Tuvojoties „Olainfarm” bankrotam, Velmers un Beļēviča cer pie vismaz dažiem miljoniem tikt citā veidā?
Pietiek lasītājs26.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen publiski parādījās ziņas, ka kādreizējā Vienotībai cieši pietuvinātā Liepājas metalurga maksātnespējas administratora Haralda Velmera „kompanjoni”caur tiesu esot no Olainfarm bijuša īpašnieka Valērija Maligina meitas Nikas Saveļjevas par it kā notikušām juridiskām konsultācijām pieprasījuši astronomisku summu – 3,57 miljonus eiro. Domāju, nav šaubu, ka šīs prasības būtība ir – saprotot, ka Olainfarm bankrots vairs nav aiz kalniem un ka kļūt par uzņēmuma likvidatoru neizdosies, advokāts ar saviem biznesa partneriem, pirmām kārtām jau Milanu Beļēviču (iepriekšējā dzīvē – Ludmilu Breči), pie vismaz dažiem miljoniem cer tikt šādā veidā.
Visizteiksmīgākos datus šajā lietā, lai cik tas varētu nešķist dīvaini, sniedz Velmera amatpersonas deklarācija par pēdējiem gadiem. 2017. gadā advokāta profesionālā darbība viņam ir spējusi ienest tikai nedaudz vairāk nekā 2000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas – kopā 24 964 eiro.
Neko veiksmīgāks nav bijis arī 2018. gads – gada laikā Velmera ienākumi no advokāta profesionālās darbības ir bijuši 26 407 eiro. Un tagad pēkšņi – trīsarpus miljoni. Cik ticami tas izskatās līdzšinējam Velmera vērienam? Maigi izsakoties, ne visai.
Protams, nez vai ir šaubas, ka ne jau visi caur tiesu tagad pieprasītie miljoni varētu tikt vienam pašam Velmeram, - tāpat kā Liepājas metalurga izpārdošanas laikā dalīties nāksies arī tagad.
Lai gan saskaņā ar līgumu Saveļjevai konsultācijas sniedzis Velmers, kurš tagad ir Olainfarm padomes loceklis, iespaidīgo summu tiesā ir pieprasījis jau pieminētās Beļēvičas – oficiāli Olainfarm valdes locekles – vadīts uzņēmums b2b konsultants.
Kāpēc tā? Izrādās, Maligina meita nu jau tālajās 2017. gada beigās, kad mantojuma dalīšana tikai sākās, paspējusi noslēgt līgumu arī ar Beļēvičas uzņēmumu. Turklāt – ne jau šādu tādu līgumu.
b2b konsultants līgumā noteikts, ka juridisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz „4% (četri procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts labprātīgi, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt”.
Ja mantojums netiktu dalīts labprātīgi, b2b konsultants būtu tiesības uz vēl lielāku mantojuma daļu. „5% (pieci procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts tiesas ceļā vai tiesā celta mantojuma prasība, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt,” – tā šis gadījums aprakstīts līgumā.
Jau iepriekš ir publicēts vienkāršs aprēķins: ņemot vērā, ka kopējā Maligina mantojuma vērtība tika lēsta pat uz 200 miljoniem eiro un Nika Maligina pretendē uz nepilnu ceturto daļu no mantojuma, viegli aprēķināt, ka b2b konsultants vēlējās saņemt līdz pat divarpus miljoniem eiro par mantinieces interešu pārstāvēšanu.
Taču, kā mēs redzam, mantojuma dalīšana ir izrādījusies ir ilga un sāpīga, līdz ar ko kārotie miljoni „juridisko pakalpojumu sniedzējiem” vismaz pagaidām ir gājuši secen. Taču apetīte tikai aug un aug, tāpēc radošajiem juristu prātiem ir radusies ideja – tos pašus miljonus un vēl ar uzviju taču var iegūt citādā veidā.
Ir taču arī advokātu izmaksas, kas, piemēram, Beļēvičas uzņēmuma un Saveļjevas līgumā aprakstītas šādi: „Klients sedz Izpildītāja izdevumus, kas saistīti ar uzdotā uzdevuma izpildi, tajā skaitā transporta izdevumus un uzturēšanos izdevumus, kā arī izdevumus, ja tie saistīti ar nepieciešamību Izpildītāja pārstāvim pildīt uzdevumu ārpus Latvijas Republikas (komandējuma izdevumi), tiesas izdevumus, šķīrējtiesas procesa izdevumus, valsts vai pašvaldības noteiktās nodevas, maksātnespējas procesa izdevumus (ja tie Klientam kā kreditoram ir maksājami), kas saistīti ar uzdevuma izpildi vai tiem pielīdzināmos izdevumus pēc Izpildītāja pieprasījuma, ja to nepieciešamība un apmērs iepriekš ir saskaņots ar Klientu.”
Domājams, ir tikai laika jautājums, kad savus miljonus vērtos pakalpojumus aprēķinās un tiesā ar prasību vērsīsies arī Velmers, kura līgumā ar Maligina meitu savukārt norādīts, ka „Klients maksā Advokātu birojam par pakalpojumu sniegšanu atlīdzību saskaņā ar pušu vienošanos” un ka „Klients maksā atlīdzību Advokātu birojam uz Advokātu biroja iesniegtā rēķina pamata”.
Protams, atklāts paliek jautājums, vai advokāti un juristi būs pamanījušies pareizi un laikus noformēt sniegtos pakalpojumus, taču... nez kāpēc iekšējā balss saka, ka gan jau šie radošie ļaudis atrisinās arī šo sīko problēmu, lai vismaz tādā veidā pamēģinātu tikt pie vēl atlikušajiem Olainfarm miljoniem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
