Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Melu teorija" ir jauns "Nekā personīga" žurnālistu projekts, kurā autori sola pētīt un atmaskot melus un propagandu masu medijos. 8. janvārī tika demonstrēta pirmā sērija, kurā stāstīts par it kā 2014. gadā Ukrainā iznīcināto 76. gvardes gaisa desanta divīziju, kuras paliekas it kā nonākušas gūstā. Kā konstatējis "Melu detektors", raidījuma izklāstā par desantniekiem sajaukts gandrīz pilnīgi viss.

"Šodien es pastāstīšu, kā Krievija meloja par iznīcināto Pleskavas divīziju," - šādi sižetu sāk analītiskās programmas vadītājs Ansis Pūpols.

Tomēr "Melu detektors" secinājis, ka "Melu teorijas" izklāstā par desantniekiem ir sajaukts gandrīz pilnīgi viss. Kolēģi no "TV3", apkopojot informāciju, (domājams, no Krievijas un Ukrainas medijiem) sajaukuši rotu ar daudzkārt lielāko apakšvienību - divīziju. Tāpat viņi sajaukuši arī divas Krievijas divīzijas - Pleskavas un Kostromas divīziju.

76. gvardes gaisa desanta divīzija bāzējas netālu no Latvijas - Pleskavas apgabalā. Kāds ir precīzs karavīru skaits krievu divīzijās, ir valsts noslēpums, taču aptuveni apmēri ir zināmi: vidēji vienā divīzijā miera laikos ir no 7 līdz 10 tūkstošiem cilvēku.

1. Par to, kā viņi nokļuva Ukrainā

Citāts no "Melu teorijas": "18. augustā Pleskavas divīziju pēkšņi nosūta uz Ukrainas robežu neplānotās mācībās. Pirms mācībām desantniekiem pajautāja, kurš no viņiem negrib braukt. Atteicās 40. Tos nekavējoties atlaida. Pārējiem savāca telefonus. 22. augustā karavīri apstājās pie Ukrainas robežas. 23. augustā desantniekus pacēla pēc trauksmes... Mācībās sākās naktī uz 25. augustu. Karavīrus nosūtīja 70 km tālā braucienā. Pēc tam sakari ar viņiem pārtrūka."

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": Nevienu.

Kas zināms no citiem avotiem: Šī sižeta daļa detalizēti pārstāsta rakstu no Krievijas opozīcijas izdevuma "Novaja Gazeta", kas 2014. gadā veica paši savu pētījumu. Tiesa, gan tas par 40 cilvēkiem, kas atteikušies braukt, gan par citām sakritībām, rakstā tiek attiecināts nevis uz 76. Pleskavas divīziju, bet citu karaspēka daļu, proti, 98. desanta divīzijas 331. pulku, kas bāzējas Kostromā un Ivanovā.

Ziņas par to, ka Ukrainas austrumos cīnās tieši Pleskavas divīzijas apakšvienības, ir figurējušas gan krievu, gan ukraiņu medijos, taču tās parādījās 20. augustā, kas ir agrāk nekā pēc "Melu teorijas" versijas, saskaņā ar kuru Pleskavas divīzija šķersojusi robežu ar Ukrainu 25. augustā.

2. Par iznīcināto un pazudušo divīziju

Citāti no "Melu teorijas": "Dienēt tur bija katra kārtīga krievu armijnieka lepnums un gods. Taču 2014. gadā Pleskavas divīzija pēkšņi pazuda. Lai to noslēptu, Krievijas propagandisti sāka grandiozu melu kampaņu..."

"Ukraiņi bija izšāvuši īpaši iedarbīgu raķeti, kas aptvēra četrus hektārus. Faktiski 400 cilvēku iznīcināšanai pietika ar diviem šāviņiem." (Tā ir vienīgā reize sižetā, kad pieminēts vismaz aptuvens bojā gājušo skaits.)

"Krievijas armijai šī bija graujoša neveiksme, jo visi lielākie opozīcijas mediji pieslēdzās Pleskavas divīzijas bojāejas atspoguļošanai."

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": nevienu, taču, skanot pēdējam citātam, tiek demonstrēti ziņu izlaiduma kadri no opozīcijas telekanāla "Dožģ". 

Kas zināms no citiem avotiem: Izvilkums no "Dožģ" ziņām, kas parādīts "Melu teorijas" programmā, vispār nav saistīts ar Pleskavas divīziju. Tas ir par deviņiem krievu desantniekiem no Kostromas 98. divīzijas, kas nonākuši ukraiņu gūstā. 

Kas attiecas uz Pleskavas divīziju un tās bojāeju - pateicoties medijiem pieejamiem dokumentiem, drošticami var runāt tikai par vienu armijas apakšvienību - 1. rotu (70-90 cilvēku) - kas gandrīz pilnībā gājusi bojā. (Skatīt, piemēram, rakstus neatkarīgajā Pleskavas izdevumā "Pleskavas Guberņa", kā arī britu "The Guardian".)

Kopumā, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, no Pleskavas divīzijas uz Ukrainas robežu "mācībās" varētu būt nosūtīti no 1000 līdz 2000 karavīru (sk., piemēram, publikācijas "Novaja Gazeta" un portālā "RBK".)

Vēlāk Ukrainas mediji ziņoja Ukrainas izlūkdienestu aprēķinus: Pleskavas desantnieku vidū tika nogalināti vairāk nekā 100 cilvēku un vēl 200 tika ievainoti. Šie dati aptuveni saskan ar Pleskavas opozīcijas deputāta Ļeva Šlosberga aprēķiniem (viņam par 70-90 desantnieku nāvi, paturot anonimitāti, paziņojuši paši 1. rotas karavīri).

