatāms piemērs te var kalpot Evitas Naglinskas pētījumā par preses attieksmi pret K. Ulmani minētie skaitļi – no gandrīz 500 laikā starp 1989. un 2004. gadu publicētajiem avīžrakstiem, kuros pieminēts bijušais prezidents, trešajā daļā pavīdējusi doma par vadoņa nepieciešamību mūsdienās.

Pa kādam retam izņēmumam gan, protams, bija – jau tolaik parādījās arī pirmie oponenti, kas aicināja neaizrauties ar Ulmaņlaiku un vadonības idealizāciju. „Sabiedriskā doma (jo īpaši Lauku Avīzē) mērķtiecīgi tiek virzīta vienā gultnē. Kārļa Ulmaņa valsts – tas ir labi! Faktiski jau sen nav runa par konsekventu pieeju Latvijas trīsdesmito gadu vēstures un ekonomikas izpētei. Ir skaidrs, ka avīzes mērķis ir noskaņot sabiedrisko apziņu, ka citādi turpmāk būt nevar, ka vienīgā mūsu iespēja ir – stipru varu stipram cilvēkam!” – ar šādiem vārdiem trauksmi deviņdesmito gadu sākumā skandēja ar Lauku Avīzi jau konkurējošā Diena (kaut tolaik Lauku Avīze iznāca tikai reizi nedēļā, bet Diena – katru dienu).

Daudz ņirdzīgāk par Lauku Avīzes aizraušanos ar K. Ulmaņa tēlu un tai pašā Dienā izteicās politiķis Aleksandrs Kiršteins – viņa acīs laikraksta galvenais redaktors bija nekas cits kā kaismīgs K. Ulmaņa ideju piekritējs, kas par tādu pārtapis no internacionālista, kurš „atmaskoja „asiņaino diktatūru” Latvijā”, savukārt pats laikraksts esot tikai tāda „ar pietukkrustiņismu sirgstoša” avīze, kas katrā numurā saucot pēc īstā Saimnieka, Tēva un Tautas glābēja – prezidenta, kas varētu atlaist Saeimu un nozīmēt pirmstermiņa vēlēšanas.

Jau pašā deviņdesmito gadu sākumā faktiski vispāratzītajam viedoklim publiski atļāvās oponēt arī vēsturnieks, vēlākais laikraksta Čas komentētājs Leonīds Fedosejevs, kurš savās publikācijās atzīmēja, ka būtībā K. Ulmanis bijis tāds pats Latvijas Republikas neatkarības kapracis kā Augusts Kirhenšteins vai Vilis Lācis. Kā nekā tieši vadonis bija tas, kurš pieņēma lēmumu nepretoties Padomju Savienībai un paziņoja, ka padomju tanki Latvijā ienāk saskaņā ar abu valstu vienošanos.

Lieki teikt, ka citu vēsturnieku atbalstu šāds viedoklis toreiz nerada. Vajadzēja apritēt vairāk nekā desmit gadiem, lai cita vēsturniece un izbijusi politiķe Ilga Grava-Kreituse kādā ntervijā skaidri un gaiši pateiktu: „Tas laiks tiek idealizēts, jo Ulmani celt augšā ir izdevīgi, it īpaši Zemnieku savienībai ar [Augustu] Brigmaņa kungu priekšgalā. Tikai šodien ir pienācis brīdis, kurā par Ulmaņlaikiem var pateikt arī kaut ko sliktu – zemnieki nesaņēma nekādu pensiju, un Rīgas strādnieks katru dienu sviestu uz maizes nesmērēja, bet vienlaikus nebija tik liela atrāvuma starp cilvēku ienākumiem. (..)

Bet vispār tā pagātnes labklājība daudziem politiskiem spēkiem ir izdevīgs mīts. Nopublicējiet to, kā dzīvoja jaunsaimnieki pēc agrārās reformas! Par to, ka viņi piecus sešus gadus pavadīja zemnīcās, neviens neraksta, visi rāda tikai 30. gados uzceltās skaistās mājas, kas vēl šodien eksistē... Bet parādiet, kam šie cilvēki izgāja cauri, lai tiktu pie savām mājām. Cik daudzi no viņiem izputēja un bija spiesti aiziet kalpu gaitās, un kā gāja Rīgas bezdarbniekiem?! Es nesaku, ka toreiz bija šausmīgi drūmi laiki, bet nebija idilles, nebija nekādas leiputrijas...”

