Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs paradoksālas atziņas. Pirmā: valdību izveido Saeimas mazākā partija, bet viena no lielākajām pārsteidzošā ātrumā sabirst sīkās drumslās.

Otrā: piecu un vēlāk četru ideoloģijās tik atšķirīgo partiju šķietami nestabilā koalīcija izrādās pārsteidzoši stabila un produktīva. Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība nostrādā pilnus četrus gadus.

Trešā: divas neparedzētas un smagas krīzes – globālā pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu − pilnībā izmaina iecerēto politisko dienaskārtību. Tomēr tieši jūs, 13. Saeima, pieņēmāt krietnu skaitu konceptuāli nozīmīgu likumu. Tie ilgtermiņā kalpos valsts drošībai, Latvijas kā tiesiskas un modernas valsts attīstībai.

II

Pateicoties 13. Saeimai, valdībai un valsts augstāko amatpersonu ciešai sadarbībai, ir būtiski nostiprināta mūsu valsts drošība. Vairāk sabiedroto karavīru, labāks apbruņojums un komandstruktūra – tāda ir Madrides NATO samita lēmumu nozīme. Izdevumi aizsardzībai tiks palielināti līdz 2,5% no IKP.

Taču Krievijas agresīvais imperiālisms pārskatāmā periodā turpinās apdraudēt Latviju, Eiropu.

Tāpēc aizsardzības ministra priekšlikums no 2023. gada iedibināt Valsts aizsardzības dienestu ir laicīgs, nepieciešams un atbalstāms. Jo atbildība par savu valsti, tās neatkarību un demokrātiju gulstas uz pilsoņu pleciem.

Arī Saeimas pieņemtais likums par Aizsardzības mācību skolā sekmēs pilsonisko audzināšanu un patriotismu. Aizsardzības mācība būs pilsonības skola.

III

Valsts drošībai kalpo Saeimas un valdības veiktais finanšu sistēmas kapitālais remonts. Mūsu finanšu sistēmu vairs nevar izmantot noziedzīgiem mērķiem, ir atjaunota Latvijas valsts reputācija.

IV

Uzticību tiesām un tiesiskumu vairo tieslietu ministra rosinātā un likumdevēja izveidotā Ekonomiskā tiesa. Tā nodrošina ātrāku un efektīvāku iespēju vērsties pret visādiem shēmotājiem. Ekonomiskā tiesa un jūsu pieņemtās izmaiņas procesuālajos likumos novērsīs iespēju dažiem blēžiem gadu desmitiem novilcināt tiesu procesus, tā graujot sabiedrības ticību taisnīgumam.

Ilgtermiņā tikpat svarīgs Tieslietu ministrijas projekts ir izveidot Tieslietu akadēmiju. Tā būs iestāde, kur pastāvīgi tiks tālākizglītoti tiesneši un prokurori. Tas nodrošinās tiesu sistēmas pastāvīgu, kvalitatīvu izaugsmi.

V

13. Saeima, kaismīgu diskusiju pavadīta, pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto Administratīvi teritoriālo reformu.

Reforma padara pašvaldības ekonomiski jaudīgākas, pakalpojumus − vienlīdzīgi pieejamus un kvalitatīvākus. Tā ir patiešām viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām.

Savukārt Pašvaldību likumam, kas jāpieņem vēl šai Saeimai, jāparedz tiesības cilvēkiem ievēlēt arī savus pārstāvjus vietējās nozīmes lietu kārtošanai. Tas ir pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas jautājums.

Līdztekus jau pieņemtais likums par latviešu vēsturiskajām zemēm stiprinās mūsu cilvēku lokālo un līdz ar to kopējo nacionālo piederību. Kultūras ministra vadītā Vēsturisko zemju padome sekmēs daudzkrāsainas lokālās iniciatīvas.

Viss šis likumu kopums nostiprinās labklājību, cilvēku iesakņotību un demokrātisko līdzdalību.

VI

Izglītības un zinātnes ministrijas iniciētā un Saeimas Izglītības komisijas tālāk attīstītā Augstākā izglītības reforma bija viena no tām, kas gadiem tika vilcināta, mēs netikām uz priekšu, bet beidzot tā tika paveikta. Tā arī ir viena no ļoti nozīmīgām reformām.

Tomēr reforma īstenosies tikai tad, ja augstākajai izglītībai un zinātnei būs atbilstošs finansējums. Zinātne ir modernas valsts pamats. Šī sakarība politiķiem ir jāspēj ietvert valsts budžeta ailēs.

VII

13. Saeima ir pierādījusi, ka demokrātijai ir zobi – tā spēj sevi aizsargāt.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē Saeima atlaida galvaspilsētas domi, jo demokrātiskā, tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas spriedumu.

