Ukrainas “desmitmiljonu investētāju olu ražošanā” pārstāvis tiek pie lietas par... sīko huligānismu lauku kultūras namā
Imants Liepiņš29.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzbrucis iedzīvotāju ataicinātam juristam, mēģinājis tam ar spēku atņemt telefonu, bet pēc tam draudējis ar pazīšanos vietējā policijā — “Ukrainas miljonu investoru pārstāvja” vietā tādu “Maskačkas bramani” rāda iesniegums, kurā cietušais apraksta piedzīvoto huligānismu. Ir sākta administratīvā pārkāpuma lieta par sīko huligānismu.
Kā izriet no dokumentiem, incidents noticis pēdējā sabiedriskajā apspriešanā (no vairākām ieplānotajām), kurā SIA Gallusman ar vietējās Ogres novada domes acīmredzamu atbalstu cenšas “izdzīt cauri” it kā ukraiņu investoru plānotas gigantiskas putnu fermas un olu rūpnīcas būvi Madlienas pagastā.
Gandrīz visi vietējie iedzīvotāji, uzzinot par smirdoņas, trokšņu, smaku, iespējamu negadījumu draudiem, aktīvi iesaistās sabiedriskajā apspriešanā. Nospiedoši lielākā daļa nevēlas objektu, kurš saistīts ar Kipras ofšoru kontrolētu komercsabiedrību — to pašu, ar kuru saistāmi arī pēdējo mēnešu salmonellas skandāli uz robežas, importējot Ukrainā ražotas olas.
Pēdējā sabiedriskā apspriešana Madlienas tautas nama zālē iesākās ar dažu iedzīvotāju atnestajiem plakātiem, kuros bija pausts nosodījums plāniem celt smirdoņu izraisošus objektus. Viņiem lika plakātus aizritināt ciet, bet kāds rozā kreklā ģērbies sportiskas miesasbūves jaunietis, kas vēlāk sapulces gaitā runāja Gallusman vārdā, plakātu izgatavošanā nezin kāpēc vainoja madlieniešu ataicināto juristu Rodiju Rododendru, kurš mierīgi sēdēja zālē vistālākajā rindā no plakātiem.
„Rozā krekls” piegāja pie jurista, sāka strīdēties un mēģināja juristam no rokas izsist telefonu. Kad tas neizdevās, atskanēja solījumi par policistu izsaukšanu — tiešām vēlāk atbrauca ekipāža, piestāja tautas nama ārpusē un konstatēja, ka sapulce tomēr no rāmjiem nav izgājusi, tālab tikpat klusi aizbrauca. Jucekli izraisīt neizdevās.
Tagad no iesnieguma kļuvis zināms, ka šī vīrieša vārds ir Ilvars Boreiko. Cietušais jurists iesniegumā Valsts policijai raksta: “Sabiedriskās apspriešanas sākumā īsi pēc plkst. 18:00 [...] Gallusman [...] pārstāvis/darbinieks Ilvars Boreiko pienāca pie manis, agresīvā veidā uzbruka man virsū un vardarbīgi man atņēma kustamo mantu — mobilo ierīci HUAWEI Mate 20 lite, ierobežojot manas tiesības brīvi valdīt savu paša kustamo mantu (īpašumu), bez tiesiska pamata un mērķa veicot neatļautas darbības, bet pēc brīža atdeva to, kad vairākkārtēji to pieprasīju. Atdodot man kustamo mantu, sacīja: “ko tu man izdarīsi” un draudēja ar Ogres novada Pašvaldības policiju. [...] Uzbrukuma rezultātā miesas bojājumi nav nodarīti.
Satversmes 100. pantā ir norādītas cilvēka pamattiesības, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.
Likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ir skaidri noteiktas tiesības piedalīties sabiedriskajās apspriešanās [...]. No minētām tiesību normām izriet, ka ikviena persona var piedalīties atklātās IVN procedūrās, t.sk. sabiedriskajās apspriešanās, kā arī drīkst izdarīt audio un video ierakstus, fotografēt un filmēt. Šo tiesību izmantošanu drīkst pakļaut ierobežojumiem tikai saskaņā ar likumu.
Ilvars Boreiko ierobežoja manas tiesības iegūt un izplatīt informāciju, tādējādi ar šādu rīcību traucējot sabiedrisko mieru, kas izpaudās kā bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, un traucējot konkrēto personu. Tādējādi izdarīja administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība noteikta LAPK 167. pantā,” iesniegumā (kurš ir žurnālistu rīcībā) raksta R. Rododendrs. Viņš turklāt iesniegumā piebilst, ka viņam ir videofails, kurš apstiprina mēģinājumu izsist no rokām, atņemt un salauzt telefonu.
Uz to Valsts policijas Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks A. Ratnieks atbildējis: “Paziņoju, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknī 2019. gada 12. augustā reģistrēts Jūsu iesniegums par to, ka 2019. gada 7. augustā plkst. 18:00 Ogres novada Madlienas pagasta kultūras nama zālē SIA Gallusman un SIA Ovostar Europe pārstāvis/darbinieks Ilvars Boreiko, iespējams, veica sīka huligānisma darbības. 2019. gada 13. augustā par minēto faktu uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta „Sīkais huligānisms”, un Jūs tikāt atzīts par cietušo,” atbildē Rodijam Rododendram raksta policija.
Mediji jau vairākkārt ziņojuši par neskaitāmām dīvainībām, kas apvij “Ukrainas olu investora” plānus Latvijā.
Reportāža no konkrētās sabiedriskās apspriešanas, tajā skaitā videoreportāža ar R. Rododendra un I. Boreiko izteikumiem:
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
