Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek rīcībā ir nonākusi līdz šim no sabiedrības slēptā apsūdzība, kas uzņēmējam Mihailam Uļmanam celta par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību, un izrādās, ka šis dokuments, ko šodien publicējam pilnībā, ir faktiski nokopēts no jau iepriekš publiskotā lēmuma par aizdomās turētā statusu M. Uļmanam, - arī tajā nav nekādu konkrētu faktu par M. Bunkus slepkavības pasūtīšanu.

8. decembrī Valsts policija un prokuratūra paziņoja, ka maksātnespējas administratora un advokāta M. Bunkus slepkavības lietā esot gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam, līdz ar ko M. Uļmanam un Aleksandram Babenko celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, bet A. Babenko – arī par slepkavības atbalstīšanu.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska speciāli sarīkotā preses konferencē diezgan detalizēti aprakstīja izmeklēšanā noskaidroto par slepkavības organizēšanu un tās norisi, kā arī par iepriekš neizdevušos slepkavības mēģinājumu.

Taču viegli pamanāma bija prokuratūras un policijas pārstāvju atturība visā, kas saistīts ar slepkavības pasūtīšanu un tās uzkūdītāju motīviem. „Izmeklētāji secinājuši, ka slepkavības motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. "Tāds arī motīvs. Radās nepatika, kā cilvēks veica savus profesionālos pienākumus, tāpēc izlemts par personas likvidēšanu," norādīja A. Lasmanis,” – tā preses konferencē pausto atstāstīja aģentūra LETA. Netika atklāts pat tas, vai šis „nepatikas” motīvs saistīts ar SIA „Rego Trade” maksātnespējas lietu, kurā M. Bunkus bija maksātnespējas administrators.

Iepazīstoties ar Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenā inspektora Oļega Koļcova šā gada 28. septembrī parakstīto „lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto”, šī nerunīguma iemesli kļūst skaidrāki. Astoņas lappuses garajā dokumentā ir ļoti detalizēti aprakstīts tas, kā tieši notikusi gatavošanās M. Bunkus nogalināšanai, kā izvēlēti un kur piešauti šaujamieroči, kā izvēlēti transportlīdzekļi un kā notikusi pati slepkavība.

Taču, cik detalizēta un apjomīga ir noslepkavošanas daļa, tik izplūdusi, nekonkrēta un īsa ir lēmuma daļa, kas veltīta tam, kā policijas un prokuratūras ieskatā notikusi uzkūdīšana uz slepkavību un tās pasūtīšana.

Lai gan slepkavības laikā visas tiesvedības jau bija faktiski beigušās, tas nav traucējis Valsts policijai uzturēt viedokli, ka „Mihailam Uļmanam kā MSIA “Rego Trade”, reģ.Nr. 40003795847 bijušajam valdes loceklim radās nepatika pret MSIA “Rego Trade” maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus, tas ir, saistībā ar viņa profesionālo pienākumu izpildi maksātnespējas procesā”, tajā skaitā ceļot prasības par zaudējumu piedziņu pret M.Uļmanu”.

Taču par to, kad tieši un kā tieši šī nepatika policijas ieskatā pāraugusi slepkavības pasūtīšanā, izmeklēšanai, spriežot pēc lēmuma, neko konkrētu nav izdevies noskaidrot. „Pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā laikā, līdz 2016. gada 27.septembrim M.Uļmanam radās nodoms par M.Bunkus tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), par ko M.Uļmans informēja Aleksandru Babenko,” teikts lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu. Taču, kur tieši un kā tieši notikusi šī informēšana, noskaidrots nekas nav.

Lēmumā par aizdomās turētā statusu noteikšanu M. Uļmanam tālāk ir minēts, ka, „lai īstenotu savu noziedzīgo nodomu”, viņš un A.Babenko esot „vienojušies ar paziņu”, ka tas „organizēs M.Bunkus slepkavību, tādējādi uzkūdot personu organizēt noziedzīgu nodarījumu mantkārīgā nolūkā” un „apsolot par to atlīdzību 100 000 EUR organizētajam un 200 000 EUR izpildītājiem”.