Kā izmantot nelaiķi valstsvīru

Šā vai tā, bet Atmoda un astoņdesmito gadu nogale bija ideālistu laiks, kad nevienam vēl nenāca ne prātā, ka ar vēstures mantojumu varētu iesist sev politisko kapitālu. Kad 1990. gada vasarā tika nodibināts Kārļa Ulmaņa fonds, par kura priekšsēdētāju ievēlēja pēdējā prezidenta radinieku Gunti Ulmani, jaunizveidotās organizācijas plāni bija saistīti tikai un vienīgi ar piemiņas saglabāšanu. Atjaunot K. Ulmaņa dzimtās Pikšu mājas, izdot K. Ulmaņa darbus, iemūžināt bijušā prezidenta piemiņu – tie bija fonda galvenie uzdevumu, turklāt tā priekšsēdētājs īpaši uzsvēra, ka fonds negrasās monopolizēt tiesības uz Kārli Ulmani.

Arī parlamentu un valdību 1992. gadā vadīja visgaišākie nodomi, pieņemot jaukus, taču dziļākajā būtībā bezjēdzīgus lēmumus par K. Ulmaņa mirstīgo atlieku meklēšanu un pārapbedīšanu Dobeles rajona Bērzes kapos. Un arī pirmās entuziastu rīkotās ekspedīcijas uz Turkmenistānu, kur Krasnovodskas cietuma kapsētā atradās visticamākā K. Ulmaņa atdusas vieta, devās tiešām ar mērķi noskaidrot patiesību un atvest dzimtenē viņa pīšļus, nevis rīkot reklāmas akcijas.

To, ka ar K. Ulmaņa vārdu ir iespējams labs politiskais bizness, politiķi saprata tikai pāris nākamajos gados, kad vistālāk kādreizējā vadoņa tēla ekspluatācijā gāja pirmais īstenais populists Latvijas politikā – Joahims Zīgerists. Ja ticam viņa bijušā palīga Māra Ruka atmiņām, vācietis ātri vien apjēdzis, ka labākā priekšvēlēšanu aģitācija būtu ar lielu pompu pārvest no Turkmenistānas bijušā prezidenta pīšļus. Tika noorganizētas vairākas ekspedīcijas uz Krasnovodsku, taču to oficiālais atreferējums ievērojami atšķīrās no reālajiem panākumiem. Piemēram, kad J. Zīgerists paziņoja par iespējamās K. Ulmaņa kapavietas atrašanu, tad patiesībā nevienam nebija ne jausmas, kur tad bijušais prezidents īsti aprakts, bet pats meklēšanas process atgādinājis anekdoti.

„Nekādu pierādījumu, ka Kārļa Ulmaņa mirstīgās atliekas meklējamas tieši šinī laukumā, protams, nebija. Un nevarēja būt. [Māris] Rudzītis (Zīgerista Rūpju biroja vadītājs) esot tērzējis ar kādu turkmēņu mullu, teicis, ka meklējot kādu Krišjāņa Barona līdzgaitnieku – dzejnieku, kas it kā apglabāts cietuma kapsētā. Mulla tad arī cietuma kapsētā parādījis 10x10 kvadrātmetru lielu lauciņu. Rudzītis savas iedzimtās kautrības dēļ neesot gribējis teikt, ko viņi īsti meklē, jo, pēc viņa domām, izdzirdot vārdu „prezidents”, vietējie muktu kā velns no krusta.”

Lielāku skaidrību nebija viesis arī sludinājums, ko J. Zīgerists bija publicējis vietējā laikrakstā – ka ikviens, kas uzrādīs K. Ulmaņa kapa vietu, veselu gadu par velti saņems pārtiku no Vācijas. Un tā nu, kad kļuva skaidrs, ka diezgan lielajā zemes pleķī atrast vienas konkrētas mirstīgās atliekas ir neiespējami, vācietis izdomāja jaunu reklāmas triku – izgatavoja lielu krustu, ko apsolīja uzstādīt uz K. Ulmaņa kapa, bet iesākumam to vadāja līdzi savos aģitācijas braucienos pa Latviju. Jāpiezīmē, ka uzstādīts krusts tika daudz vēlāk – pēc vēlēšanām M. Ruks to vēl bija manījis mētājamies kaut kur Rūpju biroja noliktavā...

Versijas, konferences, goda plāksnes

Gadi gāja, bet K. Ulmaņa ēna, neraugoties uz bijušā vadoņa piesaukšanu vietā un nevietā, joprojām nezuda – un bija par iemeslu visdažādākajām aktivitātēm. Tā, piemēram, 1997. – vadoņa 120. jubilejas gada septembrī laikraksts SM Segodņa visā nopietnībā paziņoja: tieši 4. septembrī – K. Ulmaņa dzimšanas dienā Latvijā tikšot izveidots jauns politiskais spēks, kas sekošot tieši vadoņa tradīcijām, un šī spēka ideologi reizē ar jau pieminēto V. Krustiņu un G. Ulmani esot arī ekspremjers Andris Šķēle un pat laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte.

Šai pašā gadā tika sarīkota arī īpaša zinātniskā konference Kārlis Ulmanis un viņa laiks: organizētāja bija respektablā Latvijas Zinātņu akadēmija, ko vadīja Tālis Millers, piecpadsmit referātu lasītāju vidū bija arī viens no K. Ulmaņa krustdēliem, Latvijas goda konsuls Austrālijā Emīls Dēliņš, un konferences ietvaros tika atklātas pat veselas trīs piemiņas plāksnes (no kurām vienu – pie Rīgas domes tālaika ēkas – Valsts prezidentam Guntim Ulmanim gan lāga neizdevās atklāt, jo plāksnes pārklājs neparko negribēja norauties).

Konference un K. Ulmaņa atceres diena noslēdzās ar īpašu svinīgo piemiņas pasākumu Nacionālajā teātrī, kurā piedalījās gan Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, gan toreizējais Ministru prezidents Guntars Krasts, gan pats Valsts prezidents G. Ulmanis, gan akadēmiķis Jānis Stradiņš. Tika teiktas vēsturiski korektas uzrunas (piemēram, G. Ulmanis uzsvēra to, cik svarīgi ir informēt par K. Ulmaņa darbību tieši jauniešus), un nelaime tikai viena – nekādu vienotu viedokli par to, kas īsti Latvijas valstij bijis K. Ulmanis, ne konferences referāti, ne svinīgās uzrunas nedeva.

To skaidri parādīja jau notikumi divus gadus vēlāk, kad apvienības Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā Saeimas deputāti bija sagatavojuši speciālu lēmumprojektu, ar kuru K. Ulmaņa 1934. gada 15. maijā izveidotais režīms tiktu atzīts par noziegumu pret LR Satversmi, Ģenerālprokuratūra tiktu lūgta reabilitēt K. Ulmaņa vadītā apvērsuma rezultātā nepatiesi sodītos Latvijas pilsoņus, bet Valsts prezidents – izveidot vēsturnieku grupu, lai taisnīgi izvērtētu 1934.-1940.gada notikumus Latvijā. Te nu lēmumprojekts tika nevis vienkārši noraidīts, bet pasludināts par gandrīz vai galveno sabiedrības šķēlēju 20. gadsimta beigās: piemēram, Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš pat paziņoja, ka šis projekts esot nekas cits kā mēģinājums mākslīgi sašķelt visu Latvijas sabiedrību.

Latvijas sabiedrība gan šī iemesla dēļ nesašķēlās, kaut dažādi izteikumi saistībā ar K. Ulmani izskanēja arī nākamajos gados, laiku laikam liekot domāt par to autoru īsti reliģiozu jūsmu. „Kārlis Ulmanis ir ziedojis savu dzīvi Latvijas labā. Manuprāt, latviešiem bijušais prezidents būtu jākanonizē svēto kārtā,” – tā, piemēram, 2000. gadā paziņoja kinorežisors Jānis Streičs. Vēl daiļrunīgāks pāris gadus vēlāk piemiņas brīdī K. Ulmaņa dzimtajās Pikšu mājās bija Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdis Augusts Brigmanis (tas pats, kuru kā izbijušu kompartijas funkcionāru prese vainoja pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa iznīcināšanā padomju laikos): „Šodien tiekamies vēsturiski svētā vietā. Šķiet, ka Kārļa Ulmaņa gars ir mums līdzās...”

Tradicionālā pieminekļu jezga

K. Ulmaņa kā nācijas vienotāja gars gan noteikti nebija līdzās, kad 2001. gadā sākās atjaunotās Latvijas laikā lielākā un negantākā jezga saistībā ar bijušo vadoni, un jau tradicionāli vainīgs bija piemineklis, precīzāk – ideja par K. Ulmaņa pieminekļa radīšanu un uzstādīšanu Rīgas centrā. Viss sākās ar Zemnieku savienības pietiekami ilgi lolotu ideju (kurai gan nebija materiāla seguma) un Rīgas domes Pieminekļu padomes 2000. gada 1. novembrī Jura Visocka vadībā pieņemto lēmumu par atbalstu iecerei uzstādīt K. Ulmaņa pieminekli kādā no trim vietām – Jēkaba laukumā, Pils laukumā (vai Rīgas pils iekšpagalms), skvērā Bastejkalnā, iepretim toreizējai Rīgas domes ēkai.

Izskatījās, ka plašajām tautas masām šis jautājums nešķita īpaši būtisks (kaut Zemnieku savienība aizrautīgi piesauca sabiedrības viedokli par labu pieminekļa uzstādīšanai tieši Bastejkalna skvērā), toties politiķi gan bija gluži citās domās – turklāt katrs savās. Tā, piemēram, Rīgas mērs Gundars Bojārs skaidri paziņoja – K. Ulmanim ir nozīmīga vieta Latvijas vēsturē, viņš daudz darījis valsts ekonomiskajam uzplaukumam, bet pieminekli gan nav pelnījis, jo būtībā bija nedemokrātisks cilvēks. Savukārt nu jau eksprezidenta statusā esošais G. Ulmanis bija gluži citās domās – kurš gan vairāk par K. Ulmani, kas taču „pieder tautai un pasaulei”, esot devis Latvijas valsts veidošanā un attīstībā, tā ka neesot nekāda pamata vēsturisko personību vērtēt no vienas – G. Bojāra pārstāvētās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pozīcijām.

2001. gada pavasarī gan Zemnieku savienība un LSDSP panāca vienošanos par pieminekļa uzstādīšanu, taču tad par jaunu asumu parūpējās G. Ulmaņa pēctece Valsts prezidenta postenī Vaira Vīķe-Freiberga. 2000. gadā viņa savos izteikumos vēl bija diezgan atturīga, iesakot par pieminekli K. Ulmanim lemt Saeimai un norādot, ka Latvijā vispār neesot nekādas valstiskas pieminekļu koncepcijas: „Tikko esam novākuši Ļeņina pieminekļus. Vai celsim jaunus? (...) Vai vēlamies celt krūšutēlus vai bronzas jātniekus, kas senāk bija ļoti modē, bet pēcāk baloži tup virsū varoņiem un dara savu darbu? Vai fizisks piemineklis ir tas labākais risinājums kāda cilvēka piemiņas iemūžināšanai un atcerei?”

Bet jau gadu vēlāk, kad pieminekļa konkurss bija pavirzījies uz priekšu un tajā jau bija iesniegti konkrēti projekti, V. Vīķe-Freiberga kļuva īsti spīva, paziņojot, ka iesniegtie darbi esot nekas cits kā „pašparodija sociālisma garā”, saistībā ar kuru „radās sajūta, ka dažs labs tēlnieks ir paņēmis vecos maketus, kur viņš savā laikā varbūt bija veidojis Ļeņina pieminekli, tikai piemontējis klāt Kārļa Ulmaņa galvu un tādā pašā stilā, pieejā un mākslinieciskā koncepcijā pasniedzis kā Kārļa Ulmaņa pieminekli”.

Pasākumā savdabīgi iesaistījās arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti ar jautri alternatīvu K. Ulmaņa pieminekļa projektu konkursu Ulmanis mūsu sirdīs: tam tika iesniegta gan kādreizējā vadoņa statuete sviestā, gan Ulmanis – torte, lejkanna, švamme un zīļuks, gan fraka Ulman, bet pirmās trīs vietas ieguva Alises Landsbergas darbs Barību tautai, Jevģeņa Čaupova Politiķis, Moceklis, Diktators un Kristīnes Bicānes Nācijas tēvs un nācijas māte. Konkurss tika rīkots, savdabīgi protestējot pret „socreālistisko” Zemnieku savienības rīkoto pieminekļu konkursu, taču ne mazums politiķu tajā saskatīja neko citu kā zemisku ņirgāšanos par svēto vadoni.

Jaunatnes apvienības Visu Latvijai pārstāvji pat rīkoja protesta piketus pret šādu „neģēlīgu rīcību”, un tās runasvīrs, tobrīd vēl Latvijas Universitātes Rīgas humanitārā institūta politoloģijas nodaļas students Raivis Dzintars, lieliski iztiekot bez eksponēto darbu aplūkošanas, deklarēja, ka „nav pieļaujams, ka Ulmani - latviešu tautas simbolu - attēlo kā gumijas cālēnu vai leijerkasti”. „Ļoti žēl, ka jaunā paaudze ir tiktāl degradējusies un tik pazemojoši nozākā cilvēku, kuram bija vislielākā drosme dibināt Latvijas valsti,” presei deklarēja Saeimas deputāte Palmira Lāce, savukārt A. Brigmanis pieļāva pat provokācijas iespēju – viņš uzskatot, ka „izstāde tapusi kādā „partejiskā birojā”, kurā strādā Zemnieku savienības konkurenti”.

