Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Ulmanis mūžam dzīvs

L. Lapsa, S. Metuzāls
10.06.2011.
Komentāri (21)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Saeimas deputāts Alfreds Čepānis 1994. gadā Valsts prezidentu Gunti Ulmani pirmoreiz nosauca par savu vadoni, šis nākamā parlamenta priekšsēdētāja publiskais izteikums lielākoties izraisīja tikai labdabīgus smīniņus, tomēr vienlaikus uzskatāmi demonstrēja pēc Republikas atjaunošanas Latvijas politiķu un sabiedrības tā arī līdz galam neizzudušo aizraušanos ar pagātnes vadoņiem un cerību, ka varbūt tautas vēlēts prezidents vai cita veida vadonis ņems un atrisinās visas sasāpējušās problēmas un ievedīs gaišajā nākotnē. Iespējams, visspilgtāk to demonstrēja aizraušanās ar Kārļa Ulmaņa tēlu, - un kad gan vēl ekskluzīvi publicēt šai tēmai veltītā apgāda Atēna izdotā trīssējumu darba Mūsu vēsture: 1985-2005 nodaļu, ja ne pašlaik, kad vēl nav norimušas kaislības ap jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanu.

Kārļa Ulmaņa „augšāmcelšanās”

Par to, ka jau astoņdesmito gadu nogalē, pamazām aizvien pieļāvīgākai kļūstot padomju varai, ļoti bieži tika pieminēts Kārļa Ulmaņa vārds, lielā mērā varam pateikties Lauku Avīzei: deviņdesmito gadu sākumā jau teju vai katrā tās numurā parādījās vismaz viena publikācija par Ulmani. Sākumā tās bija viņa laikabiedru atmiņas par bijušo Latvijas tautas vadoni, bet ar laiku K. Ulmanis tika piesaukts arī aktuālākās publikācijās, kuru pamatdoma bija apmēram tāda – eh, nebūtu slikti, ja arī tagad Latvijai būtu tāds saimnieks...

Parādījās pat aicinājums rīkot akcijas, lai, piemēram, Republikas laukumu Rīgā pārdēvētu par Kārļa Ulmaņa laukumu, un laikraksta galvenais redaktors Voldemārs Krustiņš tik lielu uzmanības veltīšanu bijušajam vadonim pamatoja ar visai loģiskiem argumentiem – piemēram, šādiem: „Latvijas zemniecības vēsture ir nesaraujami saistīta ar doktora Kārļa Ulmaņa dzīvi un darbu, tāpēc nav jābrīnās, ka Lauku Avīzei šī tēma ir tik tuva. (..) Ulmaņa darbs, manuprāt, nav taisnīgi novērtēts vēl līdz šai dienai.”

Būtībā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Kārlis Ulmanis bija kulta figūra, kuras pozitīvo ietekmi uz Latvijas vēsturi gandrīz nevienam nenāca ne prātā apšaubīt. Kā uzskatāms piemērs te var kalpot Evitas Naglinskas pētījumā par preses attieksmi pret K. Ulmani minētie skaitļi – no gandrīz 500 laikā starp 1989. un 2004. gadu publicētajiem avīžrakstiem, kuros pieminēts bijušais prezidents, trešajā daļā pavīdējusi doma par vadoņa nepieciešamību mūsdienās.

Pa kādam retam izņēmumam gan, protams, bija – jau tolaik parādījās arī pirmie oponenti, kas aicināja neaizrauties ar Ulmaņlaiku un vadonības idealizāciju. „Sabiedriskā doma (jo īpaši Lauku Avīzē) mērķtiecīgi tiek virzīta vienā gultnē. Kārļa Ulmaņa valsts – tas ir labi! Faktiski jau sen nav runa par konsekventu pieeju Latvijas trīsdesmito gadu vēstures un ekonomikas izpētei. Ir skaidrs, ka avīzes mērķis ir noskaņot sabiedrisko apziņu, ka citādi turpmāk būt nevar, ka vienīgā mūsu iespēja ir – stipru varu stipram cilvēkam!” – ar šādiem vārdiem trauksmi deviņdesmito gadu sākumā skandēja ar Lauku Avīzi jau konkurējošā Diena (kaut tolaik Lauku Avīze iznāca tikai reizi nedēļā, bet Diena – katru dienu).

Daudz ņirdzīgāk par Lauku Avīzes aizraušanos ar K. Ulmaņa tēlu un tai pašā Dienā izteicās politiķis Aleksandrs Kiršteins – viņa acīs laikraksta galvenais redaktors bija nekas cits kā kaismīgs K. Ulmaņa ideju piekritējs, kas par tādu pārtapis no internacionālista, kurš „atmaskoja „asiņaino diktatūru” Latvijā”, savukārt pats laikraksts esot tikai tāda „ar pietukkrustiņismu sirgstoša” avīze, kas katrā numurā saucot pēc īstā Saimnieka, Tēva un Tautas glābēja – prezidenta, kas varētu atlaist Saeimu un nozīmēt pirmstermiņa vēlēšanas.

Jau pašā deviņdesmito gadu sākumā faktiski vispāratzītajam viedoklim publiski atļāvās oponēt arī vēsturnieks, vēlākais laikraksta Čas komentētājs Leonīds Fedosejevs, kurš savās publikācijās atzīmēja, ka būtībā K. Ulmanis bijis tāds pats Latvijas Republikas neatkarības kapracis kā Augusts Kirhenšteins vai Vilis Lācis. Kā nekā tieši vadonis bija tas, kurš pieņēma lēmumu nepretoties Padomju Savienībai un paziņoja, ka padomju tanki Latvijā ienāk saskaņā ar abu valstu vienošanos.

Lieki teikt, ka citu vēsturnieku atbalstu šāds viedoklis toreiz nerada. Vajadzēja apritēt vairāk nekā desmit gadiem, lai cita vēsturniece un izbijusi politiķe Ilga Grava-Kreituse kādā ntervijā skaidri un gaiši pateiktu: „Tas laiks tiek idealizēts, jo Ulmani celt augšā ir izdevīgi, it īpaši Zemnieku savienībai ar [Augustu] Brigmaņa kungu priekšgalā. Tikai šodien ir pienācis brīdis, kurā par Ulmaņlaikiem var pateikt arī kaut ko sliktu – zemnieki nesaņēma nekādu pensiju, un Rīgas strādnieks katru dienu sviestu uz maizes nesmērēja, bet vienlaikus nebija tik liela atrāvuma starp cilvēku ienākumiem. (..)

Bet vispār tā pagātnes labklājība daudziem politiskiem spēkiem ir izdevīgs mīts. Nopublicējiet to, kā dzīvoja jaunsaimnieki pēc agrārās reformas! Par to, ka viņi piecus sešus gadus pavadīja zemnīcās, neviens neraksta, visi rāda tikai 30. gados uzceltās skaistās mājas, kas vēl šodien eksistē... Bet parādiet, kam šie cilvēki izgāja cauri, lai tiktu pie savām mājām. Cik daudzi no viņiem izputēja un bija spiesti aiziet kalpu gaitās, un kā gāja Rīgas bezdarbniekiem?! Es nesaku, ka toreiz bija šausmīgi drūmi laiki, bet nebija idilles, nebija nekādas leiputrijas...”

Kā izmantot nelaiķi valstsvīru

Šā vai tā, bet Atmoda un astoņdesmito gadu nogale bija ideālistu laiks, kad nevienam vēl nenāca ne prātā, ka ar vēstures mantojumu varētu iesist sev politisko kapitālu. Kad 1990. gada vasarā tika nodibināts Kārļa Ulmaņa fonds, par kura priekšsēdētāju ievēlēja pēdējā prezidenta radinieku Gunti Ulmani, jaunizveidotās organizācijas plāni bija saistīti tikai un vienīgi ar piemiņas saglabāšanu. Atjaunot K. Ulmaņa dzimtās Pikšu mājas, izdot K. Ulmaņa darbus, iemūžināt bijušā prezidenta piemiņu – tie bija fonda galvenie uzdevumu, turklāt tā priekšsēdētājs īpaši uzsvēra, ka fonds negrasās monopolizēt tiesības uz Kārli Ulmani.

Arī parlamentu un valdību 1992. gadā vadīja visgaišākie nodomi, pieņemot jaukus, taču dziļākajā būtībā bezjēdzīgus lēmumus par K. Ulmaņa mirstīgo atlieku meklēšanu un pārapbedīšanu Dobeles rajona Bērzes kapos. Un arī pirmās entuziastu rīkotās ekspedīcijas uz Turkmenistānu, kur Krasnovodskas cietuma kapsētā atradās visticamākā K. Ulmaņa atdusas vieta, devās tiešām ar mērķi noskaidrot patiesību un atvest dzimtenē viņa pīšļus, nevis rīkot reklāmas akcijas.

To, ka ar K. Ulmaņa vārdu ir iespējams labs politiskais bizness, politiķi saprata tikai pāris nākamajos gados, kad vistālāk kādreizējā vadoņa tēla ekspluatācijā gāja pirmais īstenais populists Latvijas politikā – Joahims Zīgerists. Ja ticam viņa bijušā palīga Māra Ruka atmiņām, vācietis ātri vien apjēdzis, ka labākā priekšvēlēšanu aģitācija būtu ar lielu pompu pārvest no Turkmenistānas bijušā prezidenta pīšļus. Tika noorganizētas vairākas ekspedīcijas uz Krasnovodsku, taču to oficiālais atreferējums ievērojami atšķīrās no reālajiem panākumiem. Piemēram, kad J. Zīgerists paziņoja par iespējamās K. Ulmaņa kapavietas atrašanu, tad patiesībā nevienam nebija ne jausmas, kur tad bijušais prezidents īsti aprakts, bet pats meklēšanas process atgādinājis anekdoti.

„Nekādu pierādījumu, ka Kārļa Ulmaņa mirstīgās atliekas meklējamas tieši šinī laukumā, protams, nebija. Un nevarēja būt. [Māris] Rudzītis (Zīgerista Rūpju biroja vadītājs) esot tērzējis ar kādu turkmēņu mullu, teicis, ka meklējot kādu Krišjāņa Barona līdzgaitnieku – dzejnieku, kas it kā apglabāts cietuma kapsētā. Mulla tad arī cietuma kapsētā parādījis 10x10 kvadrātmetru lielu lauciņu. Rudzītis savas iedzimtās kautrības dēļ neesot gribējis teikt, ko viņi īsti meklē, jo, pēc viņa domām, izdzirdot vārdu „prezidents”, vietējie muktu kā velns no krusta.”

Lielāku skaidrību nebija viesis arī sludinājums, ko J. Zīgerists bija publicējis vietējā laikrakstā – ka ikviens, kas uzrādīs K. Ulmaņa kapa vietu, veselu gadu par velti saņems pārtiku no Vācijas. Un tā nu, kad kļuva skaidrs, ka diezgan lielajā zemes pleķī atrast vienas konkrētas mirstīgās atliekas ir neiespējami, vācietis izdomāja jaunu reklāmas triku – izgatavoja lielu krustu, ko apsolīja uzstādīt uz K. Ulmaņa kapa, bet iesākumam to vadāja līdzi savos aģitācijas braucienos pa Latviju. Jāpiezīmē, ka uzstādīts krusts tika daudz vēlāk – pēc vēlēšanām M. Ruks to vēl bija manījis mētājamies kaut kur Rūpju biroja noliktavā...

Versijas, konferences, goda plāksnes

Gadi gāja, bet K. Ulmaņa ēna, neraugoties uz bijušā vadoņa piesaukšanu vietā un nevietā, joprojām nezuda – un bija par iemeslu visdažādākajām aktivitātēm. Tā, piemēram, 1997. – vadoņa 120. jubilejas gada septembrī laikraksts SM Segodņa visā nopietnībā paziņoja: tieši 4. septembrī – K. Ulmaņa dzimšanas dienā Latvijā tikšot izveidots jauns politiskais spēks, kas sekošot tieši vadoņa tradīcijām, un šī spēka ideologi reizē ar jau pieminēto V. Krustiņu un G. Ulmani esot arī ekspremjers Andris Šķēle un pat laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte.

Šai pašā gadā tika sarīkota arī īpaša zinātniskā konference Kārlis Ulmanis un viņa laiks: organizētāja bija respektablā Latvijas Zinātņu akadēmija, ko vadīja Tālis Millers, piecpadsmit referātu lasītāju vidū bija arī viens no K. Ulmaņa krustdēliem, Latvijas goda konsuls Austrālijā Emīls Dēliņš, un konferences ietvaros tika atklātas pat veselas trīs piemiņas plāksnes (no kurām vienu – pie Rīgas domes tālaika ēkas – Valsts prezidentam Guntim Ulmanim gan lāga neizdevās atklāt, jo plāksnes pārklājs neparko negribēja norauties).

Konference un K. Ulmaņa atceres diena noslēdzās ar īpašu svinīgo piemiņas pasākumu Nacionālajā teātrī, kurā piedalījās gan Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, gan toreizējais Ministru prezidents Guntars Krasts, gan pats Valsts prezidents G. Ulmanis, gan akadēmiķis Jānis Stradiņš. Tika teiktas vēsturiski korektas uzrunas (piemēram, G. Ulmanis uzsvēra to, cik svarīgi ir informēt par K. Ulmaņa darbību tieši jauniešus), un nelaime tikai viena – nekādu vienotu viedokli par to, kas īsti Latvijas valstij bijis K. Ulmanis, ne konferences referāti, ne svinīgās uzrunas nedeva.

To skaidri parādīja jau notikumi divus gadus vēlāk, kad apvienības Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā Saeimas deputāti bija sagatavojuši speciālu lēmumprojektu, ar kuru K. Ulmaņa 1934. gada 15. maijā izveidotais režīms tiktu atzīts par noziegumu pret LR Satversmi, Ģenerālprokuratūra tiktu lūgta reabilitēt K. Ulmaņa vadītā apvērsuma rezultātā nepatiesi sodītos Latvijas pilsoņus, bet Valsts prezidents – izveidot vēsturnieku grupu, lai taisnīgi izvērtētu 1934.-1940.gada notikumus Latvijā. Te nu lēmumprojekts tika nevis vienkārši noraidīts, bet pasludināts par gandrīz vai galveno sabiedrības šķēlēju 20. gadsimta beigās: piemēram, Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš pat paziņoja, ka šis projekts esot nekas cits kā mēģinājums mākslīgi sašķelt visu Latvijas sabiedrību.

