Tikai pēc plašas iedzīvotāju neapmierinātības Rīgas mērs ir gatavs rūpīgāk informēt par adrešu maiņu

Pietiek jau ziņoja, ka daudzi galvaspilsētas iedzīvotāji ir pārsteigti, ka viņiem negaidot mainījusies adrese, tāpat daudzi baidās, ka pēc adreses maiņas nepieciešams tērēt milzu summas, lai veiktu visus nepieciešamos ierakstus oficiālajos reģistros, kā arī mainītu kredīta, hipotēkas un citus līgumus.

Iedzīvotāji pārmet, ka viņus nav sasniegusi ne tikai informācija par adreses maiņu, bet arī skaidrojums, kādas izmaiņas gaidāmas saistībā ar adreses maiņu. Plašā un vērienīgā adrešu maiņa Rīgā apgrūtinājusi arī Latvijas pasta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu.

Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), neskatoties uz daudzajām publikācijām plašsaziņas līdzekļos, kuros aprakstīts iedzīvotāju sašutums un neziņa, pauž uzskatu – „nav korekti apgalvot, ka rīdzinieki nebūtu saņēmuši informāciju par adrešu maiņu.

„Lai informētu iedzīvotājus par iespējamo vai jau notikušo adrešu maiņu, tika veikti dažādi pasākumi. Piemēram, vairākas reizes tika izsūtīta informācija plašsaziņas līdzekļiem, ka sāksies adresācijas maiņa un iedzīvotājiem jāseko iespējamajām izmaiņām, šī gada martā bija publikācija avīzē Riga.lv, kuru pastkastītē saņem gandrīz katrs rīdzinieks, informācija tika ievietota arī Rīgas ziņās vairākās radiostacijās,” taisnojas galvaspilsētas mērs.

Ņemot vērā, ka pārmaiņas skar lielu skaitu rīdzinieku, pirms adrešu maiņas katrā apkaimju grupā trīs nedēļu garumā tiekot organizēta publiskā apspriešana - iedzīvotāji varot izteikt savu viedokli un racionālie ieteikumi tiek ņemti vērā. Par sabiedriskās apspriešanas norisi informācija atrodama ne tikai oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis - tā tiekot izvietota arī poliklīnikās, bibliotēkās, Latvijas Pasta nodaļās, kas apkalpo teritoriju, kurā adrešu maiņa tiek plānota, Rīgas domes Klientu apkalpošanas centros, attiecīgā rajona vai priekšpilsētas izpilddirekcijas telpās, Būvvaldē, kā arī pie iestādes (parasti skolas), kurā norisināsies publiskās apspriešanas sanāksme.

Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Uģis Vidausakis uzsver, ka pašvaldība sūtījusi preses relīzes medijiem, taču lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu tās esot ignorējušas un par to neesot informējušas savu auditoriju.

Tikai pēc tam, kad jau iestājies haoss un plaša iedzīvotāju neapmierinātība, Rīgas mērs ir gatavs rūpīgāk un precīzāk informēt iedzīvotājus. „Tā kā informācija tomēr nav nonākusi pie visiem iedzīvotājiem, tā tiks izvietota arī pie ēkām, kurām jāmaina adrese. Tie būs informatīvi paziņojumi par publiskās apspriešanas sākumu un norisi, bet pēc lēmuma par adreses maiņu tiks izvietoti attiecīgi paziņojumi,” sola galvaspilsētas vadītājs.

Uz jautājumu, kādēļ tas nav darīts jau līdz šim, viņš gan neatbild, kā arī izvairās atbildēt, kādēļ informācijas izplatīšanā par adrešu maiņu netika izmantota shēma, kādu lika lietā, izplatot, piemēram, paziņojumus par plānoto mītiņu pret bankas Citadele pārdošanu, kad tos savās elektroniskās pasta kastītēs saņēma daudzi tūkstoši publiskā e-pasta inbox.lv lietotāju.

Rīgas mērs tā vietā norāda, ka, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, iedzīvotāju aptauju un operatīvo dienestu viedokli, Rīgas pilsētas Būvvalde šogad sākusi sakārtot pilsētas adreses. Pašvaldības vadītājs atgādina, ka atbilstoši situācijas izvērtējumam adresācijas maiņa Rīgā būs nepieciešama aptuveni 10 000 adresācijas objektu, ko paredzēts īstenot apmēram divos gados. Pāradresācijas procedūra notiekot pakāpeniski, ievērojot apkaimju principu. Šajā procesā adreses tiek grupētas teritoriāli – apkaimju robežu griezumā. Katrai apkaimju grupai plānots sakārtot adreses no 500 līdz 800 ēkām. Plānots, ka 2014. gadā pāradresācija notiks Pārdaugavas izpilddirekcijas pārvaldībā esošajā teritorijā, bet 2015. gadā – Austrumu un Ziemeļu izpilddirekciju teritorijās.

Sabiedriskā apspriešana jau ir notikusi un lēmumi par adresācijas maiņu pieņemti Bolderājas, Buļļu, Voleru, Spilves, Daugavgrīvas, Kleistu, Iļģuciema, Imantas apkaimēs, savukārt par adresācijas maiņu Beberbeķu, Mūkupurva un Pleskodāles apkaimēs patlaban notiek sabiedriskā apspriešana, kas turpināsies līdz 10.novembrim.

Pietiek jau ziņoja, ka adresācijas maiņa Rīgā notiks aptuveni divus gadus, plānots adreses mainīt vismaz desmit tūkstošiem adrešu, kas ir 20% no visām Rīgas adresēm. Pēdējā adrešu inventarizācija Rīgā veikta 1939.gadā, un tiek apgalvots, ka kara, zemes reformu un haotiskas adrešu piešķiršanas dēļ adresācijā nepieciešama sistēmiska sakārtošana.

Nomainot adresi, būvvalde piecu dienu laikā nosūta informāciju Zemes dienestam, Adrešu reģistram, pēc kura informācija tiks labota arī zemesgrāmatā, kā arī Iedzīvotāju reģistram un Uzņēmumu reģistram, kuru pienākums ir informāciju nomainīt piecu darba dienu laikā, tādējādi formāli procesam vajadzētu notikt desmit darba dienu laikā.

Novērtē šo rakstu: