Tiesu spriež nevis pēc likumā ierakstītā, bet pēc ceļa zīmes izskata
PIETIEK16.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar īpašu izpratni par to, vai tiesa jāspriež pēc likumā ierakstītā vai arī pēc kādiem citiem parametriem, izcēlušās Vidzemes priekšpilsētas tiesa un Rīgas apgabaltiesa: kā liecina Pietiek rīcībā esošie spriedumi, abas šīs tiesas ir uzskatījušas, ka strīdā par satiksmes pārkāpumu svarīgāks par likumā precīzi ierakstīto ir tas, kā ceļa zīme izskatās.
Kāds autovadītājs tiesā bija apstrīdējis Ceļu policijas sastādītu protokolu par ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā. Protokols sastādīts to divarpus mēnešu laikā pērnā gada sākumā, kad jau bija stājušies spēkā jaunie ceļu Satiksmes noteikumi, kuros bija mainīti ceļa zīmju numuri, bet vēl nebija veiktas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, līdz ar to normatīvajos aktos nebija paredzēts sods par ātruma pārsniegšanu apdzīvotās vietās pēc jaunās ceļa zīmju numerācijas.
Līdz pērnā gada sākumam ceļa zīmes, kas apzīmēja apdzīvotas vietas sākumu, numurs bija 518., bet no 2016.gada 1.janvāra šīs ceļa zīmes numurs ir 555. Inspektors, piemērojot sodu par ātruma pārsniegšanu Siguldā, atļauto 50 kilometru stundā braucot ar ātrumu 70 kilometri stundā, protokolā bija norādījis, kas sods piemērots par ātruma pārsniegšanu 555.ceļa zīmes darbības zonā, lai gan tajā brīdī spēkā esošais Administratīvo pārkāpumu kodekss noteica sodu par ātruma pārsniegšanu 518.zīmes darbības zonā.
Pagājušā gada sākumā par pretrunām šajos normatīvajos aktos autovadītāji aktīvi diskutēja dažādos interneta resursos, līdz martā Saeima šo pretrunu izlaboja un veica izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Par tiem pārkāpumiem, kas fiksēti “likumu caurumu” laikā, daudzi autovadītāji bija gatavi savu taisnību pierādīt tiesā. Taču izrādās, ka tiesas lēmumus pieņem nevis saskaņā ar normatīvajos aktos precīzi ierakstīto, bet gan to, kā ceļa zīme izskatās.
Abas tiesas norādījušas, ka protokola sastādīšanas brīdī spēkā esošie Ceļu satiksmes noteikumi paredz – apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h un apdzīvotas vietas sākums tiek apzīmēts ar 555.ceļa zīmi.
Tāpat tiesas atzinušas, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, paredzēta atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vietās, kas apzīmētas ar 518. (un nevis 555.) ceļa zīmi.
Taču tas nav traucējis tiesai izdarīt secinājumu, ka Ceļu satiksmes noteikumos (spēkā esošos līdz 2016.gada 1.janvārim) norādītā 518.ceļa zīme atbilst 555.ceļa zīmes apzīmējumam saskaņā ar spēkā esošajiem Ceļu satiksmes noteikumiem. Līdz ar to atbildība par ātruma pārsniegšanu apdzīvotās vietās iestājas neatkarīgi no tā, ar kādu zīmi tā tiek apzīmēta, - galvenais esot ceļa zīmes izskats.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