K. Ulmaņa ēna politiķiem un nelielai sabiedrības daļiņai nelika mieru arī gadu vēlāk: atlika uz dažām stundām iepretim Rīgas domes ēkai uzstādīt iecerētā pieminekļa maketu, lai sāktos asi protesti un maketu nāktos ātri aizvākt – Pieminekļu padome pat sarīkoja ārkārtas sēdi, lai viens otram pavēstītu, ka viņiem nepatīk ne valstsvīra figūra, ne vecums, ne valsts attēlojums. Beidzās viss tomēr mierīgi un korekti – „īstajā” pieminekļa konkursā uzvarēja tēlnieka Ulda Kurzemnieka un arhitekta Agņa Lukševica projekts, kas arī tika īstenots, un 2003. gada 22. jūlijā par saziedotajiem gandrīz 70 tūkstošiem latu radītais piemineklis tiešām tika atklāts.

Taču, kamēr K. Ulmaņa ēna jau kopš deviņdesmito gadu sākuma tikai biedēja – vai priecēja – ar atmiņām par kādreizējo autoritāro režīmu, vienlaikus nerima un nerima runas par „kārtīga saimnieka roku”. Gadiem ejot, saistībā ar dažādu jaunā kaluma valstsvīru izdarībām tika pieminēts gan „demokrātiski valsts apvērsumi”, gan jau acīmredzamas autoritārisma izpausmes, gan pat Ādolfs Hitlers un citi totalitārisma simboli. Bet par to Pietiek - rīt.

Novērtē šo rakstu:

7
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Apvainojumi un aizliegumi Latvijas problēmas neatrisinās

FotoIzraēlā dzīvojošais publicists Franks Gordons Latvijas Avīzes 22.aprīļa numurā publicējis kārtējo viedokli („Hūtes vārdi Kremlim kā mūzika”) saistībā ar masu personību un uzskatiem par Krievijas mediju Rossija – RTR un portāla Sputnik darbības ierobežošanu.
Lasīt visu...

3

Par saņemtajiem iesniegumiem saistībā ar N.Ušakova izplatīto karikatūru

FotoDrošības policija (DP) ir noslēgusi resorisko pārbaudi saistībā ar vairāku personu iesniegumiem par Nila Ušakova 2016. gada 22.aprīlī ievietoto un izplatīto karikatūru sociālajā vietnē www.facebook.com Resoriskās pārbaudes ietvaros N.Ušakovs tika uzaicināts uz DP paskaidrojuma sniegšanai.
Lasīt visu...

21

Eiropas fondu līdzekļu apguve – pašmērķis vai pamatota nepieciešamība

FotoŠā gada martā vairāki Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas bērnu vecāki un biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsts biedrība” (turpmāk – Biedrība) vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kurā lūdza atcelt Madonas novada domes izsludināto publisko apspriešanu attīstības plānam “MADONAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2016. – 2023.GADAM” sakarā ar pieļautajiem pārkāpumiem publiskās apspriešanas procesā un lūdza izsludināt publisko apspriešanu no jauna.
Lasīt visu...

12

Atkal tiesās

FotoMani apsūdz pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas par to, ka es esot izdarījis darbības, kas apzināti vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu naida un nesaticības izraisīšanu, ja tās izdarītas, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu (datoru)...
Lasīt visu...

21

Par naudas ceļiem Pūces un Jaunupa virzienā

FotoPēc Neatkarīgās publikācijas par biedrības Latvijas nākotnes forums visai dīvaino finansēšanas modeli, kuru īstenojušas ar miljonāru Olafu Berķi saistītas juridiskas un fiziskas personas, Latvijas Automobiļu federācija (LAF) apturējusi biedrības NJ Racing darbību federācijā, Neatkarīgajai atzina LAF prezidents Jānis Naglis.
Lasīt visu...

6

Par veselības ministra Gunta Belēviča atlaišanu

FotoAr šo iniciatīvu vēlamies ierosināt Saeimai izskatīt jautājumu par veselības ministra Gunta Belēviča atbilstību ieņemtajam amatam un balsot par ministra demisiju.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ķekavas novada iedzīvotāji izsaka neuzticību Aigaram Vītolam un Andim Damlicam

465 novada iedzīvotāji ir iestājušies pret 140 gadus vecās Pļavniekkalna (Katlakalnā) skolas nojaukšanu un bērnu nosūtīšanu...

Foto

Vējoņa kungs, es lūdzu tikai iespēju par savu naudu iegādāties zāles, kas var glābt manu dzīvību

Augsti godātais Raimonda Vējoņa kungs! Vēršos pie Jums ar atklātu...

Foto

Par to, ka Belēvičs meklēšot politisko atbalstu zāļu cenu samazināšanai Latvijā

Savu labo apņemšanos samazināt zāļu cenas veselības ministrs Guntis Belēvičs pauda radio raidījumā „Krustpunktā” un...

Foto

Paaudžu konflikta lokālā realitāte

Paaudžu konflikti ir bijuši vienmēr. Paaudžu konflikts ir cilvēces sociālās esamības atribūts. Paaudžu konflikta socioloģija pastāvēja pirms socioloģijas zinātnes rašanās. Eiropeīdu daiļliteratūrā...

Foto

Deputātu pieprasījums veselības ministram par projekta „E-veselība Latvijā" īstenošanu

No Veselības ministrijas mājas lapā pieejamās informācijas redzams, ka ,,E-veselība ir veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas...

Foto

Belēviča kārtējais „risinājums”

Ikreiz, kad medijos parādās norūpējies mūsu veselības ministra vaigs, sažņaudzas sirds. Jo pieredze klusi čukst - tūlīt būs kāds kārtējais „risinājums”! Un ir!...

Foto

Varbūt varat palīdzēt Tatjanai?

Tatjanai ir 55 gadi, viņa ar vīru, meitu un mazmeitiņu dzīvo Siguldā. Tatjana 32 gadus nostrādājusi Siguldas bērnudārzā Pīlādzītis par pavāri. Šī...

Foto

Kad pašvaldība būs pašu valdība?

Neskatoties uz to, ka Dienvidu tilta celtniecības plānošana tika uzsākta jau tālajā 1981. gadā, tā komplekss vēl nav pabeigts, jo savu...

Foto

Astoņkāja etnogrāfija

Latvijā tagad ir divi astoņkāji. Viens astoņkājis ir izdevums „Astoņkājis”. Otrs astoņkājis ir organizētās noziedzības simboliskais apzīmējums ar lielo burtu - Astoņkājis. Izdevums „Astoņkājis”...

Foto

Par to, kā es 2010.gadā cīnījos pret bankas starpniekiem

Portālā Pietiek atradu šādu komentāru: „PIDā arī pasi nevar apmainīt ja tev nav bankas konta. Interesanti, kā...

Foto

NĪN iniciatīva atduras pret ministriju kompetences trūkumu

Pašreizējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēma ir ar klaju konfiscējošu būtību. Tieši tādēļ esmu veidojusi iniciatīvu portālā Manabalss.lv un...

Foto

Par valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas termiņiem

Sabiedrībā periodiski aktualizējas satraukums par valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, proti, daļa no Ministru kabineta noteikumos, kas...

Foto

Mosties, latviet, ir laiks atbalstīt Dzintaru Rasnaču

Ap 200 Latvijas skolu ir mainījušas orientāciju un izzudušas. Ap 1000 Latvijas miestu ir mainījuši orientāciju un izzuduši. Latviešu...

Foto

Tēvijas sargu manifests

Šodien mūsu zemes un tautas nākotnei izaicinājumu met Austrumu un Rietumu lielvaras. Pirmā draud mūsu drošībai un valodai; otrā – mūsu kultūrai un...

Foto

Kāda ir tā sauktās Stambulas konvencijas būtība

Šodien Latvija parakstīja t.s. "Stambulas konvenciju". Konvencijas būtība ir viens vienīgs teikums: ja kāds cilvēks ir piedzīvojis vardarbību, tad...

Foto

Vēstule Datu valsts inspekcijai

Esmu saņēmis jūsu vēstuli, kurā, atsaucoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, tiek pieprasīta informācija par saturu vietnē https://www.youtube.com/channel/UCeSdjwGQlzWMKuND2bZPuLw...

Foto

Taksometru nozare: kam ir jāuzņemas sociālā atbildība?

Sekojot līdzi notikumu attīstībai par taksometru nozares aizkulisēm publiskajā telpā, saistībā ar lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru taksometru nozarē un...

Foto

Sausās atejas konvencija: Stambulas konvencijas antiteksts

Kaspar, labklājība, komforts uzvarējušā kultūrmarksisma izpratnē sabiedrību degradē līdz perversijām. 500 000 Latvijas bēgļu aizmuka ne no sliktākas dzīves uz...

Foto

Miskaste

Kas ir miskaste, latvietis zina. Tā ir vieta, kur samet visu lieko. To, kas mājiniekiem nav vajadzīgs. Un ir arī tādi, kas izgāztuvē meklē sev...

Foto

Vai apzināta ciešanu radīšana iedzīvotājiem likuma aizsegā ir tiesiskas valsts pazīme?

Cienījamie lasītāji! Publiskot zemāk minēto informāciju mūs iedvesmoja rakstnieces Gundegas Repšes intervija LTV1 raidījumam “1:1”...

Foto

Manas (matemātiķa) pārdomas par to, vai „Dogo” suņu barība izraisa suņu saslimšanu

Skaitļi. Pēc presē izskanējušās informācijas: ar Dogo tiek baroti aptuveni 40% Latvijas suņu, netiek baroti -...

Foto

„Rail Baltica” pret iedzīvotāju interesēm?

Vai Rail Baltica gadījums ir kārtējā Latvijas sabiedrības psihoemocionālā traumēšana pastāvīga netaisnīguma un tiesiskuma trūkuma dēļ? [1] Kāds lēmums tiks pieņemts par trases galīgo izvietojumu?...

Foto

Cīņa pret nelegālas mototrases būvniecību Inčukalnā, būvvaldes un domes amatpersonu patvaļu

Process “Baižkalnos” licis sabiedrībai nokļūt “otrpus” būvniecības un citiem likumiem, kā arī noraudzīties kā valsts...

Foto

Histēriskā histērija

Īstenības procesu vēsturiskās likumsakarības saglabājas arī pārejas laikmetos. Tās saglabājas vienmēr. Tikai pārejas laikmetos vēsturiskās likumsakarības iegūst radikālāku saturu un formu, momentā ierēcoties uzkrītoši...

Foto

Vai Eiropas Savienība ir reformējama?

Patriotiskais latviešu zemnieks Andrejs Lucāns laikraksta „DDD” 6.05.2016. numurā raksta par to, ka ES dominē antivērtības, ka tā ir būvēta uz...

Foto

Labklājības ministrijas atbilde par Tieslietu ministrijas juridisko atzinumu par Stambulas konvenciju

Labklājības ministrija izskatīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu „Par 2011.gada 11.maija Eiropas Padomes konvencijas par...

Foto

Hameleonu rotaļas jeb – kas atbildēs par maksātnespējas administratoru ļaundarībām?

Līdz 11. maijam “atbildīgie un drosmīgie” tika aicināti pieteikties uz vakanto Maksātnespējas administrācijas direktora vietu. Ne...

Foto

Kas ir dzimumneitrāla audzināšana?

Kontekstā ar diskusiju „Puika vēlas būt meitene. Meitene – puika. Kādēļ gan ne?”, kas vakar notika kinoteātrī Bize, vēlējos pievērsties vienai no bērnu...

Foto

Stambulas konvencija – platforma tuvās nākotnes valsts sātanisma manifestam

Ja esam dzīvi, izlasot kaut ŠO, visai tautai būtu jāiziet ielās, lai valsts un kultūras varu sagrābušajiem...

Foto

Suņu slimība: no letarģiskā miega pamodies BIOR direktors

No pusgadu ilgušā letarģiskā miega visā, kas saistīts ar suņu slimību un Tukuma Straumes bēdīgi slaveno suņu pārtiku Dogo,...

Foto

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēni iestājas cīņā par tradicionālajiem kūpinājumiem

Ieilgušais klusums mediju telpā ieinteresēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēnu grupu uzsākt pētījumu par to, kā...

Foto

Kaut arī Jūs, Belēvič, reiz izjustu to, ko izjūtu es

Daru Jums, G. Belēvič, zināmu, ka Veselības ministrijai ir pilnīgi vienalga, kas notiek tai pakļautajās ārstējošās...

Foto

Kremļa maratonista apstādināšana

Rīgas pilsētas galvenais maratonists un karikatūrists ir izteicies atkal. "Padomju armijai jāpateicas par iespēju Latvijā svinēt 4.maiju un 18.novembri," 8. maijā vēstījis Rīgas...

Foto

Faktiski suņu slimības stāsts dod nojausmu par reālo astoņkāji

Ja vēl nesen dzīvoju pārliecībā, ka problēma ir sistēmā, tad pēc visa tā, kas ir noticis saistībā...

Foto

Valsts kraha mentalitāte jeb idiotijas maratons

Idiotijas maratona distances garums nebūs 42 kilometri un 195 metri. Nebūs maratona distances klasiskais garums. Distances garumu nosacīs vēsturiskais liktenis....

Foto

Valdībai mainoties, jāmainās arī tās aizstāvētajām interesēm?

Pirms Ziemassvētkiem notiekošo procesu rezultātā 2016.gada sākums iezīmējās ar jaunas Latvijas valdības iecelšanu, kas, protams, arī sekmēja pie varas...

Foto

X stunda

Sazvērestības teorijas vai mīts? Vai varbūt tā jau ir mūsu ikdiena? Ikdiena, kad tevī ievadīto mikročipu atslēdz ar vienu klikšķi, un viss.... Kāds tur...

Foto

Liberālisma gals: "case study" – Zviedrija

Latvija pamazām, bet apņēmīgi iekļaujas kopējās Rietumu politiskajās tendencēs. Cīņa par „tikumību’’, LGBT jautājumi, masu imigrācija – tās ir nevis...

Foto

Jautājumi ekonomikas ministram par nespēju skaidrot „Latvijas gāzes” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm

Saistībā ar Jūsu pausto plašsaziņas līdzekļos, ka valstij būtu jāiegādājas akciju sabiedrības “Latvijas...

Foto

Saistībā ar nāvējošo suņu slimību PVD šogad nav pakustinājis ne pirkstu

Nosūtu jums Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atskaiti, ko pats dienests nosaucis par „PVD paveikto...

Foto

Svinēsim to, ka dzīvojam brīvā valstī

Dārgie krāslavieši un Latgales ļaudis! Godātie klātesošie! Mīļā Latvijas tauta! No sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā!...

Foto

Suņu slimība: mani šokē fantastiskā valsts bezdarbība un vienaldzība

„Ko jūs esat izdarījuši, lai šis suns paliktu dzīvs?” - es ceru, kādu dienu šo jautājumu uzdos...

Foto

Grābekli, belz, cik gribi, tik un tā kāpsim tev virsū

Pirms pāris gadiem piedzīvojām smagu traģēdiju: bojā gāja 54 cilvēki. Projektētāju vai būvnieku kļūdas dēļ sabruka...

Foto

Uzvedības karš un stoiķu brīvība

Jo ilgāk dzīvojam paši savā valstībā, jo pamatīgāk atklājās mūsu etnosa mentalitātes vitālākās īpašības. Pēcpadomju laiks ir latviešu mentalitātes Lielās Atklāsmes...

Foto

Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi – kārtējais apliecinājums nekompetencei uzņēmumā SIA „Talsu namsaimnieks”

Šo rakstu sēriju gribētu sākt ar pavasarīgiem sveicieniem visiem Talsu novada iedzīvotājiem. Taču šo...

Foto

Lai kādu dienu mēs visi izietu ielās un pateiktu – pietiek zagt

Cilvēki, tauta un es nezinu kā vēl jūs uzrunāt! Mostieties, celieties un protestējiet! Es...

Foto

Vajadzīgs jauns valsts apvērsums?

Šā gada 21.aprīlī Saeima krimināllikumā paredzēja ieviest šādu normu: „Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts...

Foto

Izglītības iestāžu reorganizācija nepakļaujas cilvēktiesību standartiem un tiesu kontrolei

26.04.2016 interneta ziņu portālā “MADONA24.LV” tika publicēta Madonas 2.vidusskolas sabiedrisko attiecību speciālista sniegtā informācija par to, ka...

Foto

Par savām algām „airBaltic” vadība klusēs, tas ir komercnoslēpums un nav jūsu darīšana

airBaltic ir veiksmīgi pabeidzis restrukturizāciju un konsekventi sasniedzis tīro peļņu vairāku gadu garumā. airBaltic valdes locekļu...

Foto

„Kā Latvijas Nacionālā opera kļuva par Putina galma publisko namu”

„Es teicu, ka būs, un ir arī!!!” – tik triumfāli Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors...

Foto

VID turpina mērķtiecīgi gremdēt uzņēmumu „Biodegviela”

Šobrīd uzņēmumam SIA Biodegviela VID radītie zaudējumi ir mērāmi vairāk nekā 1 000 000 EUR apmērā, vairāk nekā 70 uzņēmuma darbinieku ir palikuši bez...