Tūristi pamana, ka zivju pārstrādes uzņēmums kanalizāciju pludina jūrā, atbildīgie dienesti sarosās
PIETIEK10.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zivju pārstrādes uzņēmums Līcis 93 pie Ģipkas bākas Rojas novadā rada briesmīgu smaku, kanalizāciju "pa taisno" iepludinot jūrā, - tā liecina Pietieklasītāju fiksētais. Valsts vides dienests tikai pēc Pietiek intereses uzzināja par notiekošo un sola jau tuvākajā laikā veikt uzņēmumā pārbaudi. Arī Rojas novada dome par situāciju pie Ģipkas bākas uzzināja tikai no Pietiek un apgalvo, ka nekavējoties sākusi darbības, lai situāciju labotu.
Dramatisko situāciju ar kanalizācijas pludināšanu jūrā pamanījuši kādi pārgājiena dalībnieki, kuri arī uzfilmējuši video. Pie uzņēmuma izraktas divas lielas bedres, kur notekūdeņi tiek novadīti un dažreiz arī izsūkti, bet, kad netiek izvesti, tad pa taisno aiztek uz jūru, novērojuši pārgājiena dalībnieki.
Aprunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, pārgājiena dalībnieki noskaidrojuši, ka šāda situācija pie Ģipkas bākas turpinās jau gadiem ilgi. Neciešamā smaka parādījusies jau pirms vairākiem gadiem, taču vietējie iedzīvotāji nevienam neesot sūdzējušies un par notiekošo arī nevienu neesot informējuši.
Kad Pietiek interesējās Rojas novada domē par neatļauto kanalizācijas pludināšanu jūrā, pašvaldība reaģēja zibenīgi. „Jūsu ziņojums tika nodots Rojas Pašvaldības policijai, kas nekavējoties reaģēja uz izsaukumu un izbrauca uz norādīto objektu un informēja Ventspils reģionālo vides pārvaldi. Vides pārvaldes inspektore uzsāka administratīvo lietvedību, paņēma ūdens paraugus ekspertīzei ūdens piesārņojuma noteikšanai,” jau stundu pēc pirmās telefonsarunas informēja Rojas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Nagle, piebilstot, ka sīkāka informācija būs pēc Ventspils reģionālās vides pārvaldes sniegtā ekspertīzes slēdziena un atzinuma.
Arī Valsts vides dienests (VVD) par zivju pārstrādes uzņēmuma veiktajām piesārņojošām darbībām neko nezināja. VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina apstiprināja, ka uzņēmumam Līcis 93 ir izsniegta B kategorijas atļauja piesārņojošo darbību veikšanai.
„Ventspils reģionālā vides pārvalde nav saņēmusi sūdzības no iedzīvotājiem par Jūsu minēto problēmu – zivju atlieku nepareizu uzglabāšanu, neattīrītu notekūdeņu novadīšanu Rīgas jūras līcī, smakām. Šī informācija ir nodota Ventspils reģionālajai vides pārvaldei, kuras pārraudzības teritorijā atrodas konkrētais zivju pārstrādes cehs. Nākošās nedēļas laikā inspektori veiks pārbaudes uzņēmumā SIA „Līcis 93”, kas atrodas un savu saimniecisko darbību veic Rojas novada Ģipkas ciemā,” informēja Ņikitina.
Pēc VVD sniegtās informācijas, 2012. gada 14. februārī VVD izsniedzis uzņēmumam B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Tā paredz, ka uzņēmuma ražošanas notekūdeņi tiek novadīti bioloģiskās attīrīšanas iekārtās, kas tālāk tiek novadīti Rīgas jūras līcī.
Uzņēmuma Līcis 93 amatpersonas pagaidām nav vēlējušās sniegt Pietiek kādu komentāru par piesārņojošajām darbībām.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