Taču šim aprakstam ir divi defekti – pirmkārt, šī vienošanās notikusi „pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā vietā un laikā”, līdz ar ko ir skaidrs, ka nekādu drošu pierādījumu tam nav. Otrkārt, pret pašu organizētāju – policijas versijā – „kriminālprocess izbeigts sakarā ar viņa nāvi”. Kas nozīmē – nekādu organizētāja liecību nav un nebūs.

Nākamajās 24 lēmuma rindkopās nekādas M. Uļmana un A. Babenko darbības vispār nav pieminētas un arī pēc tam pieminēts tikai tas, ka „2017. gadā, precīzi nenoskaidrotā laikā” - kas nozīmē, ka nekādu video vai audio ierakstu jau atkal nav –, pie ofisa “MONO” Rīgā, Katlakalna ielā 1 A.Babenko esot saticies ar tagad jau mirušo organizētāju, kuram „nodeva aploksni ar naudas līdzekļiem 10 000 EUR apmērā, tādējādi apzināti atbalstot un veicinot nozieguma izdarīšanu”.

Šim pieminējumam atkal seko 12 rindkopas, kurās aprakstīts, kā noticis noziegums, kur un kā trāpījušas lodes, ko tālāk darījis slepkavības veicējs, - bet jau atkal nav ne reizi pieminēts ne M. Uļmans, ne A. Babenko.

Ar to arī astoņas lappuses garais dokuments beidzas. Neko konkrētu neminot par to, kur, kā un ar kādu tieši nodomu M. Uļmans uzkūdījis un pasūtījis slepkavību, izmeklētājs dokumentu nobeidz ar slēdzienu: „Ar savām darbībām M.Uļmans uzkūdīja izdarīt sevišķi smagu noziegumu, par kuru atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 20. panta trešajā daļā, 118. panta 1. un 5.punktos.

Ņemot vērā augstākminēto un vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 65.p., 318.p., 398.1.p.1.d. un 3,d., - nolēma: atzīt Mihailu Uļmanu, personas kods 120653-XXXXX, par aizdomās turēto.”

Varēja domāt, ka uzrādītajās apsūdzībās konkrētu faktu būs vairāk, taču, kā izrādās, M. Uļmanam celtā apsūdzība ir faktiski nokopēts jau publiskotais lēmums par aizdomās turētā statusu, - arī šajā dokumentā nav nekā konkrētāka par to, kā, kad un kādā formā notikusi uzkūdīšana un kādi tieši ir pierādījumi, ka tā tiešām ir fiksēta, nevis pastāv tikai jau mirušā organizētāja liecībās (ir gandrīz droši, ka šis organizētājs ir noziedzīgajās aprindās labi zināmais Genādijs Vaļagins).

„Šī ir klasiska „Stukāna prokuratūras” izpausme, jaunā ģenerālprokurora vadībā prokuratūra aizvien biežāk pieļauj izmeklēšanas brāķi un pat to veicina. Tiek šā tā saļepināta lieta, tiešu pierādījumu nav, ir aizdomas un „pierādījumu kopums”, ar kuru tad prokurors dodas uz tiesu, un tur – kā paveiksies, tā paveiksies.

Ne policija, ne prokuratūra ne ar ko neriskē. Vai esat dzirdējuši par kādu gadījumu, kad kāda policijas vai prokuratūras amatpersona būtu saukta pie atbildības par nolaidību, tendenciozu izmeklēšanu vai savu versiju uzdošanu par pierādījumiem?” Pietiek lēmuma par aizdomās turētā statusa lēmuma saturu un dīvainības tajā komentēja kāds izbijis prokurors, kas saprotamu iemeslu dēļ nevēlas publicitāti šai sakarā. Tieši tas pats ir sakāms arī par celtās apsūdzības saturu.

Iespējams, ka jau drīz Pietiek  varēs informēt par tiesvedības virzību ASV par pierādījumu iegūšanu, kas var radīt nopietnas problēmas M. Bunkus biznesā izmantotajām un līdzdalīgajām personām, iespējams, arī politisko aprindu pārstāvjiem.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

20
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...