Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Mani bieži dēvēja par pandēmijas laika ministru. Tam ir pamats, jo biju spiests televīzijas ekrānos kļūt par Covid-19 ziņu vēstnesi. Pandēmijas laikā izdevās panākt, ka gadiem "badinātā" veselības nozare ne vien tiek galā ar ārprātīgo pārslodzi, bet arī spēj ieviest Latvijā nepieredzēta ātruma un apjoma projektus.

Esam modernizējuši ārstniecības iestādes, nostiprinājuši valsts rezerves un slimnīcu gatavību lielam pacientu skaitam, attīstījuši nozares krīzes vadības sistēmu, daudz plašāk lietojam IKT gan nozares vadībā, gan ārstu darbā, gan saziņā ar pacientiem. Esam daudz gatavāki jauniem satricinājumiem, ja tādi nāks, un ielikti pamati tālākai nozares modernizācijai.

Visus četrus gadus veselības nozare ir bijusi valsts budžeta prioritāte Nr.1. Lai arī skaļākie miljoni bija vienreizējais finansējums pandēmijas novēršanai, arī veselības pamata budžetu ir izdevies četru gadu laikā palielināt par vairāk nekā 500 miljoniem eiro, no viena miljarda līdz pusotram, no 3,5% līdz 4,8% no IKP. Lielāko daļu, 364 miljonus eiro, esam novirzījuši mediķu algām, kuras gandrīz dubultotas. Tas ir lielākais, straujākais pieaugums, kāds Latvijas publiskajā sektorā pēdējā laikā pieredzēts.

Tomēr arī šis pieaugums galvenokārt ir bijusi tāda hroniskās krīzes novēršana nozarē, "slimnieka stabilizācija". Ir novērsts bads, bet nav uzaudzēti "tauki", nav parādījusies liekā nauda, ko (pēc K.Kariņa pārliecības) varētu novirzīt "sakārtošanai" vai attīstībai. Vēl aizvien Latvijas veselības aprūpes finansējums ir zemākais Eiropā, vien mazliet vairāk nekā puse no normālā. Tāpēc nemazinās rindas pēc valsts apmaksātiem ārstniecības pakalpojumiem, pietrūkst naudas kompensējamiem medikamentiem un izmeklējumiem.

Tagad ir nepieciešams turpināt finansējuma pieaugumu, lai panāktu attīstību. Lai Latvija varētu tuvoties attīstītām valstīm (vai vismaz kaimiņvalstīm) atbilstošam veselības aprūpes pakalpojumu līmenim. Bet arī citas valstis turpinās vēl palielināt ieguldījumus veselībā, attīstoties medicīnas iespējām un novecojot sabiedrībai. Tāpēc bez turpmāka finansējuma pieauguma Latvijas veselības aprūpes nozare slīdēs atpakaļ atpalicībā, ārsti un māsas – nabadzībā, diemžēl. Vēl vairāk - inflācijas spiediena apstākļos nākamgad veselībai būs nepieciešams vairāk naudas, lai saglabātu esošo pakalpojumu apjomu un pieejamību.

Neraugoties uz pandēmiju, esam iekustinājuši vairākas ilgstoši atliktas reformas nozares sakārtošanai – reto slimību un vēža ārstēšanas plānus, psihiskās veselības plānu, mediķu jauno atalgojuma modeli u.c. Tāpat vairākas nepieciešamās reformas ir kopīgi ar nozari izstrādātas, iesāktas un noliktas uz galda manam pēctecim, nākamajai valdībai un 14. Saeimai. Četras no tām jau gaida izskatīšanu valdībā, divi likumprojekti – Saeimā. Būs rūpīgi jāseko, lai labi un kopīgi iesāktais turpinās un neieguļ atvilktnēs.

Jaunais mediķu atalgojuma modelis

Kopā ar nozari esam izstrādājuši un Ministru kabinetā guvuši atbalstu jaunajam mediķu atalgojuma modelim. Tā ir reforma, kuru uzteic vadošie personāla vadības un atalgojuma sistēmu speciālisti, kurā iekļautas labākās pasaules prakses un OECD ieteikumi. Reforma ievieš caurredzamu, godīgu, izsekojamu darba samaksu – par padarītā darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem. Lai nopelnītu pienācīgu algu, mediķis nebūs spiests piestrādāt un pārstrādāties vairākās darbavietās. Jā, šī reforma nebūs iespējama bez papildu finansējuma. Lai 2023.gadā sāktu ieviest jauno kārtību, vajadzīgi 55 miljoni, tuvāko piecu gadu laikā – kopumā 335 miljoni eiro.

No novecojušās E-veselības uz jaunās paaudzes Digitālo Veselību

Manā darbības laikā ir izdevies stabilizēt daudz kritizētās E-veselības sistēmas darbu. Sūdzības saņemam mazāk. Tomēr mūsdienu prasībām tā neatbilst. Ar nozari esam parakstījuši sadarbības memorandu par pilnīgi citu pieeju digitalizācijai un modernu, digitālo tehnoloģiju iespējotu veselības aprūpi. Mums vairs nav vajadzīgas novecojušas un dārgas valsts megasistēmas, bet gan savienota, ērta un atvērta informācijas tehnoloģiju ekosistēma, kurā visi strādā pēc vienotiem standartiem un visiem pieejami vajadzīgie dati. Ekosistēma, kas ļauj attīstīt modernu veselības aprūpi - pacientiem un ārstiem ērtāku, pieejamāku, kurā ārsti pacienta ārstēšanā sadarbojas. Pieeju, kas ļaus ātrāk ieviest modernākās tehnoloģijas veselības aprūpē un kurā nepārtraukti noritēs inovācijas un pētniecība. Darbs pie pirmā Digitālās Veselības pilotprojekta - onkoloģijas reģistra, rit pilnā sparā.

Ģimenes medicīnas reforma - profilakse un 100% digitalizācija

Primārā veselības aprūpe ir mūsu "frontes līnija" un veselības aprūpes pamats. To balsta daudz entuziastu – uzņēmīgu, proaktīvu, mūsdienīgu, digitāli pratīgu ģimenes ārstu, kuri nemitīgi mācās un tiecas uzlabot pacientu aprūpi. Paldies viņiem par darbu, viņu pacientiem ir paveicies! Tomēr vārds "paveicās" 21. gadsimta veselības aprūpes sistēmā nav iederīgs. Tāpēc kopā ar ģimenes ārstu asociācijām esam sākuši veidot obligāto pakalpojumu klāstu, kas jānodrošina ikvienai praksei, un kvalitātes standartus, pievēršot īpašu uzmanību Latvijas "sāpju bērnam" – profilaksei.

Tāpat plānojam digitalizāciju ārsta darba atvieglošanai - mazāk atskaišu, visi pacienta dati acu priekšā, ar "vienu klikšķi" veicami e-nosūtījumi, e-izmeklējumi, e-pieraksti, e-saziņa ar pacientu. Šai modernizācijai, protams, vajadzīgs atbilstošs un motivējošs finansējums. Tāpēc 2023.gada budžeta prioritātēs, kas jau ir iesniegtas Finanšu ministrijā, ģimenes medicīnai prasām papildus 28 miljonus eiro. Nākamajam ministram par to būs jācīnās!

Veselības aprūpe - universāli pieejama un sabiedriski finansēta

Veselības aprūpe nevar būt atkarīga no ienākumiem vai nodokļu nomaksas. Mēģinājums ieviest "divu grozu" sistēmu, kurā ārstam būtu "jāstrādā par nodokļu inspektoru" un vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju pienāktos tikai neatliekamā aprūpe, ir cinisks un diskriminējošs. Tā draudētu būtiski pasliktināt gan šo iedzīvotāju veselību, gan kopējos sabiedrības rādītājus.

Esam spējuši apturēt šīs absurdās sistēmas stāšanos spēkā līdz 2023.gada 1.janvārim. Esam Saeimā iesnieguši labojumus, rosinot kā pamatprincipu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai noteikt Latvijā deklarētu dzīvesvietu. 14.Saeima nedrīkst "aizmirst" vai bremzēt likuma grozījumus, kas atceļ "divu grozu" sistēmu, jo veselības aprūpe ir pamata cilvēktiesības arī pēc 2023.gada 1.janvāra.

Uz pacientu centrēts onkoloģijas plāns

Izstrādāts, Ministru kabinetā apstiprināts un darboties sācis arī jaunais onkoloģijas veselības aprūpes uzlabošanas plāns 2022.-2024.gadam. Tas pilnā mērā atspoguļo arī Eiropas līmeņa uzstādījumu vēža ārstniecībā. Esam panākuši onkoloģijai līdz šim lielāko papildu piešķirto finansējumu veselības nozares budžetā – 30 miljonus eiro. Pateicoties tam, 2022.gada pirmajos septiņos mēnešos t.s. "dzeltenā koridora" priekšrocības izmantojuši jau pustūkstotis pacientu, sievietēm valsts beidzot pilnībā apmaksā krūšu rekonstrukcijas operācijas, kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas jaunas, inovatīvas zāles vēža ārstēšanai. Uzsāktie darbi jāturpina!

Psihiskā veselība beidzot prioritāšu augšgalā

Bērnu, jauniešu un pieaugušo psihiskā veselība Latvijā ilgstoši bija atstāta novārtā. Taču, sākot no Ilzes Viņķeles stāšanās veselības ministres darbā, izdevies panākt vēsturisku pagrieziena punktu! Beidzot arī Latvijā nostiprinās pārliecība, ka psihiskās veselības aprūpes stigmatizācijai nav vietas modernā sabiedrībā. Beidzot ir pieejamas valsts apmaksātas psihologu konsultācijas.

Turpmāk šis pakalpojumu klāsts ir jāpaplašina, jāsagatavo trūkstošie speciālisti, jāuzlabo psihiskās veselības aprūpes palīdzības sistēma un metodiskā vadība, plaši pieejamai jābūt informācijai par psiholoģiskās pašpalīdzības iespējām. Tam vajadzēs finansējumu.

Virzība uz cilvēcīgu veselības aprūpi

Pacientam veselības aprūpes sistēmā jājūtas droši, uzklausītam, aprūpētam. Diemžēl Latvijā tā ne vienmēr ir realitāte, ar kuru saskaras pacienti. Nozarē vajadzīga evolūcija izpratnei un priekšstatiem par pacienta tiesībām. Pie pacientu tiesību ievērošanas un uzraudzības stiprināšanas strādāja darba grupa Veselības inspekcijas vadībā, kurā bija piesaistīti gan pacientu tiesību eksperti, gan ārstējoši ārsti. Ir izstrādāti vairāki konkrēti priekšlikumi, kurus esam sākuši īstenot dzīvē. Virzām gan izmaiņas Pacientu tiesību likumā (šobrīd nodots sabiedriskajai apspriešanai), gan ieviešam labās prakses ārstniecības iestādēs.

Veselības nozarei nav vajadzīga revolūcija, bet gudri un regulāri finansēta evolūcija. "Jaunā Vienotība" un pārējās topošās koalīcijas partijas zina, ka nozares finansējumam vistuvākajā laikā jāsasniedz 6.5% no IKP un 15% no valsts budžeta. Par to lielākā daļa 14.Saeimā ievelēto, tostarp šobrīd jauno koalīciju veidojošo partiju, 7.septembrī parakstīja kopīgu memorandu ar Latvijas Ārstu biedrību un citām nozares organizācijām.

Kādam varētu rasties priekšstats, ka pēc 24. februāra Latvijā veselības aprūpes nozares problēmas zaudējušas savu aktualitāti. Tā nav tiesa! Drošas sabiedrības pamatā ir cilvēki, kuri uzticas valstij, jo tā rūpējas par viņu veselību. Latvijas sabiedrības veselība ir nacionālās drošības jautājums, tajā jāturpina investēt tāpat kā valsts iekšējā un ārējā drošībā. Līdzīgi kā to dara citas valstis, kurām vēlamies līdzināties.

Pats galvenais nākamā veselības ministra uzdevums būs par to pārliecināt savus kolēģus valdībā un parlamentā.

Novērtē šo rakstu: