Titulblēžiem – ordeni ar enkurķēdi. Poda doktori

Gāja laiks, un mēs uzzinājām, ka zviedru karaļa staļļa meistari ir vēl tīri ciešami Brīvības pieminekļa zvaigžņu nēsātāji, salīdzinot ar veselu krāvumu dažādu nacionālās buržuāzijas afēristu un allaž esošo čekas aģentu buķeti.

Akadēmiskā sabiedrība un universitāšu akadēmiskie nosaukumi kādu laiku bija pasargāti no tās devalvējošās inflācijas, kas skāra ordeņus, goda zīmes, barikāžu dalībnieku nozīmītes un Mikrofona aptaujas dalībnieku statusu, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka universitātes bija nabagas, nebija spīdīgas un gluži vienkārši publika Maslova piramīdā nebija sasniegusi to pakāpi, kad plašas darbaļaužu masas vēlās, lai tās oficiāli atzīst par pietiekami gudrām ķēkšām un lai glaimo to patmīlībai kā rīcībspējīgām personām.

Bet vai nu tur bija pie vainas zināmu kultūras sakarnieku šķiru vecuma marasms vai arī patiesi atsevišķu personu nespēja ar Liepājas vēja stratēģijas izpēti iegādāties ne zemi Jūrmalā, ne daudzmaz pieklājīgu baroneta titulu no Madrides Burbonu kluba (a kāpēc Tečerei deva, man ne?), vai gluži vienkārši bezdarbība, kas, kā zināms, var novest ne pie tādas kaites kā slimīga kaite pēc progresējošas odu, rozēm kaisītu ceļu, ziedu vārtu, vokāli instrumentālu slavinājumu, ditirambu, relikvāriju un grūpiju zelta lietus kāres vien.

Pirmo plašāko uzlidojumu ar visneuzmanīgākajiem titulblēžiem piedzīvojām deviņdesmitajos Rīgas Augstākajā Aviācijas inženieru karaskolā, piedodiet, Rīgas Aviācijas universitātē, kur dažādi vēlāk bankrotējušu banku prezidenti, dienestu darbinieki un gluži vienkārši Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības bijušie funkcionāri saņēma diplomus tāpat vien, Augstākās izglītības padome atzina diplomus par viltotiem, dažu labu izdzenāja izlūkdienests, kantori aizklapēja, fraijeri izklīda[1]. Daži baņķieri un daži komjaunatnes funkcionāri savus diplomus paturēja, jo viņiem bija bail pieķerties.

Otro triecienu pēc laika sagādāja kāda vārdā nenosaukta augstskola, ērtības labad nosacīti to dēvēsim par Vladimira Iļjiča Stabiņa un Nadeždas Aldermanes vārdā nosaukto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, kur deva jau doktora zinātniskos grādus, lai arī – tavu nelaimi – vispār likums noteica, ka doktora zinātnisko grādu piešķir tie, kam to valdība ļauj ar noteikumiem, nevis tas, kuram ir ērti pieejams printeris un laminators. Ministrija atzina grādus par nepamatotiem, dažu labu izdzenāja Izglītības kvalitātes valsts dienests, kantori aizklapēja, fraijeri aizgāja uz citām augstskolām. Daži Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības bijušie augsta ranga funkcionāri bija arī šoreiz[2].

Trešais vilnis nācis pavisam nesen. Diplomu drukāšana ir krimināli sodīta. Doktora zinātnisko grādu piešķiršana bez atļaujas sodīta administratīvi. Kaut kā bailīgi… Kā normālam pacanam aizbraukt uz Tiflisas vai Patrika Lumumbas Tautu draudzības universitāti – mūsdienās nestilīgi. Nolīgt spoku rakstnieku, lai tas uzraksta grāda tīkotāja vietā kādu plaģiātu? Riskanti – būs vēl jāizlasa pašam tas, ko citiem uzdosi, ka esi pats lasījis.  Un katrs, kas nav lasījis “Mazo zemi” un “Zaļo zemi”, saprot, ko nozīmē nelasīšanas riski. Bet lasīšana pie laba gala neved, zina katrs, kas ar nazi un sēņu grozu bruņojies ir devies mežā. Lai gan, cienījamie lasītāji, ja Jums kādreiz dzīvē ir nepieciešams uzrakstīt ZPD, lai iegūtu doktora grādu, rīkojieties kā vizītē pie ārsta, advokāta, arhitekta – uzticieties profesionāļiem!

Ko darīt?

Sanāca rabīni kopā, nokāva jēru, izvārīja zupu, gulēja un atcerējās, ka ir taču vēl tāda nekaitīga lieta kā “goda doktora grādi”, kurus taču var pieprasīt pilnīgi mierīgi, piešķirt bez nevienas uzrakstītas rindiņas un kuri tāpat piešķir saņēmējam godu, slavu, atzinību un pelnītu pārākuma apziņu kā par visiem tiem, kas paši maksā nodokļus, paši maksā par studijām, paši raksta zinātniskos darbus un neaizraujas ar suņu izstāžu medaļu kolekcionēšanu, lai pierādītu savu dabisko pārākumu pār tiem, kam nav zilu asiņu vai deguna.

Arečekanu! Goda doktora grādu taču ir saņēmušas visādas augsti cienījamas personas – sākot no nu jau pavisam moderni seksuālā Zviedrijas ķēniņa Gustava V, beidzot ar izcilo ungāru izpētes zinātnieci Helēnu Čaušesku, pat Latvijas goda grādu – visādi Nebraskas piensaimnieki un streļķu pēcteči Putina miljardieri. Sacīts - darīts! Normāli goda doktora grādus gan dot brīdi pirms Nobela prēmijas saņemšanas.

Kam visērtāk ir paprasīt tādu goda grādiņu? Pareizi, Latvijas Akmeoloģijas un teozofijas akadēmijai. Diemžēl Latvijā tādas nav, jo šo vietu godājami aizņem Latvijas Zinātņu akadēmija. Zinātniskās darbības likums gan kategoriski paredz, ka goda doktora grādu var piešķirt tikai šī akadēmija un valsts universitātes[3]. Bet, ja man ir Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi, ja es jau padomju laikā varēju šķērsot turpu šurpu PSRS robežu paceltu galvu, skatot, cik mana dzimtene plaša? Nebūtu taču īsti godīgi, ja latviešu tautas dižākajiem dēliem un meitām būtu jāpakļaujas likumam tāpat kā kivičiem, kotletei un citiem darbaļaudīm.

Un nu jautājumi:

1) vai anonīmā persona V, ko nosacīti dēvēsim par bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, ir vai nav 2016. gada 21. aprīlī nelikumīgi saņēmusi goda doktora grādu no personas, kam to nav tiesību piešķirt?[4]

2) vai anonīmā persona L, ko nosacīti dēvēsim par nākamo Valsts prezidentu Egilu Levitu, ir vai nav 2019. gada 13. maijā nelikumīgi saņēmusi goda doktora grādu no personas, kam to nav tiesību piešķirt?[5]

3) vai anonīmās personas E un K, ko nosacīti dēvēsim par bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju, bijušo Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Padomju Savienības Komunistiskās partijas pirmorganizācijas pirmo sekretāru un bijušo Valsts Prezidenta amata kandidātu Aivaru Endziņu[6] un bijušo Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu[7] – visas pazīmes, ka arī viņš kļūs Valsts prezidenta amata kandidāts – ir iebildušas pret to, ka nelikumīgi goda doktora grādu saņem personas V un L, vai arī klusējušas mutautā, jo pašas no šīs pašas personas saņem goda nosaukumus?

4) vai anonīmās personas B un Š, ko nosacīti dēvēsim par tieslietu ministru Jāni Bordānu un izglītības ministri Ilgu Šuplinsku komentēs faktus par to, kā anonīmās personas V un L saņem šādus pilnīgi nelikumīgus grādus, kā arī, ko darīs, lai šos nelikumīgos „goda” grādus anulētu pirms iestājas fakts D?

Piensaimnieku centrālā savienība “Turība” Kārlim Ulmanim nekad goda doktora grādus nav piešķīrusi. Vai apbalvoto „goda doktora” miers šķiet ārprāta apvienojums ar galēju alkatību vai rīcības nespēju? Patiešām nešķiet, ka šāda sīka slavināšana un lieks bļembaks ir likumpārkāpuma vērta lieta? Vīķi-Freibergu vēl kaut kā var saprast, jo viņai ir īsts, 1965. gada doktora zinātniskais grāds no Makgila universitātes Kanādā psiholoģijā, viņa ir ievēlēta par profesori Monreālā, turklāt viņa ir savas disertācijas dēļ jau ārstējusies psihiatriskajā slimnīcā[8], tā teikt, cietusi pietiekami, viņa varētu atsaukties uz vecumu, vājumu, pārdzīvoto un atsviest ar vienu sviedienu šo nelikumīgo „goda doktoru” tā izdevējam. Vairas karjera ir beigusies.

Pilnīgi cita situācija ir ar Egilu Levitu. Vai viņš ir pilnīgi ārprātīgs, ja piecas minūtes pirms ievēlēšanas par Valsts Prezidentu viņam vajadzīgs nelikumīgs „goda doktora” grāds? Atgādināsim, ka vienu, pilnīgi likumīgu „goda doktora” grādu Levits kā politiķis jau ieguvis no Latvijas Zinātņu akadēmijas. Priekš kam? Priekš, tam, lai visai Latvijai lieku reizi atgādinātu, ka atšķirībā no tūkstošiem latviešu jauniešu pēc neatkarības atgūšanas, Levis tā arī nav spējis uzrakstīt doktora disertāciju un nekad nav ieguvis doktora zinātnisko grādu? Lai atgādinātu, ka par spīti daudzviet izskanējušajiem cildinājumiem par „akadēmiķi” viņš nav akadēmiķis nevienā akadēmijā? Lai atgādinātu, ka par spīti daudzviet izskanējušajiem slavinājumiem par „profesoru” Levits šobrīd nav ievēlēts kā profesors nevienā augstskolā, bet Rīgas Juridiskajā augstskolā ir „goda profesors”[9]?

Vai lai atgādinātu, ka Egilam Levitam nav pat maģistra grāda tiesību zinātnē un viņš nevarētu būt, piemēram, Satversmes tiesas tiesnesis, jo likums to prasa? Vai, lai atgādinātu, ka Egils Levits nekad Latvijā nav nokārtojis advokāta eksāmenu un nekad nav bijis advokāts? Vai, lai atgādinātu, ka Vācijā Egils Levits ar savu “izcilo” izglītību ir bijis vienkārši tulks no krievu uz vācu valodu? Pēc nepelnītajiem uzbrukumiem Levitam par to, kā tēvs Jonāss, kas it kā esot bijis padomju komisārs ebreju uzņēmumu nacionalizācijā 1940. gadā īstenojot PSRS okupāciju, esot uzdots par pretpadomju disidentu, vesels un saprātīgs cilvēks būtu izvairījies pieņemt šādu „goda doktoru”, bet te laikam alkatība dara savu…

2019. gada 16. maijā apbalvošanas ceremonijā Levitam paredzēts pasniegt Biznesa augstskolas Turība goda doktoru, ko atbilstoši Nolikuma par goda nosaukumiem, ko apstiprināja Senāts 2016. gada 28. septembra sēdē (protokols Nr.8), parakstījis rektors Aldis Baumanis un kas stājas spēkā ar SIA Biznesa augstskola Turība valdes 2016. gada 30. septembra lēmumu Nr.23, 2.1. apakšpunktam “piešķir par būtisku ieguldījumu un nopelniem tautsaimniecībā, politikā un citos nozīmīgos sabiedriskajos vai politiskajos procesos personai, kuras agrākā vai pašreizējā darbība ir bijusi Augstskolas vīzijai atbilstoša un tuvinājusi Augstskolas mērķu sasniegšanu”[10].

Lēmumu par goda doktora piešķiršanu pieņēma Turības Senāta apstiprināta Goda nosaukumu komisija.[11] Lēmums par goda doktora piešķiršanu pieņemts: “Novērtējot Eiropas Savienības Tiesas tiesneša, Valsts Prezidenta amata kandidāta (!lūk!, tiešā tekstā Valsts Prezidenta kandidēšana pieminēta, vēl atklātāk jau morālus kukuļus deva tikai Ķencis ar Pāvulu mērnieka cienīgtēvam) Levita pēdējo 30 gadu laikā sniegto ieguldījumu Latvijas valsts attīstībā, sniedzot būtisku artavu gan Latvijas valsts atjaunošanā, gan tās pārveidē par demokrātisku un tiesisku valsti.”[12] 

OK, šī augstskola nav universitāte, nekad nav bijusi, nekad nav bijusi arī Zinātņu akadēmija, likums liedz tai šādus piešķirt. Ak, jā, ja atceramies, tad septiņsimt tūkstošu liels lišķu pūlis slavina, cik Levits ir izcils tiesībzinātnieks, tik izcils, ka pat nezina, ka pieņem nelikumīgus goda nosaukumus? Un situācijā, kad viens goda grāds jau ir?

2002. gada 2. maijā akadēmijas pilnsapulcē, kas bija veltīta 4. maija deklarācijai un Latvijas demokrātiskās kustības vadītāja profesora, tiesību zinātņu doktora (īsta doktora, bērni!) Konstantīna Čakstes (1901–1945) 100. dzimšanas dienas atcerei, goda doktoru diplomus pasniedza akadēmiskais aģents Jānis Stradiņš tieslietu ministriem Romānam Apsītim un Egilam Levitam.[13] Sarīkojuma ietvaros bija nolasīti vairāki referāti, arī Levits par 4. maija deklarācijas nozīmi. Klātesošos sveica Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris diriģenta kapteiņa Pētera Rudzīša vadībā, bet “izskaņā izjustu svētku tostu par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts nākotni uzsauca LZA prezidents Jānis Stradiņš”[14].

Levits beidzis Rīgas 2. ģimnāziju,[15] 1972.–1973. g. mācījās Minsteres latviešu ģimnāzijā. 1975. gadā sāk studēt ķīmiju[16] Hamburgas universitātē, bet tad to pamet un turpina tieslietu un vienlaicīgi politikas zinātnes studijas. 1983. gadā pabeidza Hamburgas universitātes Tieslietu nodaļu,[17] iegūstot ass. iur[18]. Jurista palīgs, mīļie draugi! Pat ne maģistrs. 1986. gadā saukts dipl. pol.[19] 1989. gadā Šlezvigas-Holšteinas apgabaltiesa iecēla Levitu par zvērinātu latviešu un krievu valodas tulku, “līdz ar to ir tiesības tulkot un apstiprināt oficiālām iestādēm dokumentus un citus tulkojumus no latviešu un krievu valodas, kā arī izdarīt oficiālus tulkojumus uz šīm valodām”[20]. Uzskatīts par jaunās paaudzes sovjetologu.[21]

Labi, tulks no krievu valodas un sovjetologs, ne tiesībzinātnieks un akadēmiķis, Levits bija agrā jaunībā. Valsts prezidenta amata iegūšanai tas, ka Levits nav akadēmiķis, nav profesors, nav zinātņu doktors un nav strādājis kā profesionāls jurists, šķēršļus nerada. Ja Levits nejauksies politikā, iespējams viņš spēs būt vismaz tikpat labs prezidents kā Andris Bērziņš. Kad bija bankas prezidents. Bet nelikumīga „goda doktora” grāda saņemšana gan var radīt šķēršļus Valsts Prezidenta starptautiskā prestižā, vai ne?

Bumba vairs ne Levita, bet Bordāna un Šuplinskas pusē. Izmēzīs vai norīs?

“Kam nopelnu pamaz, tam žēlīgu prātu, kungi dod ordeni – surogātu,” sacīja Valdis Artavs. Piebildīsim “Ko Tas Kungs grib sodīt, tam tas atņem mēra izjūtu titulu izspiešanā.” Jo, vai gan ar veselu humora izjūtu apveltīts Aleksandra Menšikova vai miljardiera Rotenberga vārdā nosauktās Augstumu vai Sarkankalna aģentūras pacients būs tik neuzmanīgs, ka tīšu prātu dzīs sevi slazdā, lietojot garīgas veselības apliecību, ko izrakstījis otrs pacients palātā? Vai arī surogāta dzērienus ieņem tikpat neuzmanīgi kā surogāta grādus, no tiem, kam nekad nav bijušas tiesības tādus izsniegt? Vai bērnībā skatītā Brežņeva krūteža iedarbojusies kā ikona, ko no ego vairs neatdalīt?! Leonīds Iļjičs vismaz neprasīja sev doktora zinātnisko grādu par “Mazo zemi”, kuru nebija rakstījis.

Varētu vien novēlēt, lai šiem titulu blēžiem ordeņu kapituls piešķir Piecu zvaigžņu ordeni ar ķēdi, turklāt tik smagu govs važu ar armēņu konjaka muciņu galā enkura veidolā, ka vairs neizdodas uzpeldēt, kā parasti uzpeld šīs sugas pārstāvji, poda doktori – pa virsu…

[1] Tomsone, Danute. Viltoti diplomi Rīgas Aviācijas universitātē. https://www.delfi.lv/news/national/politics/augstskolu-un-skolu-reformas-sesi-skalakie-pedejo-gadu-skandali.d?id=48421889&page=4

[2] LETA, https://www.tvnet.lv/5264593/rpiva-doktora-gradu-ieguvusajiem-bus-atkartoti-jaaizstav-promocijas-darbi.

[3] Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmija par īpašiem nopelniem zinātnē var piešķirt Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr.h.c.) grādu - Zinātniskās darbības likuma 12. panta pirmā daļa, Latvijas Vēstnesis, Nr. 70 (3228), 2005, 5. maijs; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Nr. 10, 2005, 26. maijs

[4] http://www.turiba.lv/lv/aktualitates/notikusi-apbalvosanas-ceremonija-biznesa-augstskolas-turiba-gada-balva-briviba-uznemiba-kompetence/1787/

[5] http://www.turiba.lv/lv/notikumi/gada-balva/668/

[6] http://www.turiba.lv/lv/dzive-augstskola/gada-balva/2017-gads/521/

[7] http://www.turiba.lv/lv/notikumi/gada-balva/668/

[8] Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 256.—257. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.

[9] https://www.rgsl.edu.lv/about-rgsl/people/egils-levits

[10] Nolikums par goda nosaukumiem, ko apstiprināja Biznesa augstskolas Turība Senāts 2016. gada 28. septembra sēdē (protokols Nr.8), ko parakstīja rektors Aldis Baumanis un kas stājas spēkā ar SIA Biznesa augstskola Turība valdes 2016. gada 30. septembra lēmumu Nr.23. Pieejams: http://turiba.lv/f/2019/Nolikums_par_goda_nosaukumiem_N154_2.vers-1-2019.pdf

[11] “Šogad tiks piešķirti septiņi Biznesa augstskolas Turība Goda nosaukumi”, Turiba.lv, 2019, 12. aprīlis. Pieejams: http://www.turiba.lv/lv/aktualitates/sogad-tiks-pieskirti-septini-biznesa-augstskolas-turiba-goda-nosaukumi/3221/

[12] “Levitam piešķirts biznesa augstskolas “Turība” Goda doktora tituls”, LA.LV, 2019, 13. maijs. Pieejams: http://www.la.lv/levitam-pieskirts-biznesa-augstskolas-turiba-goda-doktora-tituls

[13] “Lai Latvijas mūžam ir mūžības elpa”, Latvijas Vēstnesis, Nr. 66 (2641), 2002, 3. maijs. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/61756

[14] “Lai Latvijas mūžam ir mūžības elpa”, Latvijas Vēstnesis, Nr. 66 (2641), 2002, 3. maijs. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/61756

[15] “Jubilejas kongress”, Austrālijas Latvietis, Nr. 1248, 1974, 11. oktobris, 7. lpp.

[16] “Kandidātu saraksts LCP Rietumvācijā un Berlīnē vēlēšanām 1982. gadā no 22. maija līdz 10. jūnijam”, Latvija, Nr. 16, 1982, 26. aprīlis, 1. lpp.

[17] “Jauni juristi – MLĢ absolventi”, Latvija, Nr. 3, 1984, 16. janvāris, 6. lpp.

[18] “Valsts prezidenta komisija: Par iespējamajiem grozījumiem Satversmē”, Latvijas Vēstnesis, 2008, 19. marts, Nr. 44 (3828).

[19] “Ar Saules spēku”, Londonas Avīze, Nr. 2027, 1986, 25. jūlijs, 6. lpp.

[20] “Paziņojums”, Brīvā Latvija, Nr. 109, 1988, 26. decembris, 5. lpp.

[21] “Protests pret Baltijas valstu aizmiršanu”, Laiks, Nr. 85, 1980, 22. oktobrī, 1. lpp.

Novērtē šo rakstu: