Iesaki rakstu: 
100 tūkstoši eiro vai nepilni 680 eiro kvadrātmetrā, - ja ticēt oficiālajiem datiem, par šādu diezgan smieklīgu cenu Sabiedrība par atklātību - Delna pērn pārdevusi 148 kvadrātmetru dzīvokli normālā stāvoklī pašā Rīgas centrā. Virkne neskaidrību un pretrunu gan liek šaubīties, vai šī ir bijusi īstā pirkuma summa, metot tumšu šaubu ēnu pār šo Delnas darījumu.
Vilinošais piedāvājums
"Pārdod plašu, gaišu dzīvokli Rīgas centrā, istabas gan izolētas, gan caurstaigājamas. Augstie griesti. Skats uz zaļu, sakoptu iekšpagalmu un Čaka ielu. Ieeja no A. Čaka ielas. Slēdzama kāpņu telpa, koda atslēga. Blakus veikali, kafejnīcas, restorāni, skolas, bankas. Ērta transporta satiksme," - šāda vilinoša satura nekustamā īpašuma piedāvājums pērn bija lasāms gan sludinājumu portālos, gan lielo nekustamā īpašuma kompāniju mājas lapās.
Sludinājumā bija norādīta gan ēkas adrese - Aleksandra Čaka iela 49, gan virkne pazīmju, pēc kurām ikviens zemesgrāmatas lietotājs varēja saprast, par kuru tieši ēkas otrā stāva dzīvokli ir runa. Bija minēta arī īpašuma pārdošanas cena - dažādos interneta resursos tā bija no 145 līdz 147 tūkstošiem eiro.
Prasītā cena - gandrīz 1000 eiro kvadrātmetrā - aptuveni atbilda zemākā līmeņa tirgus cenai ciešamā stāvoklī esošam centra dzīvoklim. "1500-3000 eiro kvadrātmetrā," - tā cenu līmeni pērn šādiem dzīvokļiem min uzņēmums Nira fonds. "Vidējā cena ap 1000 eiro, bet ļoti labā stāvoklī pat līdz 3000-4000 eiro kvadrātmetrā," teic Aigars Zariņš no uzņēmumu grupas Balsts.
Atdeva "pa lēto"?
A. Zariņš piebilst, ka "pavisam sliktā" stāvoklī esošam dzīvoklim cena varētu būt bijusi arī aptuveni 800 eiro par kvadrātmetru, taču, kā redzams no dzīvokļa sludinājuma apraksta un klātpievienotajām fotogrāfijām, piedāvātais dzīvoklis bijis normālā stāvoklī, pat ar parketa grīdām un oriģinālajām durvīm.
Tomēr, ja ticēt oficiālajiem zemesgrāmatas datiem, dzīvokļa pārdevēji ir uzstādījuši vismaz šķietamu rekordu sev neizdevīga darījuma veikšanā, - plašo, gaišo 148 kvadrātmetru centra dzīvokli viņi kādai privātpersonai pagājušā gada 28. augustā pārdevuši par 100 tūkstošiem eiro.
Tas nozīmē ne tikai to, ka dzīvoklis oficiāli pārdots krietni zemāk par pat viszemāko tirgus cenu - par nepilniem 680 eiro kvadrātmetrā, bet arī to, ka pārdevēji izrādījušies gatavi pārdot savu īpašumu par cenu, kas bijusi par gandrīz trešdaļu zemāka nekā prasītā.
Neparastie pārdevēji
"Ja es redzu šādas cenu dīvainības darījumā, ko veikuši parasti cilvēki, faktiski nav divu domu - darījums ir bijis par būtiski lielāku summu, jo neviens jau pasaulē nav labdaris, bet dažādu apsvērumu dēļ daļa summas ir maksāta skaidrā naudā un valstij nav uzrādīta," skaidro kāds nekustamo īpašumu nozares pārstāvis.
Taču gadījumā ar A. Čaka ielas 49. nama 4. dzīvokli runa ir nevis par "parastiem cilvēkiem", bet gan par organizāciju, kas ilgus gadus ir skaļi cīnījusies par caurspīdīgumu, godīgumu un atklātību, pret valsts krāpšanu un valsts nozagšanu, - par Sabiedrību par atklātību - Delna, kāds ir šīs sabiedriskā labuma biedrības pašreizējais pilnais nosaukums.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka tieši Delna šo dzīvokli iegādājusies 2004. gada maijā - tātad vēl pirms nekustamo īpašumu buma kulminācijas - un 11 gadus vēlāk pārdevusi. Turklāt, ja ticēt oficiāli deklarētajām summām, dzīvoklis pārdots ar zaudējumiem: 2004. gadā Delna to iegādājusies par 118 tūkstošiem eiro, bet pārdevusi, kā minēts, oficiāli par 100 tūkstošiem eiro.
Delna slīgst pretrunās
Pretēji Delnas deklarētajiem principiem un vērtībām tā nav izrādījusi nekādu vēlmi publiski sniegt detalizētu un caurspīdīgu informāciju par savu nekustamā īpašuma darījumu. Turklāt reizē ar tirgus cenām neatbilstošo oficiālo darījuma summu papildu aizdomas rada arī pretrunas Delnas direktora Gundara Jankova skaidrojumos.
"Pirmkārt, mēs to cenu nenolaidām, to cenu banka nolaida, jo tas [dzīvoklis] faktiski mums bija kredītā," saistībā ar sludinājuma un oficiālā darījuma cenu iespaidīgo atšķirību sākotnēji apgalvo G. Jankovs, par kredītiestādi apstiprinot, ka "viņi realizēja ķīlu". (Pietiek rīcībā ir arī sarunas audioieraksts.)
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka uz dzīvokli patiešām bijušas reģistrētas divas hipotēkas par labu Swedbank, aizdevuma summu palielinot līdz pat 126,8 tūkstošiem latu (180,7 tūkstošiem eiro) un noteicot bankas prasījuma maksimālo summu 177,6 tūkstošu latu (253 tūkstošu eiro) apmērā.
Taču izrādās, ka G. Jankova apgalvojums par banku, kas "nolaida cenu" un "realizēja ķīlu", neatbilst patiesībai, - Swedbank apliecina, ka "banka nav organizējusi vai veikusi šādu darījumu". Par šo apliecinājumu arī faktiski nav šaubu - zemesgrāmatas informācija neliecina, ka banka pret Delnu būtu veikusi kādas piespiedu darbības.
Lūgts paskaidrot bankas lomu dzīvokļa pārdošanā, otrajā sarunā G. Jankovs jau paziņo, ka "jūs nesapratāt", un vairs pat nepiemin iepriekš teikto par banku, kas "nolaida cenu" un "realizēja ķīlu". Saskaņā ar Delnas direktora jauno versiju pārdošanai esot tikai saņemta bankas atļauja. Tikai vienā viņš paliek pie sava - dzīvoklis patiešām esot pārdots par 100 tūkstošiem eiro.
Tumša šaubu ēna
Attiecībā uz patieso dzīvokļa darījuma summu visi "gali" patiešām ir ūdenī - kā izrādās, 1972. gadā dzimusī Inese E., kas dzīvokli pagājušā gada augustā no Delnas iegādājās, nesen ir mirusi.
Taču nekustamo īpašumu pārdošanas sludinājumi portālā ss.lv šaubu ēnu pār Delnas darījumu padara tikai biezāku, - no tiem izriet, ka līdzīgas platības centra dzīvoklim normālā stāvoklī, bez "pārmērībām" tirgus cena ir no 250 tūkstošiem eiro un "uz augšu".
Pat par 150 kvadrātmetru trešā stāva dzīvokli ielas pretējā pusē, 44. mājā, kurā turklāt nepieciešams kapitālais remonts, tiek prasīti 160 tūkstoši eiro. Savukārt pat Delnas oficiālajai darījuma summai līdzīgiem 109 tūkstošiem eiro iespējams iegādāties vien ļoti labā stāvoklī esošu 85 kvadrātmetru dzīvokli A. Čaka ielā 109.
G. Jankovs taisnojoties vienīgi norāda, ka Delnas dzīvokļa sludinājuma "bildēs ir tikai izremontētā daļa, kur ir veikti piekrāsošanas darbi" un ka "mākleri jau māk nofotografēt, lai atvilinātu klientu uz dzīvokli". Delnas regulāri deklarētos un attiecībā uz citiem pieprasītos godīguma principus šai sakarā viņš nepiemin.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