Jāatzīmē, ka 2014. gada augusta beigas bija karstāko cīņu laiks par Ilovajskas pilsētu. Saskaņā ar oficiāliem ukraiņu puses aprēķiniem, toreiz valsts teritorijā ienāca vairāki tūkstoši krievu karavīru. Ukrainas medijos tika minēti skaitļi no 3,5 līdz vairāk nekā 4 tūkstošiem cilvēku. Skaidrs, ka Pleskavas desantnieki bija tikai daļa no viņiem. 

3. Par gūstā kritušajiem

Citāts no "Melu teorijas": "Dažiem mācības beidzās gūstā. Ukrainas televīzijās parādījās kadri ar gūstā saņemtiem karavīriem. Tie ir tie, kuriem paveicās." Vienlaikus tiek demonstrētas fotogrāfijas ar it kā gūstā kritušajiem Pleskavas karavīriem.

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": tiek minēta Ukrainas TV, taču netiek norādīts ne kanāls, ne programma.

Kas zināms no citiem avotiem: fotogrāfijas savulaik publicētas Ukrainas ziņu portālā. Fotogrāfijās patiešām ir Pleskavas desantnieki, taču gūstā krita nevis viņi, bet gan viņu dokumenti.

2014. gada 21. augustā Ukrainas mediji ziņoja, ka dienu iepriekš pārņemts krievu BMD-2 bruņu transportlīdzeklis bez apkalpes, taču ar karavīru dokumentiem (pasēm, apdrošināšanas polisēm, utt.). Kopumā dokumentos figurē 60 vārdi. Dokumentu saturs liek domāt, ka tie piederējuši 76. Pleskavas divīzijas 1. rotas karavīriem.

Ar viņu vārdiem ir izdevies atrast kontus sociālajos tīklos un dažos gadījumos pat sazināties ar šo karavīru radiniekiem, kuri apstiprinājuši: tie patiešām ir Pleskavas divīzijas karavīri, kurus 2014. gada augusta vidū nosūtīja uz mācībām pie Rostovas un acīmredzot arī tālāk uz Ukrainu (šīs fotogrāfijas no sociālajiem tīkliem arī parādītas "Melu teorijā"). 

Tomēr par to, ka kāds no Pleskavas divīzijas karavīriem būtu nonācis gūstā, nav nekādu ziņu. 

Par dokumentiem

Citāts no "Melu teorijas": "Ukrainas rīcībā nonāca arī pilns divīzijā dienošo saraksts. Pēc tā arī izskaitļoja bojāgājušos."

Uz kādiem avotiem atsaucas "Melu teorija": nevienu. 

Kas zināms no citiem avotiem:

Pirmais par Pleskavas desantnieku klātbūtni Ukrainā ziņoja TV kanāla "Inter" žurnālists Romāns Bočkala. Taču runa tur bija nevis par "pilnu divīzijā dienošo sarakstu", bet gan par divīzijas 1. rotas sastāva vakara pārbaužu un izrakstīšanas žurnālu. Kopumā šajā sarakstā ir 60 vārdu.

Cilvēki, kas no sarakstā minētajiem ir gājuši bojā, ir noteikti tikai daļēji. Drīz vien netālu no Pleskavas, Vibuti ciemā tika atklātas divas kapavietas ar vārdiem, kas norādīti dokumentos. Drīz vien parādījās arī vēl viens - trešais - kaps karavīram, kura vārds bija atrodams dokumentos. 

Vēlāk citās Krievijas pilsētās tika atklāti vēl vairāki Pleskavas divīzijas karavīru kapi, kuros apglabāti cilvēki ar vārdiem, kas minēti uzietajos dokumentos. 

Secinājumi

Protams, pastāv pierādījumi, ka Krievijas armijas apakšvienības bija klātesošas Ukrainas austrumos 2014. gadā. Par to ir tik daudz un tik pārliecinoši pierādījumi, ka par šo Kremļa noliegto karavīru klātbūtni praktiski nav šaubu. 

Protams, Krievijas propaganda no sākuma šo klātbūtni noliedza, taču pēc gūstekņu saņemšanas paziņoja, ka tie ir "atpūtnieki".

Taču skaidrs, ka nav pareizu vai nepareizu melu.

Un skaidrs, ka "Melu teorijas" autori, kuri uzstādījuši sev mērķi "atmaskot nepatiesību" un ziņojuši par divīzijas bojāeju un tās pārpalikumu paņemšanu gūstā, arī nerunā patiesību. 

Raidījuma veidotāju atbilde

Sižeta autors Ansis Pūpols par izdomātajiem gūstekņiem no Pleskavas divīzijas neatbildēja neko.

Par to, ka, lai aprakstītu Pleskavas divīzijas ieiešanu Ukrainā, tika izmantoti Krievijas mediju materiāli par pavisam citu divīziju: "Ukrainas un Krievijas portāli arī detalizēti snieguši ziņojumus par to, kā Krievijas karavīri nonāca Ukrainā. Un šis stāsts ir attiecināts uz Pleskavas divīziju."

Par "zaudēto", "zudušo" un "iznīcināto" Pleskavas divīziju: "Virknē Ukrainas un Krievijas portālu, aprakstot notikumus Austrumukrainā 2014.gada augustā, lietots apzīmējums - Pleskavas divīzijas iznīcināšana, neprecizējot, par cik lielu šīs vienības daļu ir runa. Vairākos portālos šis apzīmējums iekļauts virsrakstā, kā arī izteikts apgalvojums - iznīcināta pilnībā. Ir iespējams, ka šie portāli pārspīlē, tieši tādēļ savā raidījumā mēs atturējāmies no precizējuma, vai iznīcināta ir visa divīzija pilnībā vai rota, vai divas rotas."

* Pārpublicēts no lsm.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...