Latvijas sabiedrība gan šī iemesla dēļ nesašķēlās, kaut dažādi izteikumi saistībā ar K. Ulmani izskanēja arī nākamajos gados, laiku laikam liekot domāt par to autoru īsti reliģiozu jūsmu. „Kārlis Ulmanis ir ziedojis savu dzīvi Latvijas labā. Manuprāt, latviešiem bijušais prezidents būtu jākanonizē svēto kārtā,” – tā, piemēram, 2000. gadā paziņoja kinorežisors Jānis Streičs. Vēl daiļrunīgāks pāris gadus vēlāk piemiņas brīdī K. Ulmaņa dzimtajās Pikšu mājās bija Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdis Augusts Brigmanis (tas pats, kuru kā izbijušu kompartijas funkcionāru prese vainoja pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa iznīcināšanā padomju laikos): „Šodien tiekamies vēsturiski svētā vietā. Šķiet, ka Kārļa Ulmaņa gars ir mums līdzās...”

Tradicionālā pieminekļu jezga

K. Ulmaņa kā nācijas vienotāja gars gan noteikti nebija līdzās, kad 2001. gadā sākās atjaunotās Latvijas laikā lielākā un negantākā jezga saistībā ar bijušo vadoni, un jau tradicionāli vainīgs bija piemineklis, precīzāk – ideja par K. Ulmaņa pieminekļa radīšanu un uzstādīšanu Rīgas centrā. Viss sākās ar Zemnieku savienības pietiekami ilgi lolotu ideju (kurai gan nebija materiāla seguma) un Rīgas domes Pieminekļu padomes 2000. gada 1. novembrī Jura Visocka vadībā pieņemto lēmumu par atbalstu iecerei uzstādīt K. Ulmaņa pieminekli kādā no trim vietām – Jēkaba laukumā, Pils laukumā (vai Rīgas pils iekšpagalms), skvērā Bastejkalnā, iepretim toreizējai Rīgas domes ēkai.

Izskatījās, ka plašajām tautas masām šis jautājums nešķita īpaši būtisks (kaut Zemnieku savienība aizrautīgi piesauca sabiedrības viedokli par labu pieminekļa uzstādīšanai tieši Bastejkalna skvērā), toties politiķi gan bija gluži citās domās – turklāt katrs savās. Tā, piemēram, Rīgas mērs Gundars Bojārs skaidri paziņoja – K. Ulmanim ir nozīmīga vieta Latvijas vēsturē, viņš daudz darījis valsts ekonomiskajam uzplaukumam, bet pieminekli gan nav pelnījis, jo būtībā bija nedemokrātisks cilvēks. Savukārt nu jau eksprezidenta statusā esošais G. Ulmanis bija gluži citās domās – kurš gan vairāk par K. Ulmani, kas taču „pieder tautai un pasaulei”, esot devis Latvijas valsts veidošanā un attīstībā, tā ka neesot nekāda pamata vēsturisko personību vērtēt no vienas – G. Bojāra pārstāvētās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pozīcijām.

2001. gada pavasarī gan Zemnieku savienība un LSDSP panāca vienošanos par pieminekļa uzstādīšanu, taču tad par jaunu asumu parūpējās G. Ulmaņa pēctece Valsts prezidenta postenī Vaira Vīķe-Freiberga. 2000. gadā viņa savos izteikumos vēl bija diezgan atturīga, iesakot par pieminekli K. Ulmanim lemt Saeimai un norādot, ka Latvijā vispār neesot nekādas valstiskas pieminekļu koncepcijas: „Tikko esam novākuši Ļeņina pieminekļus. Vai celsim jaunus? (...) Vai vēlamies celt krūšutēlus vai bronzas jātniekus, kas senāk bija ļoti modē, bet pēcāk baloži tup virsū varoņiem un dara savu darbu? Vai fizisks piemineklis ir tas labākais risinājums kāda cilvēka piemiņas iemūžināšanai un atcerei?”

Bet jau gadu vēlāk, kad pieminekļa konkurss bija pavirzījies uz priekšu un tajā jau bija iesniegti konkrēti projekti, V. Vīķe-Freiberga kļuva īsti spīva, paziņojot, ka iesniegtie darbi esot nekas cits kā „pašparodija sociālisma garā”, saistībā ar kuru „radās sajūta, ka dažs labs tēlnieks ir paņēmis vecos maketus, kur viņš savā laikā varbūt bija veidojis Ļeņina pieminekli, tikai piemontējis klāt Kārļa Ulmaņa galvu un tādā pašā stilā, pieejā un mākslinieciskā koncepcijā pasniedzis kā Kārļa Ulmaņa pieminekli”.

Pasākumā savdabīgi iesaistījās arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti ar jautri alternatīvu K. Ulmaņa pieminekļa projektu konkursu Ulmanis mūsu sirdīs: tam tika iesniegta gan kādreizējā vadoņa statuete sviestā, gan Ulmanis – torte, lejkanna, švamme un zīļuks, gan fraka Ulman, bet pirmās trīs vietas ieguva Alises Landsbergas darbs Barību tautai, Jevģeņa Čaupova Politiķis, Moceklis, Diktators un Kristīnes Bicānes Nācijas tēvs un nācijas māte. Konkurss tika rīkots, savdabīgi protestējot pret „socreālistisko” Zemnieku savienības rīkoto pieminekļu konkursu, taču ne mazums politiķu tajā saskatīja neko citu kā zemisku ņirgāšanos par svēto vadoni.

