Uģis Polis: no 1.janvāra Latvijā tiek aizliegta latgaliešu valodas lietošana radio
PIETIEK06.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No 1.janvāra Latvijā tiek aizliegta latgaliešu valodas lietošana radio, - ar šādu paziņojumu, kura pamatā ir pazīstama advokātu biroja veikta juridiskā analīze, vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai klajā nācis pēdējā laikā publiski bieži pieminētais AS SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis (attēlā). Pietiek publicē šo vēstuli un turpinās pārbaudīt tajā minēto satraucošo secinājumu:
"Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Dainis Mjartāns padomē ir atbildīgs par sabiedrisko un komerciālo radio staciju uzraudzību. Tas nozīmē, ka tieši D.Mjartāna atbildība ir apzināt radio nozarē esošās problēmas un piedāvāt tām risinājumus – vispirms NEPLP un pēc tam likumdevēja līmenī. Tāpēc ir pamats apgalvot, ka tieši D.Mjartāna darbības un iniciatīvu rezultātā 2016.gada 1.janvārī Latvijā spēkā stājas likuma norma, kas aizliedz radio ēterā lietot latgaliešu valodu.
Šādu apgalvojumu es izsaku, iepazinies ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27.punkta juridisko analīzi, kuru pēc mūsu lūguma veica viens no vadošajiem advokātu birojiem Latvijā Borenius. Lūk, citāts, uz kuru es atsaucos:
„Tāpat Latgales Radio, kas ir vienīgā radio programma, kurā 35% no radio programmas daļas tiek raidīts latgaliski, būs spiesta raidīt tikai un vienīgi valsts valodā – latviešu valodā (sk.: Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas studiju centrs. Radio apraide Latvijā - ekonomiskā analīze, Gala ziņojums. Rīga 2015.gada janvāris, 40.lpp. Pieejams: http://neplpadome.lv/lv/assets/documents/Petijumi/Radio_apraide_Latvija_2015_Jaunaka_versija.pdf).
Kā atzinusi Augstākā tiesa, tad Satversmes 4.panta pirmajā teikumā ar jēdzienu „valsts valoda” tiek saprasta latviešu literārā valoda, par kādu nav atzīstama latgaliešu valoda (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 18.augusta lēmuma lietā Nr. SKA-596/2009 8.-10.punktu). Apstrīdētās normas radītās atšķirīgās attieksmes rezultātā Latvijā vairs nebūs nevienas radio programmas, kas raidīs latgaliski, un tādējādi likumdevējs ir radījis līdzekli, lai liegtu radio programmu veidot latgaliski.”
D.Mjartāna profesionālās nekompetences vai, iespējams, apzinātas rīcības rezultātā, sākot no 2016.gada 1.janvāra, Latgales Radio būs pilnībā jāpāriet uz latviešu literārās valodas lietošanu, kas saknē iznīcina Latgales Radio misiju sabiedrībā. Vēl vairāk. Atbilstoši šai likuma normai arī Latvijas Radio1 būs jāpārtrauc sava vienīgā raidījuma latgaliešu valodā Kolnasāta veidošana. Tāpēc es varu tikai pievienoties Latgales sabiedrisko organizāciju viedoklim, kas 1.jūlijā tika pausts atklātā vēstulē:
„Neskatoties uz to, ka tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 164 500 cilvēki ikdienā lieto latgaliešu valodu, Latgales mediju telpas stiprināšanas jautājumi, kā arī valodas lietojuma nodrošināšana plašsaziņas līdzekļos kopš neatkarības atgūšanas bija atstāti pabērna lomā.”
Ironiski, ka, tieši pateicoties latgalieša Daiņa Mjartāna iniciatīvai, latgaliešu valodai nākas atstāt radio ēteru Latvijā. Termiņš, kurā Latgales radio varēja vērsties Satversmes tiesā, jau ir pagājis. To gan Latgales radio vārdā varētu izdarīt 20 Saeimas deputāti. Varētu, protams, arī gaidīt iniciatīvu no paša D.Mjartāna, taču tas ir maz ticams, jo viņam, manuprāt, šobrīd ir svarīgāka misija: nodrošināt, lai deputātu iesniegums neapdraudētu krieviski raidošā Radio Skonto Plus nostiprināšanos Latvijas ēterā.
Es nezinu vai tam ir kāda saikne ar deputāta A.Kaimiņa televīzijā un Saeimā pausto apgalvojumu, ka D.Mjartāns un viens no Radio Skonto Plus līdzīpašniekiem Ivars Embrekts ir mācījušies kopā Minsteres latviešu ģimnāzijā, vai faktu, ka vienīgais cilvēks, kurš no visas komerciālo radio nozares 17.jūnijā publiski iestājās pret NEPLP atlaišanu bija tieši Ivars Embrekts.
Taču es nešaubos, ka, ja D.Mjartāns turpinās pildīt NEPLP locekļa pienākumus, tad viņa nekompetences dēļ notikušo nejēdzību saraksts - nesodītās rupjības Latvijas Radio ēterā, latgaliešu valodas aizliegšana, latviešu stacijas pārtapšana par krievu staciju – tikai pieaugs, bet radio nozare Latvijā turpinās grimt arvien dziļākā degradācijas purvā.
Es ticu, ka komisijas locekļiem pietiks zināšanu un pieredzes, lai rastu šai problēmai tādu risinājumu, kas kalpotu sabiedrības un radio nozares interesēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
