Iesaki rakstu: 
Vakar vakarā, kad sāka iezīmēties patiesie Zolitūdes traģēdijas apmēri, par vienu no populārākajiem saukļiem sociālajos tīklos kļuva aicinājums - nav ko uzreiz meklēt vainīgos, labāk visi korī domāsim labas domas!
Atļaušos teikt skaidri - šāds aicinājums ir izdevīgs tikai un vienīgi tiem, kas tā vai citādi ir atbildīgi par notikušajiem.
Savukārt vienīgais veids, kā panākt, lai bojāgājušo veikala apmeklētāju un glābšanas dienesta cilvēku nāves nebūtu pilnīgi un totāli bezjēdzīgas, ir tieši pretējs.
Šis veids ir - iespējami ātri, efektīvi un precīzi noskaidrot vainīgos visos līmeņos un beidzot sodīt viņus kārtīgi un pa īstam, nevis aprobežoties ar pārdesmit darba grupu izveidošanu un dažādu prudentiju piesaistīšanu.
Mērķis - vienkāršs: beidzot sākt kaut ko pēc būtības darīt, lai šādas traģēdijas... nē, ne jau neatkārtotos (tādas diemžēl) ik pa laikam atkārtosies, jo vienmēr jau kaut kas var gadīties), bet - lai tādas nenotiktu aizvien biežāk un biežāk, turklāt viena pamatiemesla - visaptverošas un tikai pieaugošas nolaidības un bezatbildības dēļ.
Skaidri un gaiši - notikušais nav nekāda ekstraordināra traģēdija, kādas, kā mums apgalvo un apgalvos, taču "var atgadīties jebkur un jebkad".
Tieši pretēji - notikušais ir kārtējais posms ķēdītē, kurā gan ir visāda paskata un izmēra posmi, bet kuras pamatā ir viens un tas pats.
Tas ir - mūsu valstī pēdējos desmit gados pirmām kārtām valdošās "elites" interesēs nostabilizētais totālās bezatbildības princips visā, kas attiecas uz amatpersonu pienākumu pildīšanu.
Nosprāgst Parekss - nevienas atbildīgās valsts amatpersonas.
Nosprāgst Krājbanka - nevienas atbildīgās valsts amatpersonas.
Pusnosprāgst airBaltic - nevienas atbildīgās valsts amatpersonas.
Pa skuju taku aiziet Liepājas metalurgs - nevienas atbildīgās valsts amatpersonas.
Pusnodeg Rīgas pils - visi valstiskie "saimnieki" paliek sēžam savās vietās.
Jūs teiksiet - nevar taču salīdzināt vienu iegruvušu veikala jumtu ar Latvijas lielāko uzņēmumu krahu? Tas tak pavisam kas cits?
Var gan - kā viena, tā otra pamatā ir "veiksmes stāstu arhitektu" iedibinātā totālā bezatbildība un nolaidība.
Šī totālā nolaidība no augstākajiem varas līmeņiem, pateicoties to rādītajam paraugam un morālei, ka nevienam jau nevajadzēs atbildēt, ja nu kas, vienkārši laižas "zemāk" - un nu ir tikusi arī līdz lielveikalu ēkām.
Protams, ar ārišķīgo reaģēšanu viss kārtībā. Ap sagruvušo veikala ēku zumošus mērus, premjerus un ministrus mēs jau esam apskatījuši, vai cik.
Nu tik tiks veiktas totālās pārbaudes, sasauktas sēdes, pieaicināti eksperti, nozīmētas ekspertīzes, izdarīti secinājumi konkrētajā - acīmredzot jau būvniecības darbu veikšanas - nozarē.
Varbūt pat izdomās, ka kaut kas nav kārtībā ar, kā mums stāsta, tik precīzi ievērotajiem būvnormatīviem, ja reiz tie pieļauj kaut ko būvēt uz cilvēkiem pārpilnas sabiedriskās celtnes jumta.
Taču mūsu dzīve, kā labi zināms, ir ļoti daudzšķautņaina. Veikali pārskatāmā nākotnē vairs nebruks, tāpat kā kopš Talsu gadījuma nav nogāzies neviens pacēlāja grozs ar bērniem.
Tā vietā - man ļoti, ļoti negribas, lai tā būtu, bet tā diemžēl būs - notiks kaut kas cits un citā jomā. Ļoti iespējams, vēl briesmīgāks mērogu un upuru skaita ziņā.
Tā notiks ne vienreiz vien. Tā notiks aizvien biežāk un biežāk - un tā līdz par brīdim, kad beidzot gan augstas, gan vidējas, gan zemas amatpersonas sāks pa īstam atbildēt par klaju nolaidību, ko mūsu kalnmeieru kantori vairs nebūs gatavi attaisnot ar pamatojumu - nu viņi, cilvēki, tak darīja, ko varēja...
Un te - daži tūlītēji jautājumi par Zolitūdes traģēdiju tieši primitīvas un kliedzošas nolaidības un bezatbildības sakarā.
Pirmais - par bojāgājušajiem glābējiem. Par ar pašiem bojāgājušajiem šaubu nav - cilvēki varonīgi pildīja savu pienākumu pēc labākās sirdsapziņas, un punkts.
Bet kā ar tiem, kas viņus sūtīja zem pussabrukušā jumta, un tiem, kas atbildēja par glābēju sagatavotību vai nesagatavotību šādiem darbiem?
Cik vakar vakarā esmu paspējis parunāt ar iekšlietu sistēmas darbiniekiem - lielākoties sistēmu pametušiem, -, ar precīzām atbildēm šai jautājumā vien pietiktu skarbiem lēmumiem par amatpersonu nolaidību un atbildību.
Praktiskās apmācības par rīcību nogruvumu situācijās - vai tādas pārskatāmā pagātnē ir bijušas? Normāls aprīkojums, ieskaitot pretputekļu maskas? Dienestu sadarbība un koordinācija?
Jeb arī varonīgie glābēji gāja bojā tāpēc, ka viņus nāvē aizsūtīja entuziasma pārpilni idioti ar lieliem uzplečiem, kuri nebija parūpējušies par apmācību un pārdomājuši darāmo?
Tad vēl - kam vēl jānodeg, jāuzsprāgst, jāsabrūk, lai valsts sāktu normāli finansēt vienu no tām lietām, ko tai pirmām kārtām vajadzētu nodrošināt visiem saviem iedzīvotājiem, - glābšanas dienestus?
Budžeta pieņemšanā koalīcijas deputāti dalīja desmitus un simtus tūkstošu, kuri bija speciāli iedalīti viņu katra sīkajām rebēm, bet tā arī neatradās 140 tūkstoši glābēju dzīvības apdrošināšanai.
Pusnodega Rīgas pils, ministrs Kozlovskis eksponējās uz nebēdu - tieši tāpat kā vakarvakarā. Bet kas kopš pils degšanas laika principiāli ir mainījies glābšanas dienestu finansējumā?
Atbilde īsa - nekas, un neviens arī nejūtas vainīgs, vismazāk jau Kozlovskis, par kuru jautājums būtu tikai viens - kāpēc šorīt viņš vēl ir ministra postenī? Lai varētu "turpināt strādāt" un paspēt iepirkt "pareizās" rācijas?
Ir svarīgi nevis domāt labas domas, bet šoreiz un turpmāk iespējami ātri, efektīvi un precīzi noskaidrot vainīgos visos līmeņos un beidzot sodīt viņus kārtīgi un pa īstam. Lai šī totālā bezatbildība un nolaidība beidzot sāktu iet mazumā.
Foto no nra.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