Jaunatnes apvienības Visu Latvijai pārstāvji pat rīkoja protesta piketus pret šādu „neģēlīgu rīcību”, un tās runasvīrs, tobrīd vēl Latvijas Universitātes Rīgas humanitārā institūta politoloģijas nodaļas students Raivis Dzintars, lieliski iztiekot bez eksponēto darbu aplūkošanas, deklarēja, ka „nav pieļaujams, ka Ulmani - latviešu tautas simbolu - attēlo kā gumijas cālēnu vai leijerkasti”. „Ļoti žēl, ka jaunā paaudze ir tiktāl degradējusies un tik pazemojoši nozākā cilvēku, kuram bija vislielākā drosme dibināt Latvijas valsti,” presei deklarēja Saeimas deputāte Palmira Lāce, savukārt A. Brigmanis pieļāva pat provokācijas iespēju – viņš uzskatot, ka „izstāde tapusi kādā „partejiskā birojā”, kurā strādā Zemnieku savienības konkurenti”.

K. Ulmaņa ēna politiķiem un nelielai sabiedrības daļiņai nelika mieru arī gadu vēlāk: atlika uz dažām stundām iepretim Rīgas domes ēkai uzstādīt iecerētā pieminekļa maketu, lai sāktos asi protesti un maketu nāktos ātri aizvākt – Pieminekļu padome pat sarīkoja ārkārtas sēdi, lai viens otram pavēstītu, ka viņiem nepatīk ne valstsvīra figūra, ne vecums, ne valsts attēlojums. Beidzās viss tomēr mierīgi un korekti – „īstajā” pieminekļa konkursā uzvarēja tēlnieka Ulda Kurzemnieka un arhitekta Agņa Lukševica projekts, kas arī tika īstenots, un 2003. gada 22. jūlijā par saziedotajiem gandrīz 70 tūkstošiem latu radītais piemineklis tiešām tika atklāts.

Taču, kamēr K. Ulmaņa ēna jau kopš deviņdesmito gadu sākuma tikai biedēja – vai priecēja – ar atmiņām par kādreizējo autoritāro režīmu, vienlaikus nerima un nerima runas par „kārtīga saimnieka roku”. Gadiem ejot, saistībā ar dažādu jaunā kaluma valstsvīru izdarībām tika pieminēts gan „demokrātiski valsts apvērsumi”, gan jau acīmredzamas autoritārisma izpausmes, gan pat Ādolfs Hitlers un citi totalitārisma simboli. Bet par to Pietiek - rīt.

Novērtē šo rakstu:

7
5

Seko mums

Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot?

FotoPar ko balsot 4. oktobrī? Tāds atkal ir hamletiskais jautājums. Pie mums vārdi no Hamleta monologa to be or not to be, that is the question vēlēšanu kontekstā atkārtojas ik pēc noteikta laika ar vienu un to pašu emocionālo spriedzi. Tā jau ir stabila tradīcija, ka kāda pilsoņu daļa nezina, par ko balsot parlamenta vēlēšanās, un ap šo jautājumu saceļ samērā lielu publisko kņadu. Interneta laikmetā šī kņada iegūst īpaši plašu publisko vērienu, jo katrs potenciālais vēlētājs var skaļi uzdot minēto jautājumu un pats to komentēt, iepazīstinot ar savu viedokli visu pasauli.
Lasīt visu...

18

Kā Tēva dienas dalībnieki dzina prom "Vienotību" un Zaļos zemniekus

FotoŠis ir stāsts par to, ko nozīmē Latvijā sarīkot Tēva dienu, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas.
Lasīt visu...

21

Ukraina: vēl cits skatu punkts

FotoBiju ļoti pārsteigts, izdzirdot šajā tālajā Eiropas nostūrī krievu valodu. Sēdēju mazmazītiņā kafejnīcā, kur dzēriens tika pasniegts gluži vai antīkās tasītēs. Tasīšu apzeltītajās maliņās laika un cilvēku zobi bija atstājuši savas piemiņas zīmes. Taču mazmazītiņā kafejnīca ar šīm tasītēm lieliski saderēja kopā.
Lasīt visu...

21

Vai Ušakovam nePIETIEK, jeb kurš pirmais metīs akmeni?

FotoStarp pēdējās dienās izsludinātajiem iepirkumiem viens no izcilākajiem ir nodibinājuma "Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs", kurš attīsta zīmolu “LiveRiga”, nevainīgais paziņojums par vēlmi iepludināt ceturtdaļmiljonu vienā konkrētā TV uzņēmumā, kurš sekmīgi pārstāv mūsu impēriskās kaimiņzemes Krievijas informatīvo telpu Baltijā.
Lasīt visu...

10

Par Ilzes Viņķeles modeli – sociālo iemaksu novirzīšanu veselības aprūpei

FotoVeselības ministrijas darba grupa nākusi klajā ar jaunu veselības finansēšanas modeli – papildināt veselības budžetu ar līdzekļiem no sociālā budžeta. Dokuments, kurā šis plāns aprakstīts, saucas Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedres I. Viņķeles vadītās darba grupas priekšlikumi  ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas attīstībai.
Lasīt visu...

21

Par propagandu (krievu, vācu, amerikāņu)

FotoPropaganda sākotnējā sapratnē ir savas uzskatu sistēmas izplatīšana. Pēc pasaules kariem šis propagandas redzējums mainījās un propaganda sāka asociēties ar sabiedrības ietekmēšanu un manipulēšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par reālpolitikas attīrīšanās iespējām

Demokrātija īstenojas atbilstoši pilsoņu brīvai izvēlei, valsts konstitūcijas noteiktajā kārtībā ievēlot tautas priekšstāvjus, kuri tālāk veido valsts izpildvaras aparātu, rada un pilnveido...

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Karalienes prioritāte

Mūsdienās sāk piepildīties kāda slavena vīra vārdi, ka turpmākās impērijas būs apziņas impērijas. Praktiski tas var izpausties dažādi. Turklāt var...

Foto

Valsts finansējums 762,7 tūkstošu eiro apmērā - 8398 jauniešu lielai auditorijai

2013.gadā elektronisko mediju vidi pāršalca ziņa, ka Latvijas Republikas Saeima ir piešķīrusi  1 898 100...

Foto

Integrācijas auzas, caurie likumi un impēriskais gēns

Mana tēva māte bija krieviete. No Abrenes, kur viņā ieskatījās latviešu robežsargs. Tēvamāte bija cilvēks, pret kuru reizēm uzbangoja...

Foto

Valsts naudai jāpaliek Latvijā

Pēdējo gadu laikā sabiedrībā aktīvi tiek aicināts cilvēkus iegādāties Latvijā ražotus produktus, tomēr, kaut iedzīvotāji pauž viedokli, ka vēlas atbalstīt vietējos ražotājus,...

Foto

Ar seklām masu ziņām vien nepietiks, jeb ASV un Krievijas kašķi

Sabiedrība nav jāinformē, tā ir jāaudzina ar noteiktu viedokļu un uzskatu kopumu lai adaptētos izmaiņām...

Foto

Par solījumiem risināt namīpašnieku un īrnieku problēmas

Šā gada sākumā, īsu laiku pēc Rīgas namīpašnieku biedrības atklātās vēstules Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai bija vērojama...

Foto

Mana balss būs garants konservatīvo vērtību uzvarai

Teju, teju klāt jau 4.oktobris, diena, kad mums katram dota iespēja izmantot savas pilsoņa tiesības – piedalīties vēlēšanās, kas...

Foto

Ko nozīmīgu un kvalitatīvu esmu panācis Saeimā

Šīs Saeimas darbības laiks ir īsāks kā ierasts - četru gadu vietā vien trīs, jo 11.Saeima tika ievēlēta ārkārtas...

Foto

PVN pārtikai samazināšana – veids, kā glābt ražotājus un mazāk turīgos

Ir saprotama valdošo partiju nevēlēšanās būtiski mazināt pievienotās vērtības  nodokli pārtikai, jo tas var radīt...

Foto

Laika un telpas piedzīvojums subjektīvajā pieredzē

XVII gadsimtā itāļu zinātnieks G. Galilejs noskaidroja, ka priekšmeta attiecību izmaiņas pret citiem priekšmetiem nosaka paātrinājums, nevis ātrums. Tas bija...

Foto

Laimes likums

Daudziem no Jums ir labi zināmi vārdi: „Ir cilvēks, ir problēma. Nav cilvēks, nav problēmas.” („Есть человек, есть проблема. Нет человека, нет проблемы” –...

Foto

Par grābekļiem un "Grābekli"

Einars Repše ir ļoti jauks cilvēks....

Foto

Etīdes par kultūras monarhiju. Priekšvārds

Pie mums ļoti aktuāls ir morālais lozungs „Pietiek kampt, pietiek melot, pietiek postīt, pietiek neskaidrību, pietiek noklusēt, pietiek muļķību, pietiek muldēt,...

Foto

Vai Drošības policija dara savu darbu: atklāta vēstule Valsts drošības padomei, Saeimas Nacionālās drošības komisijai

Mēs, Latvijas pilsoņi, lūdzam jūs savas kompetences ietvaros, ko nosaka mūsu...

Foto

Liekulība

Nupat ka atzīmējām dienu ar bailēs rakstītu nosaukumu - Staļinisma un nacistu upuru piemiņas diena. Kaut bija jābūt Okupācijas upuru piemiņas dienai. Ne jau mūs...

Foto

Kas veido vēsturi

Pats labākais, uz ko mēs varam cerēt, ir laba nāve. Džeimss Folijs (James Foley) tādu nedabūja....

Foto

Velojoslas: gribēts jau noteikti bija, kā labāk

Lai ko arī rādītu Rīgas pašvaldības pasūtītu un apmaksātu aptauju rezultāti, jauno velojoslu ieviešana Rīgas centra ielās ir gadījums,...

Foto

Ar kādām tiesībām saujiņa marionešu bez tautas nobalsošanas atļaujas izlemt Latvijas likteni?

Atgādinu, ka grieķu valodā termins „demokrātija” nozīmē „tautas vara”. Mūsdienu traktējumā demokrātiju sauc arī...

Foto

Balso pase, nevis pilsoņi

Pavisam tuvu ir 12 Saeimas vēlēšanas un Latvijas pilsoņi izmantos savas Satversmē garantētās tiesības. Satversmes 8. pants skaidri pasaka, ka tiesības vēlēt...

Foto

Tautas parametri

Jautājumi par tautas parametriem (etnoģenētiskās izcelsmes sākumu, etnisko komponentu sastāvu, attīstības stadijām, etnisko komponentu sociāli politisko konsolidāciju) ir ļoti seni un komplicēti. Jautājumus uzdod...

Foto

Par karu - manas pārdomas

Pēdējā laika raksti par karu rada dīvainu sajūtu, tāpēc izlauzās dažas pārdomas. Tik gari šeit vēl nekad neesmu rakstījis....

Foto

Kam Latvijā dzīvot ir vislabāk?

Ir meli, lieli meli un statistika. Ieskatījos Latvijas statistikas datos, izrādās, ka iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam vairs netiek rēķināts....

Foto

Par Krievijas iebrukumu Ukrainā

Jau labu laiku mediji liek noprast, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā. Notiekošais Austrumukrainā tiek primitivizēts, tam tiek piejaukta milzīga melu daļa, un...

Foto

Kuņģis šodien, šeit un tagad

"Liepājas metalurga" administratora Haralda Velmera pieņemtais lēmums - vai kas nu tur patiesībā šo lēmumu pieņēmis - par pareizajiem un nepareizajiem...

Foto

Ir mazi meli, ir lieli meli, un ir statistika

Šis teiciens aktualitāti nav zaudējis arī mūsdienās. Tikai žēl, ka šoreiz tas ir aktuāls, saistībā ar tik...

Foto

Bailes no pārmaiņām Latgalē

Atsaucoties uz politiskās situācijas notikumiem, vispārpieņemtajām aktivitātēm, lozungiem un saukļiem, visā šajā emociju virpulī der atcerēties, ka valstij pēc pašos pamatos ir...

Foto

Lūgums atklātību aizstāvošās partijas "Latvijas attīstībai" valdei

Publicējam vēstuli, ko izdevniecība Baltic Screen trešdien no rīta nosūtīja partijas Latvijas attīstībai valdei. Dīvainā kārtā, neraugoties uz partijas un tās...

Foto

Minskas tikšanās „sausais atlikums”

Dodoties uz tikšanos ar Putinu, Ukrainas prezidents Porošenko esot izteicies, ka tur izšķiršoties Pasaules un Eiropas liktenis. Izskatās, ka prezidents būs stipri...

Foto

Tikumība pret demokrātiju?

Vai ir vērts ticēt iemidzinošajām Latvijas eirodeputātu runām par Estrellas rezolūcijas un Lunačekas ziņojuma tikai rekomendējošo raksturu, ja mūsu vietējā vara dzenas īstenot pat to,...

Foto

Damokla zobens virs Latvijas tranzītbiznesa

Kravu apjoma pieaugums Rīgas Brīvostā gada pirmajos septiņos mēnešos par 15,8%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, protams, ir laba ziņa...

Foto

VID speciālistu atbilde uz PIETIEK jautājumu par Baibu Broku

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais objekts ir fiziskās personas gūtais ienākums. Ievērojot Civillikuma 1934.pantā noteikto, ar aizdevuma...

Foto

Vai dažiem nav jādomā par atkāpšanos?

Valsts noslēpuma aizsegā tiek organizēta valsts bankas Citadele pārdošana. No tās informācijas, kas nonākusi atklātībā, varam secināt, ka notiek kārtējā valsts līdzekļu...

Foto

Pastāsts par neredzamo čeku

Nekas nav vienkāršāk kā par kādu, kas nepatīk,  pateikt, ka tas ir čekists. Lai nu viņš tik sāk taisnoties, tieši tas ir...

Foto

Trīs tēzes par degradāciju

Mūsdienu publiskajā telpā viens no populārākajiem jēdzieniem ir „degradācija”. Šo jēdzienu visbiežāk var sastapt socioloģiskajā un kulturoloģiskajā publicistikā, mācītāju izteikumos par tikumību,...

Foto

"Parex banka" taču tika nopirkta par visu Latvijas iedzīvotāju līdzekļiem

Laimdotas Straujumas vadībā valdība gatavojas pieņemt lēmumu pārdot bankuCitadele, mēģinot šo darījumu paveikt pēc iespējas ātrāk....

Foto

Jā, jā, visa tēvija laimē var nu diet

Šajās dienās netīšām izdzirdēju, kā Latvijas radio Edvīns Inkēns slavē brīvību, kas esot nesalīdzināmi lielāka vērtība par visu...

Foto

Informācija par sankcijām un politiķu nevēlēšanos saskatīt acīmredzamo

Pašlaik mediju telpā daudzi runā par NEPROGNOZĒJAMO Krieviju un to, kā mēs tagad tiksim galā ar ekonomiku, jaunu...

Foto

Grabeklis.lv dos iespēju pirms vēlēšanām bez maksas lejuplādēt iepriekšējo gadu izpirktās grāmatas par Latvijas politiķiem

Ir sākusi darboties interneta vietne grabeklis.lv, kas visiem interesentiem pirms...

Foto

Demokrātija un brīvība

Šī būs pēdējā eseja no sākotnēji neiecerētās, bet radušās trīs eseju sērijas par notikumiem un procesiem ap mums. Atkal tiks runāts par acīmredzamām...

Foto

Straujumas kundze, mēs esam sajūsmā

Ar patiesu pārsteigumu un zināmu gandarījumu esam uzņēmuši Jūsu, Straujumas kundze, Latvijas Neatkarīgās televīzjas (LNT) 15. augusta ziņu raidījumā plkst. 20.00...

Foto

Ideja, ideoloģija un Patiesība

Idejas dzimst cilvēku prātos. Kā jau cilvēka prāta produkts ideja var būt saistīta ar Patiesību, var arī nebūt. Attiecībā uz pēdējo,...

Foto

Vai spēsim radīt vidi, lai aizbraukušie atgrieztos?

Latvijas tauta nav unikāli savādnieki. Daudzas valstis un tautas piedzīvojušas laikus, kad iedzīvotāji balsoja nevis par parlamentu un pašvaldībām,...

Foto

Par bļaurīgajām Anitām Antuanetēm

"Eiropā notiek karš, un man šķiet nepiedienīgi runāt par kaut kādām kompensācijām uzņēmumiem, kas agresora valstī nevar vairs tirgoties."...

Foto

Drošība mentālā terorisma laikmetā

Mūsu pseidonacionālistiski runājošajai un rakstošajai daudzgalvainajai populācijai viena no garšīgākajām tēmām ir drošība. Īpaši garšīgi ir tad, ja šo tēmu var uzputot...

Foto

Dienu pirms vēlēšanām izvēlēšos starp "Vienotību" un "No sirds Latvijai"

No pazīstamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa esam saņēmuši šādu viedokļrakstu, kurā viņa domas par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām...

Foto

"Norvik banka" un tās lielākais akcionārs veic reiderisma aktu pret ārvalstu uzņēmumu

Sakarā ar Norvik bankas pēdējās dienās Latvijas masu saziņas līdzekļos izvērsto apjomīgo nomelnošanas kampaņu pret Igaunijas...

Foto

Veselības aprūpes sistēmas krīze – jāveic pilnīga likumdošanas inventarizācija

Vēlēšanas tuvojas, un mēs aizgūtnēm gaidām jauno veselības ministru. Gaidām cilvēku, kas nāks, atnesīs budžeta naudu pietiekamā...

Foto

Merkeles kundze, atbalstiet NATO bāzes Baltijā

Cienījamā Vācijas kanclere Angela Merkele! Jūs, Merkeles kundze, Eiropas Savienības dalībvalsts – Vācijas vārdā esat pateikusi "nē" NATO kara bāzēm...

Foto

Laikmetīgās mākslas muzejs. Nepieciešamība vai kārtējais korupcijas projekts?

Pēdējā laikā Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamība ir diezgan populāra tēma. Masu mediji publicē ekspertu viedokļus, publiskajā telpā notiek...

Foto

Sabiedriskās izmeklēšanas iniciatīvas grupas "Atklātību par "Citadeli"" paziņojums

Publiskajā telpā aktīvi tiek spriests par valstij piederošās bankas „Citadele” iespējami drīzo pārdošanu. Tiek piesaukti visdažādākie potenciālie pircēji,...

Foto

Izzagto VDK maisu ēnā

Ne visai sen, 1989. gada novembrī sāka jaukt Berlīnes mūri. Ar to arī zuda dzelzs aizkars Kremļa anektētām valstīm ar brīvo pasauli....

Foto

Aicinām atcelt Rīgas domes lēmumu par Lucavsalas ģimenes dārziņiem

Neraugoties uz Lucavsalas mazdārziņu nomnieku iebildumiem un Rīgas domes opozīcijas deputātu argumentiem, 2014.gada 8.jūlijā Rīgas dome nolēma...

Foto

Savdabīgs “rūpals” CSDD durvju priekšā

Neiedziļinoties statistikas rādītājos, var diezgan droši apgalvot, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir viena no apmeklētākajām valsts institūcijām, uz kuru...