Demokrātijas veselībai kalpo 13. Saeimas lēmums būtiski palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta, kā arī likuma grozījumi, kas atņem daļu finansējuma pajukušām partijām, kas vairs nespēj pildīt savus vēlētājiem dotos solījumus. Demokrātijai ir vajadzīgas tikai un vienīgi no vēlētājiem, nevis no savtīgiem sponsoriem atkarīgas partijas.

VIII

Visas manis minētās reformas ietekmēs Latvijas attīstību ilgtermiņā.

Taču varētu vēl pieminēt virkni likumu un lēmumu, kas nokārto sasāpējušas, ilglaicīgi nerisinātas problēmas, piemēram, īres likums un piespiedu dalītā īpašuma reforma, Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu likums, ostu likums, Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma modeļa uzlabošana un daudzi citi.

IX

Godātie deputāti! 13. Saeima ir laicīgi un izsvērti, atsaucoties sabiedrības satraukumam par energoresursu cenu pieaugumu, lēmusi daļēji to kompensēt, kā arī atbalstīt mājsaimniecības, kas tiks skartas īpaši smagi. Atbalstam novirzīti pagaidām 442 miljoni. Ar vēl 50 miljoniem eiro tiks atbalstīti energoietilpīgie uzņēmumi.

Tomēr vai nebūtu bijis krietni labāk un izdevumi krietni mazāki, ja jau tagad darbotos, nevis tikai tiktu iecerēti vērienīgi vēja parki? Ja jau pirms trim gadiem būtu uzcelts sašķidrinātās gāzes terminālis? Ja jau tagad daudz mājsaimniecību būtu pārgājušas uz atjaunojamiem energoresursiem un mājas jau būtu nosiltinātas? Tas viss bija zināms pirms gadiem, tagad mēs sākam to darīt.

Eiropas Komisija izsludināja Zaļo kursu 2019. gadā. Tam bija pieejami lieli līdzekļi. Bet ir sajūta, ka mēs gadiem mīņājamies atvērtu durvju priekšā, nespējot spert izšķirīgus soļus. Tas tā nedrīkst turpināties.

X

Latvija un pasaule atrodas būtiska jauna laikmeta sākumā. Tā ir jauna ekonomika, kur būs nepieciešamas jaunas prasmes un kuras pamatā būs atjaunojamie resursi, zinātne, digitalizācija un inovācijas.

Atgādināšu − mūsu starptautiskie rādītāji šajās jomās ir zem Eiropas vidējiem rādītājiem.

Mēs kavējamies. Mums Latvijā nav šim jaunajam pasaules attīstības posmam sagatavoti pietiekoši labi, stabili pamati.

Nākamās Saeimas un valdības uzdevums ir likvidēt šo atpalicību, kur mēs esam nonākuši pēdējos gados, pēdējās desmitgadēs, veicinot tehnoloģijās, inovācijās balstītu un eksportspējā mērāmu tautsaimniecību.

XI

Dāmas un kungi!

Ir skaidri redzams, ka mūsu atpalicība iezīmējas īpaši tajās jomās, kur nepieciešama valsts pārvaldības pārnozaru koordinācija un sadarbība.

Esmu jau vairākkārt norādījis, ka 20. gadsimta sākumā konstruētā valsts pārvaldības sistēma vairs neatbilst 21. gadsimta vajadzībām. Ja mēs gribam modernu valsti, mums ir vajadzīga moderna valsts pārvaldība, kas efektīvi spēj tikt galā ar mūsdienu izaicinājumiem – gan elastīgs politiskās valdības modelis, gan moderna, efektīva ierēdniecība.

Nākamajam Ministru prezidenta amata kandidātam es prasīšu konkrētu valsts pārvaldības reformu plānu.

XII

Godātie deputāti, dāmas un kungi!

Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzbrukums tautas pašnoteikšanās tiesībām, pasaules starptautiski tiesiskajai kārtībai, Eiropas vērtībām un pasaules drošībai.

Latvija ir palīdzējusi un turpinās palīdzēt Ukrainai.

Mūsu ārlietu ministra skaidri definētā, konsekventā un nepiekāpīgā politika pret agresorvalsti ir būtiski ietekmējusi Eiropas Savienības kopējo politiku. Tā ir palielinājusi mūsu valsts, Latvijas, un visa reģiona politisko nozīmi Eiropā.

XIII

Karš pret Ukrainu kā spilgtas gaismas kūlis ir izgaismojis arī padomju okupācijas un kolonizācijas paliekas mūsu pašu zemē.

Tās bija ieaudušās mūsu ikdienā tā, ka liela daļa sabiedrības ar tām jau bija apradusi. Tās 30 gadu turpināja indēt mūsu sabiedrību.

30 gadu mēs turpinām staigāt pa ielām, kas nosauktas okupācijas varas īstenotāju vārdā.

30 gadu mēs samierinājāmies ar to, ka valsts valodas nezināšana nav šķērslis dabūt darbu, bet krievu valodas nezināšana gan par tādu var kļūt.

Lai gan nacionāli orientētā sabiedrības daļa un to pārstāvošie politiskie spēki vienmēr konsekventi ir norādījuši uz šo modernai, demokrātiskai, nacionālai valstij nepiedienīgo koloniālo mantojumu, līdzšinējie mēģinājumi no tā attīrīties nav bijuši veiksmīgi.

Taču tagad, Krievijas agresijas ietekmē, mūsu sabiedrība ir kļuvusi jutīgāka, redzīgāka. Tā labāk saskata šīs okupantu atstātās skabargas mūsu dvēselēs.

XIV

Gribu uzsvērt, ka 13. Saeima jau ir pieņēmusi vairākus nozīmīgus lēmumus, lai attīrītu mūsu valsti no padomju koloniālisma sekām.

Ir nojaukts okupantu piemineklis. Tas vairs nekalpos Kremļa ideoloģiskajiem rituāliem. Līdz novembrim pazudīs okupāciju slavinošie pieminekļi visā valstī. Ir slēgti Krievijas propagandas kanāli. Drošības dienestiem un policijai ir dots likumiskais pamats vērsties pret Krievijas imperiālisma un agresijas slavināšanu publiskajā telpā.

XV

Bet it sevišķi gribu norādīt uz sabiedrības iesaisti. Piemēram, dzejnieces Liānas Langas un citu aktīvistu norādes uz krievu valodas nepamatoto izplatību ir daudziem likušas apzināties šo koloniālā mantojuma visredzamāko izpausmi. 

Un ļoti daudzi ir mainījuši savu nostāju.  Jo mūsu valstij ir kopēja valsts valoda. Tā ir demokrātiskā saziņas valoda visiem, neatkarīgi no paralēli tai lietotās dzimtās valodas vai tautības.  

Lielu darbu ir izdarījusi biedrība “Publiskās atmiņas centrs”, sastādot visu valsti aptverošu sarakstu ar padomju okupantu un viņu kolaborantu vārdos nosauktām ielām un citām vietām.  Tagad ir pašvaldību uzdevums, šo sarakstu izskatīt. 

Mums ir pašiem savi, mums pašiem, nevis bijušajai svešajai varai, okupantiem svarīgi cilvēki, notikumi, piemiņas dienas, kurās būtu vērts nosaukt ielas un laukumus, kas veido mūsu ikdienas vidi un priekšstatus par vēsturi.

Mēs esam Eiropas kultūrtelpas sastāvdaļa.  Mēs esam demokrātiskās pasaules sastāvdaļa.  Ir laiks pilnībā atraisīties no vēl līdz šim brīdim pāri palikušā gan redzamā, gan neredzamā okupantu režīma koloniālā mantojuma. 

Tas ir mūsu neatkarīgās, demokrātiskās, nacionālas Latvijas valsts cienīgi.  Un tas ir brīvas nācijas cienīgi!

XVI

Godātie deputāti!

Ir vēl daži likumi, kurus, es ceru, jūs vēl pieņemsiet šajā 13.Saeimas pēdējā darba cēlienā.

Drīzumā jūs otrajā lasījumā skatīsiet likumprojektu par pāreju uz izglītību valsts valodā. Tā ir ārkārtīgi svarīga reforma.

Bērni, kuri zināšanas apgūst kopā, no bērnības dabiski ieaugs Latvijas demokrātiskajā vērtību sistēmā.

Tieslietu ministrija strādā pie likuma, kam jānovērš jebkāda iespēja diskriminēt latviešus viņu pašu zemē. Cerams, ka jūs to sāksiet skatīt vēl šajā sasaukumā.

Bet 15. oktobrī jau otro reizi tiks atzīmēta valsts valodas diena. Es atgādinu, ka tad mūsu sabiedrība sagaida no valdības ziņojumu Saeimā par valsts valodas situāciju valstī. Šādam ziņojumam ir jākļūst par ikgadēju tradīciju.

XVII

Tāpat es aicinu šodien steidzamības kārtībā pieņemt manus iesniegtos grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā.

Neatkarīgā Latvijā ir nepieciešama pilnīgi patstāvīga un neatkarīga, autokefāla pareizticīgā baznīca. Ar šo grozījumu pieņemšanu tiks izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara vai ietekme pār mūsu pareizticīgo baznīcu.

Tas ir nacionālās drošības jautājums. Es augstu vērtēju mūsu pareizticīgās baznīcas gatavību iet autokefālijas ceļu. Varu apliecināt, ka Latvijas valsts šajā ceļā sniegs baznīcai visu nepieciešamo atbalstu un aizsardzību.

XVIII

Godātie deputāti!

Tuvojoties 13. Saeimas darba nobeigumam, varu teikt: Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka.

Labāk sagatavota nākotnes pārbaudījumiem.

Taču mēs varam vēl labāk!

Liels paldies jums visiem un katram atsevišķi par padarīto!

* runa Saeimas rudens sesijas plenārsēdes atklāšanā

Novērtē šo rakstu:

9
111

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...