Iesaki rakstu: 
Ministri nāk un iet, kamēr daži ierēdņi ir tie, kas patiesībā vada procesus valstī!
1. Baiba Bāne, FM valsts sekretāre
Visiem un vienmēr vajadzēs lēmumus, saskaņojumus budžeta jautājumos. Valstī vissvarīgākais dokuments ir valsts budžets, kurā ievirpinātas ~10 000 dažādas intereses, gaidas, lēmumi. Visu šo procesu kūrē B.Bāne ar vietnieci J. Plūmi, plus vēl atbildība par nodokļu politikas, finanšu sektora, ES fondu politikām (un extra darbs Rīgas ostā).
2. Jānis Citskovskis, Valsts kancelejas vadītājs (attēlā)
Premjeru satiek biežāk nekā jebkurš, jo atbildīgs par valdības darba kārtības organizēšanu, ministriju lēmumu virzību (vai nevirzību) uz MK. 100 000+ lielās ierēdņu armijas “ģenerālis”; augstākā līmeņa vadības konkursu organizētājs. Atbildīgs par valsts uzņēmumu valdes/padomju locekļu atlasēm.
3. Dina Meistere, Saeimas juridiskā biroja vadītāja
Visiem likumprojektiem ir jāiziet Saeimas juridiskā biroja “filtrs”: tā ir iespēja D.Meisterei ar juridiskā biroja “domubiedriem” (piem., L.Vilsone) spēlēt savu politiku. Augsne pateicīga, jo vidējais Saeimas deputātu juridiskās izpratnes (un intereses) līmenis ļoti zems.
4. Inese Gailīte, Valsts kancelejas juridiskā departamenta vadītāja
Lielā mērā kontrolē ministriju un valsts iestāžu lēmumu (MK noteikumi, likumprojekti uc) plūsmu uz valdības darba kārtību: ja “papīri” nebūs noformēti vai saskaņoti kā nākas, premjers, raugoties I.Gailītes virzienā, tos atmetīs atpakaļ. I.Gailīte arī noformē valdības slepenās daļas (“bunkurā”) lemto, kur katram vārdam var būt milzu svars.
5. Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs
20 gadu karjera Iekšlietu ministrijā. Valsts policija, robežsardze, ugunsdzēsēji, Drošības dienests, FID, PMLP un Nodrošinājuma valsts aģentūra (uzrauga arestēto A.Lemberga mantu) ir dažas no iestādēm, kuru darbību uzrauga D.Trofimovs. Noteikti viens no vislabāk informētajiem cilvēkiem valstī.
6. Indra Dreika, Zāļu valsts aģentūras direktore
Farmācija vienmēr un visur bijusi milzīgs bizness un tiešā vai netiešā veidā ietekmē mūsu dzīves. Daži no I.Dreikas atbildības jautājumiem: kurus medikamentus reģistrēt Zāļu reģistrā, cik ātri vai lēni, kuriem medikamentiem nonākt NVD kompensējamo zāļu sarakstā, kādam būs būt aptieku tīklam, zāļu uzcenojumiem utt.
7. Dace Berkolde, FM Komercdarbības uzraudzības kontroles departamenta direktore
Ir tāda lieta kā valsts atbalsta regulējums, kas izriet no saistībām pret Briseli. Tā uzraudzību jau ilgstoši monopolizējusi D.Berkolde. Neviena valsts atbalsta programma netiks līdz MK vai Saeimai, pirms nebūs saņemts “valsts atbalsts OK” zīmogs. D.Berkolde uztur tiešo līniju ar visvareno Konkurences ģenerāldirektorātu Briselē. FM valsts atbalsta interpretācijas padarījušas “nelietojamas” daudzas labi iecerētas programmas.
8. Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks
Jau 17 gadus VK saimnieks. Pārdzīvojis ne mazums krīžu, arī SVF aizdevuma laikus, kad valsts maks bija tukšs. Viņa teiktajā par budžeta naudas plūsmu, valsts parādzīmju emitēšanu, valsts uzņēmumu akciju kotēšanu, finanšu institūciju glābšanu utt. ieklausās visa politiskā elite.
9. Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs
Sociālās politikas smagsvars jau ~25 gadus. Būtu grūti atrast vēl zinošāku ierēdni jautājumos, kas skar pensijas, invaliditāti, darba tiesības, sociālo darbu, pabalstu sistēmu. Kā ministrijas saimnieks uzrauga institūcijas ar ~4000 darbiniekiem (lielākā VSAA) un atbildīgs par ~40% valsts budžeta izlietojuma (pensijas, pabalsti, sociālās programmas).
10. Armands Eberhards, FM valsts sekretāra vietnieks
ES fondi, Atveseļošanās un noturības mehānisms, Šveices nauda, Norvēģijas finansējums, Taisnīgās pārkārtošanās instruments ir dažas no miljardu eiro naudas aploksnēm, kuru izlietojumu uzrauga A.Eberhards jau vairāk nekā 10 gadus. Caur garlaicīgiem ex-ante novērtējumiem, programmu MK noteikumiem/kritērijiem/mērķiem/rezultatīviem rādītājiem tiek lemts, kam tiks kumoss no Eiropas pīrāga.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
