Tiesnesis: tas, ka pirms tiesas prāvas lietas materiālos ir sprieduma teksts, nav nekas īpašs

[informācija III]
SERIĀLS. IX DAĻA
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pr-jam Jānim Grīnberga kgam,
Brīvības ielā 34,
[..]
sūdzība.

2011.gada 19.oktobrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese Lidija Pliča Rīgā, Brīvības bulvārī 34, pārbaudot civillietas materiālus manā prasībā, Lēmumā (piel.1) runājot par visu kaut ko citu - arī konstatēja: „...Pēc konkrētās civillietas saņemšanas tiesneses Lidijas Pličas lietvedībā, prasītājs [mans vārds] ārpus tiesas sēdes vairāk kārt ir izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo lietu, gan sakarā ar jau izskatīto civillietu viņa prasībā.”, un nolēma atstatīt sevi no civillietas materiālu manā prasībā pret atbildētāju SIA „Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu darba kavējuma laiku piedziņu sakarā ar manu apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas (tiesnese - Marita Šalta) 2011.gada 19.aprīļa sprieduma izskatīšanas.

2011.gada 16.novembrī Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas, zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību biroja” advokāte Inese Nikuļceva, Kaļķu ielā 7, savā paskaidrojumā (piel.2) rakstā - „Par Juridiskās palīdzības sniegšanu [mans vārds]”, starp visu citu raksta, ka: „...attiecības starp klientu un zvērinātu advokātu pamatojas savstarpējā uzticībā un izpratnē, pretējā gadījumā zvērinātam advokātam nav iespējams veikt efektīvu klienta interešu pārstāvību tiesā. Savukārt [mans vārds] diemžēl ir demonstrējis neuzticēšanos man, turklāt savstarpēju izpratni panākt nav iespējams...”, un tādēļ atteica man juridisko palīdzību un manu interešu pārstāvību tiesā.

Nav vērts runāt par to, ka Inese Nikuļceva no Kaļķu ielas 7 uz tiesas sēdēm ieradās nesagatavota, nepārzinot prasības pieteikuma būtību, putrojot, vai nezinot lietā par disciplinārsoda atcelšanu DSK saņemšanas datumu, kā rezultātā tiesai (kaut gan biju izteicis Maritai Šaltai neuzticību, bet tiesnese sevi neatstatīja), tika radīta iespēja mainīt manas prasības būtību, kura noraidīja manu prasību par disciplinārsoda atcelšanu.
Nav vērts arī runāt par to, ka man ir radies iespaids, ka šādas - it kā kļūdas, ir apzinātas, pat sarunātas ar pretējo pusi vai ar tiesu.
Šobrīd:
ir - mazsvarīgi arī apspriest to, ka Inese Nikuļceva rakstā „Par Juridiskās palīdzības sniegšanu [mans vārds]” runā nepatiesību, sakot, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību, lietā pret atbildētāju SIA „Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu darba kavējuma laiku piedziņu, bija sniegusi tādā apjomā, kāds norādīts Juridiskās palīdzības administrācijas norīkojumā, jo nebija sniegusi paredzētajā apjomā, man šīs lietas ietvaros bija tiesības vēl izmantot neizmantoto juridisko palīdzību, viena procesuālā dokumenta sastādīšanā un pārstāvību tiesā 31 stundu apjomā, kuras Inese Nikuļceva atteicās izmantot (piel.3),
ir – tik pat mazsvarīgi runāt par to, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību Inese Nikuļceva nebija sniegusi pilnā mērā arī lietā pret atbildētāju SIA „Rīgas satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu, kur sniedzamā juridiskā palīdzība vēl bija paredzēta vienu stundu juridiskās konsultācijas sniegšanai, viena procesuālā dokumenta sastādīšanai un pārstāvību tiesā 36 stundu apjomā, kurās arī Inese Nikuļceva man nesniedza juridisko palīdzību pilnvērtīgi, bet
ir - svarīgi pievērst uzmanību gan Lidijas Pličas atstatīšanās faktā minētajam iemeslam, kā - mana neuzticība tiesnesei, gan Ineses Nikuļcevas atteikuma faktam, kā - it kā manis demonstrētā neuzticēšanās advokātei, turklāt it kā uz neiespējamo savstarpējo izpratnes atrašanas iespējamību manu interešu pārstāvībā tiesā un juridiskās palīdzības sniegšanā, un
ir - svarīgi norādīt, ka es nekad, nekur nebiju ticies ar Lidiju Pliču, tādēļ nekad man nebija bijusi iespējas viņai neuzticību izteikt, pie kā
ir - svarīgi paskaidrot, ka 26. un 28.septembra tiesas sēdes iespaidā Inesei Nikuļcevai konsultācijās pateicu, ka man radušās bažas par Lidijas Pličas godprātību un objektivitāti, kas, acīm redzami, no Ineses Nikuļcevas mutes, bija nonācis Lidijas Pličas ausīs, tādēļ
ir - nepieciešams novērst precedentu situācijai, ka tiesas varētu uzsākt masveida atstatīšanos no tiesvedībām, kur par iemeslu tiktu minēts iespējamos, kā izsakās advokāte Inese Nikuļceva – „klienta” - t.i. manus, kaut kādus izteicienus par neuzticību, ja advokāts(-e), tiekoties ar tiesnesi, vai kā citādi, ir izpaudis(-usi) to, kas viņam(-ai) kļuvis zināms no klienta, sniedzot klientam palīdzību, jo šīs izpausmes manī uzjundī priekšstatu par Aleksandra (nenosaucot uzvārdu) ielas meitenēm un viņu klientu attiecībām...
Manā uztverē advokāte Inese Nikoļceva ir pārkāpusi: Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 1.3. panta (Konfidencialitāte), 2.panta (attiecības ar klientu) 2.1.panta (veicot aizstāvību vai pārstāvību lietā, advokātam aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību kaitēt aizstāvamā vai pārstāvamā interesēm), 2.2.panta, (advokātam jāsniedz attiecīgā juridiskā palīdzība arī gadījumos, ja advokāts sniedz juridisko palīdzību pēc nozīmējuma) un 2.5.panta, (no lietas vešanas, kuru tas uzņēmies, advokāts var atteikties tikai pēc klienta vēlēšanās un vienojoties ar to, bet vienošanās par pārtraukšanu palīdzībā par lietas vešanu ar Inesi Nikuļcevi starp mums nebija), prasības, tādēļ lūdzu Latvijas Zvērinātu advokātu padomi ierosināt disciplinārlietu pret Inesi Nikuļcevu par zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu augstāk minēto iemeslu dēļ.

Pielikumā:
1. Pličas lēmuma noraksts no 19.10.2011.g., kopija, 2lp.;
2. Nikuļcevas raksts par juridiskās palīdzības sniegšanu no 16.11.2011.g., kopija, 1lp.;
3. iesniegums juridiskās palīdzības administrācijai 05.12.2011.g., kopija, 4lp.
2012.gada 11.janvārī.
Paraksts: [sia „Rīgas satiksme” autobusa vadītājs] /../

[informācija II]
SERIĀLS. VIII DAĻA
Latvijas Republikas tieslietu ministram Gaidim Bērziņam,
Brīvības ielā 36, LV-1536,
[adrese]
sūdzība.
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesnese M.Šalta ar sekretāri M.Miezi piedaloties man (kā prasītājam) un SIA „Rīgas satiksme” atbildētāja pārstāvim Ervīnam Dakšam, zvērinātai advokātei Inesei Nikuļcevai 2011.gada 22.februārī un aprīlī izskatīja atklātās tiesas sēdēs Daugavgrīvas ielā 58. Rīgā civillietu Nr.C28444910, C2510/11-5 manā prasībā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma piedziņu.
Šī procesa ietvaros Tiesneses Maritas Šaltas, 3.maija spriedumā (piel.1) rakstītajā:
„...noklausoties manus, atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus, liecinieku liecības, pārbaudot visus lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā...”,
Tālāk apgalvotais, ka neesmu attaisījis autobusa priekšējās durvis, un, ka es un lieciniece (pasažiere) S.[..], neesam to nolieguši, ir nepatiess (ja neteiktu melīgs), jo - tiesai tieši otrādi - gan es biju apgalvojis, ka priekšējās durvis biju vienmēr atvēris, kad pa tām iekāpa vai izkāpa pasažieri, kas bija izteikts sekojoši - apelācijas sūdzības pielikumos iesniegtajās audio ierakstu liecībās:
„Tiesneses jautājums: „Jums ir uzteikums izsniegts par to, ka Jūs neatvērāt autobusa salona priekšējās durvis?”
Es: „Pilnīgi noliedzu, ...bet ja runājam par priekšējām durvīm tad viņas bija atvērtas.””,
gan arī lieciniece (pasažiere) S.[..] nekad nebija teikusi, ka autobusa durvis pieturā nebija atvērtas, ko apliecina sekojoša liecinieces nopratināšanas liecība:
„Jautā atbildētāja pārsāvis Ervīns Dakša „...un vai šoferis atvēra priekšējās durvis?”
Atbild lieciniece S.[..]: „...Zinu, ka tur stāvēja pie priekšējām durvīm. Tur bija tāda tantīte veca, ko pavadīja viens vīrietis un viņa pēc tam bija autobusā. Tātad durvis atvēra. Gaidīja iekāpšanu. Es nepētīju tās durvis.””.
Tiesnese Marita Šalta gan manis dotās liecības, gan liecinieces S.[..] liecināto, ka durvis pieturā bija atvērtas, nav fiksējusi 22.02.2011. (piel.2) un 7.aprīļa (piel.3) tiesu sēžu protokolos, kas acīm redzami norāda, ka, izskatot lietu pēc būtības, Marita Šalta, ierakstot savus izdomājumus, kuri neatbilst patiesībai, veidoja protokolos, pēc mana ieskata, melīgus faktus.

Manis attēlotā augšminētā epizode liecina par tiesneses Maritas Šaltas apzināti ieinteresētību nepatiesu pierādījumu radīšanā, kas materializējās nepatiesa sprieduma veidošanā, kas tiek kvalificēta pēc Krimināllikuma 289.panta „Pierādījumu viltošana”: „(1) Par apzināti nepatiesu pierādījumu radīšanu vai apzinātu esošo pierādījumu slēpšanu, ja to izdarījis tiesnesis, prokurors vai izmeklētājs.”

Lūdzu rakstiski man atbildēt par pieņemtajiem mēriem par šo Maritas Šaltas pārkāpumu.

Pielikumā:
1. sprieduma noraksts no 03.05.2011.g., kopija, 7lp.;
2. protokols no 25.02.2011.g., kopija, 4lp.;
3. protokols no 12.04.2011.g., kopija, 7lp.
2012.gada 3.janvārī.
Paraksts: [sia „Rīgas satiksme” autobusa vadītājs] / [..] /

[informācija I]
SERIĀLS. VII DAĻA
Latvijas Republikas tieslietu ministram Gaidim Bērziņam
Brīvības ielā 36, LV-1536
[..]
sūdzība.
2011.gada 19.oktobrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese L.Pliča Rīgā Brīvības bulvārī 34, pārbaudot materiālus manā prasībā pret Rīgas pašvaldība sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikumu atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, sakarā ar manu apelācijas sūdzību, kura tika izskatīta š.g. 26. un 28.septembrī, nolēma sevi atstatīt (piel.1): Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnesi Lidiju Pliču no civillietas (lieta Nr.C28444910 (CA_3935/20, 2011.g.)) materiālu manā prasībā pret Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu sakarā ar manu apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 19.aprīļa izskatīšanas, kur, kā iemeslu minot, ka es ārpus tiesas sēdes vairāk kārt esmu izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo lietu, gan sakarā ar jau kādreiz izskatīto civillietu manā prasībā.
Tiesneses apgalvojums, ka neuzticos viņas objektivitātei ir patiess, bet viņas atstatīšanās motīvs, ka tas būtu par iemeslu, ka jāatstatās, ir nepatiess, kas ir melīgs piesegs tam, ka tiesnese Lidija Pliča 28.septembra tiesas sēdē tika pieķerta Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa: „3. KANONS. Tiesnesis pilda tiesu varas uzliktos pienākumus objektīvi un taisnīgi: tiesnesis nedrīkst pieļaut ex parte sarunas par iesāktu vai ierosinātu procesu bez pušu klātbūtnes;”, ko apliecina 7.oktobrī manis iesniegtās piezīmēs pie protokola (piel.2) uz galda atstātajā diktofonā fiksētās (00:24:33 – 00:27:30) tiesas sastāva sarunas ar otru lietas dalībnieku par juridisku jautājumu problemātiku un risinājumiem, kas bija saistībā ar izskatāmo lietu, kamēr mēs ar advokāti uz četrām minūšu pārtraukumā bijām izgājuši no tiesas zāles, bet tiesas sastāvs to nepameta.
Lūdzu izvērtēt tiesneses Lidijas Pličas rīcību šajā procesuālo normu pārkāpumā.
Pielikumā:
4. Lēmums no19.10.2011.g., kopija, 2lp.;
5. Piezīmes pie protokola no 06.10.2011.g., kopija, 5lp.
2011.gada 28.decembrī.
Paraksts: [sia „Rīgas satiksme” autobusa vadītājs] /../
Latvijas republikas tieslietu ministrijas juridiskās palīdzības administrācijas (turpmāk – palīdzības administrācija) direktorei Irinai Ļitvinovai,
Brīvības gatvē 214, LV-1036,
[..]
iesniegums.

SERIĀLS. VI DAĻA. Saistībā ar to, ka 2010.gada 12.novembrī SIA ”Rīgas satiksme” man uzteica darba līgumu, un mani ienākumi tika pārtraukti, kur sekojoši – 2011.gada 8.martā mani Rīgas Domes Rīgas sociālais dienests izsniedza Izziņu, kurā teikts, ka man konstatēts trūcīgas personas statuss (ko nosaka ministru kabinets), kas bija par iemeslu tam, ka griezos Jūsu vadītajā palīdzības administrācijā pēc juridiskas palīdzības, kuru Jūs man atvēlējāt ar 2011.gada 24.marta lēmumu un no Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas, zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību biroja” man piešķīrāt advokāti Inesi Nikuļcevu, kurai bija jāsniedz manā labā valsts nodrošinātu juridisko palīdzību ar pārstāvību tiesā 40 stundu apjomā, divu procesuālo dokumentu sastādīšanu un divu stundu apjomā juridisko konsultāciju civillietā par darba devēja līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, jo uzskatīju un joprojām uzskatu, ka SIA uzteikums bija nepamatots un nelikumīgs.
Inese Nikuļceva mani pārstāvēja - 8.marta, 7.,19.aprīļa (Rīgas Kurzemes rajona tiesā tiesneses Marutas Šaltas vadībā), 29.augusta, 26. un 28.septembra (Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lidijas Pliča) tiesas sēdēs (28.septembrī sēde tika pārtraukta un turpinājums tika nozīmēts uz 2.novembri) deviņu stundu apmērā, un, minētā procesa ietvaros sastādīja vienu procesuālo dokumentu.
Pēkšņi, 19.oktobrī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lidija Pliča pati sevi atstādināja no minētās civillietas izskatīšanas, par ko man 20.oktobrī Inese Nikuļceva paziņoja elektroniskā tīkla pastā.
Man protams, ka Lidija Pliča sevi atstādināja no lietvedības, liels gan pārsteigums nebija, jo, 3.oktobrī saņemtajā tiesas sēdes protokolā par 26.un 28.septembrī notikušajām tiesas sēdēm, saskatīju viltojumu. Par šo un 28.septembrī izdarīto tiesas procesuālo pārkāpumu, kad tiesas pasludinātā četru minūšu pārtraukuma laikā, kamēr es ar Inesi Nikuļcevu bijām izgājuši no tiesas zāles, lai pārrunātu jautājumu saistībā ar izskatāmo lietu, tiesas sastāvs nepametot tiesas zāli, turpināja sarunāties ar otru lietas dalībnieku par juridisku jautājumu problemātiku un risinājumiem, kas bija saistībā ar izskatāmo lietu, ko tiesai atklāju 6.oktobra (pielikumā 1.,3lp.) piezīmēs pie protokola.

Pēc šādas apgabaltiesas tiesneses Lidijas Pličas rīcības un diktofonā noklausītā procesa skaņas ieraksta dotās informācijas, laikā no 21.oktobra līdz 3.novembrim, centos sazināties ar Inesi Nikuļcevu, jo man šajā sakarā bija radušies advokātei virkne jautājumi. Lūk daži no tiem:
o Vai tiesnese Lidijas Pliča, atstatīšanās skaidrojumā minētā manu neuzticība pret tiesnesi, ka es: ārpus tiesas sēdes vairakkārt esot izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo lietu, gan sakarā ar izskatīto civillietu kādā manā senākā prasībā, kuru arī skatīja Lidija Pliča, ir uzskaitījusi pietiekamu skaitu, atstatīšanās iemesla piesegam, likumus (par „Tiesu varu” 14.panta pirmo daļu, „Likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantu un Civilprocesa likuma 229.pantu un 230.pantu), ja nenosaukts paliek „Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma”, 1. panta (Pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības), (1)daļas (Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par), 3)punkts (necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu), un - kāpēc tieši šo pēdējo likumu Lidija Pliča nepiemin? Vai ne tāpēc, ka Lidijas Pličas inscenētā atstatīšanās nav pieminēta “Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” kā sodāma darbība, toties šī paša likuma 1.p., (1)d., 3)punkts soda tiesnesi par Ētikas kodeksa pārkāpšanu, kura 3.kanonā teikts: tiesnesis nedrīkst pieļaut ex parte sarunas par iesāktu vai ierosinātu procesu bez pušu klātbūtnes, kuru tiesnese Lidija Pliča (manā saprašanā) patiesībā bija pārkāpusi?
Man interesanta un neierasta bija vēlākā Ineses Nikļcevas rīcība, kas izpaudās tādējādi, ka Inese Nikuļceva pārstāja ar mani kontaktēties. Neatbildēja uz maniem zvaniem.
Bija tomēr jātiekas. Tuvojās arī nozīmētā tiesas sēde.
Komisks gadījums bija reiz – kad pie viņas biroja durvīm Kaļķu ielā 7, ceturtajā stāvā (gan neaicināts) nostāvēju pie aizslēgtām durvīm kādu stundu, pārliecībā, ka taču izdosies sagaidīt viņu nākam.
Zināju, ka Inese Nikuļceva aizņemta persona.
Varbūt kādā tiesas sēdē, varbūt kādā pilsētas sastrēgumā. Tādēļ nav vēl ieradusies. Nolēmu pacietīgi pagaidīt, cerībā, ka sagaidīšu atnākam. Šķita, ka birojā neviena nav. Klusums. Kādu reizi vēl pazvanīju pa telefonu. Neatbild. Droši, ka aizņemta!
Pēc kāda brītiņa aiz durvīm skanēja pieklusināti soļi. Durvis pēkšņi atvērās - tik strauji, ka likās, ka gaisa vilnis mani ieraus iekšā, kaut gan nemaz tik tuvu pie tām neatrados. Rādījās, ka abi bijām pārsteigti. Varbūt arī nobijušies. Visvairāk jau es.
Teicu: –Labdien, atvainojos. Domāju, ka neesat. Nevaru Jūs sazvanīt. Vajadzētu pārrunāt radušos situāciju ar to tiesu.-
Nikuļcevas kundze attrauca: -Mums nekas nav runājams un ar Jums vairs nerunāšu-
Jautāju: -Kāpēc?-
Nikuļceva: –Ja klients izsaka savu neuzticību advokātam, tad sadarbība nav iespējama-
Teicu: -Publiskā telpā to vēl nevienam nebiju paudis, bet to, ka Jūs tiksiet kontrolēta, es jau mūsu pirmajā tikšanās reizē Jums teicu.-
(Tāda runa mums bija 1.aprīlī. Pie teiktā atvainodamies teicu, ka; -Parasti neuzticos tam, kas tiek dots par velti, piebilzdams: -Ja Jūs jūtaties apvainota, tad atvainojos, jo tas man dod pārliecību, ka tas uz Jums neattiecas.)
Gaiteņa sarunā vēl Iese Nikuļceva izteicās: –Man arī par liekām konsultācijām neko nemaksā.-
Tā aprunājoties, mēs aizgājām katrs uz savu pusi – viņa noskrēja pa trepēm, es iegāju tualetē.

Jau izejot no Kaļķu ielas 7. mājas man palika baisi. Skats tāds, ka mani varētu vainot pat par uzmākšanos. Tādēļ 4.novembrī rakstiski griezos palīdzības administrācijā ar jautājumu: -Kas notiek?-, kuru lūdzu nosūtīt arī Inesei Nikuļcevai.
Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas, zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību biroja” advokāte Inese Nikuļceva 16.novembrī savā paskaidrojuma rakstā - par Juridiskās palīdzības sniegšanu (mans vārds), starp visu citu raksta, ka: „...attiecības starp klientu un zvērinātu advokātu pamatojas savstarpējā uzticībā un izpratnē, pretējā gadījumā zvērinātam advokātam nav iespējams veikt efektīvu klienta interešu pārstāvību tiesā. Savukārt (mans vārds) diemžēl ir demonstrējis neuzticēšanos man, turklāt savstarpēju izpratni panākt nav iespējams...”.
Apbrīnojama līdzība ar Lidijas Pličas – arī atstatīšanās iemeslā minēto izteikto neuzticību man. Abu personu izteikumi kā dvīņu māsām. Arī manis apvainošana, ka mana neuzticēšanās ir viņas aizvainojušas, līdzīga. Vai kāda sagadīšanās?
Šķiet, ka nav sagadīšanās, jo abas šīs amatpersonas tikās vienā tiesas zālē un ir identificējamas, iespējams, vēl vienā pārkāpumā. Diktofonā ierakstītā saruna liecina par to, ka tiesas sastāvs, nepametot tiesas zāli, turpinot sarunāties ar otru lietas dalībnieku, pārrunāja tieši to pašu jautājumu par kuru mēs pārrunājām aiz durvīm ar Inesi Nikuļcevu, kaut gan procesa laikā iepriekš par to netika runāts, jo par to iepriekšējās konsultācijās bijām norunājuši, ka par šo jautājumu tiesā runāt neinicēsim.
Gribu un pārliecinos, ko šajā sakarā saka Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 1.2.punkts „Uzticība un personiskais godīgums”. Tajā teikts: „Advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir tradicionāls advokāta profesijas nosacījums, kas ir obligāts priekšnoteikums attiecībām, kuras balstās uz uzticēšanos.”
Ir aizdomas par - Lidijas Pličas atstatījuma iemeslā minētajā motīvā piesauktā mana neuzticēšanās, informācijas ieguves vieta, jo, kad uzzināju, ka apelācijas lietu izskatīs šī tiesnese, par savām šaubām biju izteicies Inesei Nikuļcevai, ka: kaut kur elektroniskajā masu saziņas līdzeklī biju saskatījis daudz negatīva par Lidiju Pliču.
Paskatos, ko saka Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 1.3.punkts „Konfidencialitāte”, kam arī ir savs kārtējais sakāmais: „Advokāts nedrīkst izpaust to, kas viņam kļuvis zināms, sniedzot juridisku palīdzību, pat tad, ja viņš ir pārstājis būt klienta padomdevējs un neved tā lietas. Šis pienākums attiecas arī uz advokātu palīgiem un personālu.” Viela pārdomām.

I Palīdzības administrācija 26.maijā, man bija piešķīrusi vēl otru palīdzību lietā pret SIA”Rīgas satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu, kurā arī man juridisko palīdzību sniedz Inese Nikuļceva, pārstāvot mani 21.martā, 7.jūnijā, 25.augustā, 8.,21.septembrī un 5.oktobrī, kuru rajona tiesnese Maruta Šalta noraidīja, ko atkal pārsūdzējām apelācijas kārtībā (nozīmēta uz 19.decembri apgabaltiesā).
Tādēļ,
ka lietas labvēlīgam iznākumam, mums ir nepieciešamas papildus konsultācijas laiks, jo, pēc augstāk aprakstītā scenārija, secināms, ka divas piešķirtās valsts apmaksātās konsultāciju stundas ir nepietiekošas, lai advokāte varētu kvalitatīvi iepazītos ar lietas materiālu, paaugstinātu advokātes uzticēšanās līmeni, attiecībās starp klientu un zvērinātu advokātu, kas pamatotos savstarpējā uzticībā un izpratnē, bez kā zvērinātam advokātam nav iespējams veikt efektīvu klienta interešu pārstāvību tiesā, jo savstarpēju izpratni panākt būtu iespējams, ja mēs biežāk un pamatīgāk nodotos komunikācijai, kas, acīm redzot, mums pietrūka,
lūdzu palīdzības administrāciju piešķirt vairāk par divām stundām valsts apmaksātas konsultācijas stundas lietā par disciplinārsoda atcelšanu.

II Vēl man ar Inesi Nikuļcevu vajadzētu apspriest par procesuālo dokumentu noformēšanu lietās par:

1. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesneses Maritas Šaltas tiesas sēdes protokola viltošanu par nepatiesu pierādījumu radīšanu, kas tiek kvalificēta kā pierādījumu viltošana un saukšanai pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 289.panta (pierādījumu viltošana;
2. Rīgas Apgabaltiesas tiesneses Lidija Pličas disciplinārlietas ierosināšanu, sakarā ar tiesnešu Ētikas kodeksa 3.kanona pārkāpšanu;
3. Augstākās tiesas tiesneša Ivara Bičkoviča disciplinārlietas ierosināšanu, izmantojot Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, jo, pat pēc atkārtotām manām sūdzībām, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc būtības man nav sniedzis nevienu atbildi, un nav centies (vadoties pēc man sniegtās informācijas) izskatīt manās sūdzībās minēto tiesnešu pārkāpumus, un sastādīt pretenziju par LR Satversmes 89., 91. un 104.panta noteikto manu tiesību pārkāpumu;
4. iespējams, nenonākot līdz dokumentu formēšanai, advokāta Ētikas kodeksa pārkāpuma fakta konstatācijā, sakarā ar advokāta neuzticību,

kur arī lūdzu nozīmēt pietiekamu valsts apmaksātas konsultācijas stundas procesuālo dokumentu noformēšanai.

Pielikumā:
1. piezīmes pie protokola, 3lp.;
2. Cienītais Neo! 17.11.2011. 22:15. Tehnoloģijas turpinājums:
http://www.pietiek.com/raksti/par_neo_ lietu/komentari
3. Es neesmu agresīvs, bet es informēju, 16.11.2011 14:37; 16.11.2011 14:37; 16.11.2011 14:38; 16.11.2011 14:39;
http://www.delfi.lv/news/national/poli tics/article.php?id=41758845&com=1& amp;no=0&s=1
4. Tas notiek latviešu valodā; 17.11.2011 13:40; 17.11.2011 13:42; 17.11.2011 13:43; 17.11.2011 13:44;
http://www.delfi.lv/news/national/poli tics/article.php?id=41789083&com=1& amp;s=1&no=100
5. iespējams, ka neatbildēt ir pataloģija 22.11.2011. 23:20
http://www.pietiek.com/raksti/bickovic s_uz_jautajumiem_neatbild,_bet_pazino_u z_tirgu_varu_braukt_jebkura_laika!/kome ntari
6. Latvijā pilsonības nav; ir tikai nomenklatūras pārvalde; 08.08.2011 23:26
http://mango.delfi.lv/zinas/apraksti/p ersonibas/article.php?id=40000987&c om=1&s=1&no=60

Latvijas republikas augstākā tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkoviča kgam,
[…]
iesniegums.

SERIĀLA I DAĻA. 2011.gada 29.jūnijā Jums aprakstīju (piel. 1., 1lp.), kā Rīgas pilsētas Kurzems rajona pirmās instances tiesnese Marita Šalta 2011.gada 19.aprīļa atklātā tiesas sēdē apzināti viltoja tiesas sēdes protokolu, nepatiesi ierakstot tajā manas un liecinieka liecības, kā rezultātā Spriedums apzināti tika rakstīts uz viltotu faktu pamata un šajā sakarā uzdevu Jums jautājumu: „Lūdzu sakiet, vai tiesnese Marita Šalta ir vai nav pārkāpusi likumu, sakarā ar nepatiesības paušanu?”
Manuprāt atbildē nebija sevišķi jānomokās, jo atbildot bija jāpasaka tikai seši vārdi: „jā - Marita Šalta ir pārkāpusi likumu”, vai – „nē - Marita Šalta nav pārkāpusi likumu”.
Jums arī skaidroju, ka Jūs, neatbildot uz manu jautājumu pēc būtības, pārkāpāt LR Satversmes 89., 91. un 104.pantā man noteiktās tiesības, ka amatpersonai jāatbild uz pilsoņu iesniegumu vai sūdzību pēc būtības, jo, aprakstot visu to ko Jūs minat savā rakstā Nr.10.1/11.1847 (piel. 2., 1lp.) -: „Jūs esat izmantojis savas likumā paredzētās tiesības un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 19.aprīļa spriedumu pārsūdzējis, iesniedzot apelācijas sūdzību”, es jau biju iepriekš izdarījis, bet Jūs savā rakstā tikai aprakstījāt manas jau veiktās darbības, tā neatbildot man uz manu jautājumu pēc būtības, tādēļ nākamajā iesniegumā (piel. 3., 1lp.) atkārtoti lūdzu un vēl joprojām lūdzu Jūs atbildēt uz maniem jautājumiem:
1. lūdzu sakiet, vai tiesnese Marita Šalta – „ir”, vai – „nav” pārkāpusi Krimināllikuma 289.pantu (pierādījumu viltošana) - ņemot vērā manis augstāk minētos faktus, kur saskatāms, ka tiesnese Marita Šalta apzināti sagrozījusi (viltojusi) tiesas sēdes protokolu.)?
2. lūdzu sakiet, vai Jūs esat vai neesat pārkāpis LR Satversmes 104.pantu, jo neatbildējāt pēc būtības uz manu 2011.gada 29.jūnija sūdzību?

SERIĀLA II DAĻA. Jūsu augstāk pieminētais Jūsu ieteikums - pārsūdzēt Rīgas Kurzemes rajona tiesneses Marutas Šaltas 2011.gada 19.aprīļa prettiesisko lēmumu apelācijas tiesai, tika izpildīts un lieta apelācijas kārtībā tika izskatīta 26. un 28.septembrī, kuru izskatīja apgabaltiesas tiesneses Lidija Pliča, Ilze Celmiņa un Gunta Ozoliņa. Lietas izskatīšana pēc būtības 28.septembrī netika nobeigta, tādēļ to atlika līdz 2011.gada 2.novembrim.
2011.gada 3.oktobrī saņemtajā tiesas sēdes protokolā saskatīju apzinātu tiesas mēģinājumu viltot liecinieka liecības un faktu, kad, pasludinot pārtraukumu uz četrām minūtēm, tiesas sastāvs nepameta tiesas zāli, bet turpināja sarunāties ar otru lietas dalībnieku: arodbiedrības „LABA” priekšsēdētāju Raimondu Gaili, kuram tiek apšaubīts nosūtītais fakss, jo tiek uzskatīts, ka tas ir viltots, un SIA „Rīgas satiksme” pārstāvi Ervīnu Dakšu - par juridisku jautājumu problemātiku un risinājumiem (kas ir saistībā ar izskatāmo lietu, ko fiksēja uz galda atstāts diktofons, kura ieraksts ir par pamatu tiesas objektivitātes apšaubīšanai), ko iesniegtajās piezīmēs pie protokola 6.oktobrī atklāju tiesai (piel. 4., 3lp.).

SERIĀLA III DAĻA. 2011.gada 19.oktobrī (piel. 4., 1lp.) Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu tiesnese Lidija Pliča man raksta: „...Konkrētās civillietas izskatīšanas laikā [..] nav pieteicis noraidījumu tiesas sēdēs priekšsēdētājai Lidijai Pličai, taču atbilstoši ētikas normām tiesnesim par sevis atstatīšanu jāizlemj neatkarīgi no tā, vai procesa dalībnieki ir izmantojuši savas tiesības pieteikt noraidījumu tiesai.
Pēc konkrētās civillietas saņemšanas tiesneses Lidijas Pličas lietvedībā, prasītājs [..]ārpus tiesas sēdes vairāk kārt ir izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo lietu, gan sakarā ar jau izskatīto civillietu viņa prasībā...”,
nolēmuma daļā - sakot:
„[..]pamatojoties uz minēto (konstatējuma daļā) un vadoties no likuma „Par tiesu varu” 14.panta pirmo daļu, likuma „Par interešu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantu un Civilprocesa likuma 229.pantu un 230.pant, nolēmu atstatīt sevi (pasvītrojums mans) – Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnesi Lidiju Pliču no civillietu materiālu [..](autobusa vadītāja) prasībā pret Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu sakarā ar [..]apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 19.aprīļa spriedumu izskatīšanas. Lēmums nav pārsūdzams”.
Uzskatu, ka sava lēmuma „atstatīt sevi” konstatējošajā daļā tiesnese Lidija Pliča ir samelojusi, jo es ārpus tiesas telpām ar viņu nekad un nekur nebiju ticies, tātad - nekad man nebija bijusi iespēja, kā saka Lidija Pliča: „ārpus tiesas sēdes vairāk kārt ir izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo lietu, gan sakarā ar jau izskatīto civillietu viņa prasībā”, izteikt kādas šaubas par tiesnesi, bet, patiesības labad, pieļauju, ka viņa par sevi ir lasījusi interneta komentārus: „nevalstiskais sektors, 20.01.2008 18:33 Tieslietu ministram Bērziņam. Gaidiet, ļoti daudzi cilvēki sūdzās par Pliču, tikai advokāti izvairās Jums rakstīt sūdzības par viņu, jo negrib pazaudēt viņas labvēlību un zelta āderi. Savukārt nevalstiskām organizācijām nav nekādu noslēpumu un drīz Jūs saņemsiet desmitiem un pat simtiem sūdzību par Pliču, sākot jau no laika, kad viņa strādāja Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā. Sāls ir tā, ka sūdzības cilvēkiem palīdzēs sastādīt viņas pašas kādreizējie kolēģi, kas zina, kādas nelikumības darās pie Pličas. Protams, Pliča var pasmieties un paņirgt par to... bet arī Tālere un Poļikarpova neticēja. Palīdzēsim Latvijai atbrīvoties no korumpētiem un engodīgiem tiesnēšiem, kas parazitē uz cilvēku nelaimes rēķina! fakts, 20.01.2008 18:35 Divkose un karjeriste.” Tā vēl un vēl: www..., LETA 20. janvāris 2008 17:06 komentāros pēc raksta: “Izbeidz disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Pliču”(59).
Uzskatu, ka Lidija Pliča, lai nākamajā tiesas sēdē no manis nesaņemtu apkaunojošu sagaidāmo noraidījumu tiesai, jo tiesnese bija pārkāpusi likumu, ar savu lēmumu „atstatīt sevi” ir centusies izvairījusies no atbildības, kas ir disciplināri sodāms pēc „Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma” 3.pantā paredzēto tiesību, tādēļ man atkal radušies jautājumi Jums:
3. vai tiesnese Lidija Pliča pārkāpusi likumu un būtu disciplināri sodāma pēc „Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma” 3.pantā paredzēto tiesību, izdarot manis fiksēto procesuālo pārkāpumu?
4. vai tiesnese Lidija Pliča neapmeloja mani - savos atstādināšanās iemeslos vainu uzveļot uz manīm, ka - es esmu pie vainas, ka viņai ir jāatstata sevi no civillietas, jo es it kā kaut kur, kaut ko esmu runājis un kaut kādā veidā apšaubījis viņas objektivitāti un taisnīgumu un, ka kādreiz biju pārsūdzējis viņas izskatītu civillietu.? (Atbildi varat sniegt vieglajā valodā ar – „jā” vai „nē”).
Pēc manas pieredzes, tiesneši tik vienkārši nenoraidās, jo 2011.gada 7.jūnijā izmēģinājos noraidīt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesnesi Marutu Šaltu, piesakot tai noraidījumu - izsakot neuzticību, civillietā prasībā pret SIA „Rīgas satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu, pamatojoties uz to, ka tiesnese jau iepriekš bija izskatījusi citu manu prasību pret atbildētāju, kurā viņa bija taisījusi neobjektīvu un nepamatotu spriedumu, bet Maruta Šalta, atšķirībā no Lidijas Pličas, nenodevās paššaustīšanai un nemeklēja vainu citos, bet veica veiklus manevrus likuma pantos un 7.jūnija lēmumā par manu noraidījumu saka: „Novērtējusi noraidījuma pamatojumu, tiesnese uzskata, ka tas pieteikts nepamatoti, neatbilst Civilprocesa likuma 19.panta pirmajā daļā minētajiem noraidījuma pamatiem, prasītāja apgalvojumi par tiesneses M.Šaltas neobjektivitāti pamatojas vienīgi uz apgalvojumiem un tādēļ nevar būt par pamatu tiesneses noraidījumam”. (piel. 5., 1lp.)
Marutas Šaltas pieminētā iepriekš izskatītā lieta ir – šī, par kuru ir runa šajās lappusēs, kur Maruta Šalta pirmajā instances tiesā taisīja nelikumīgu spriedumu uz viltota protokola pamata un kura turpinājumā ir nonākusi apelācijas tiesā pie Lidijas Pličas, un tās faktu izklāsts ietverts jautājumā Nr.1 un tālākajos punktos un tā atkal pa riņķi.

SERIĀLA IV DAĻA. Atliktās lietas izskatīšana pašreiz nozīmēta uz 2011.gada 12.decembri. Par tiesnesi nozīmēta, vai vinnējusi lozi, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lauma Volberga. Aiz garlaicības ieguglēju internetā Laumas Volbergas vārdu un man no tā atpeldēja sekojošas ziņas: „20.06.2003. Lauma Volberga. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs. Tīšs likuma pārkāpums tiesas lietas izskatīšanā. Uzlikts disciplinārsods – piezīme”. Komentāri: „bundzis, 14.06.2003 09:45. Šitā tiesnese ir riktīga maita. Nu neviens man nekad neiestāstīs, ka tiesā kaut kas notiek bez tiesneses ziņas. Bet ja nu pēkšņi viņa nezin, kas notiek tiesā, tad vienalga ir jāpadzen, jo nespēj kontrolētsituāciju.”
Cienītais Ivar Bičkoviča kungs, gribās man to vai negribās, bet man rodas jautājums:
5. cik šim SERIĀLAM būs vēl sērijas (uz šo jautājumu, atšķirībā no iepriekšējiem četriem jautājumiem, ja negribat, varat neatbildēt)?

2011.gada 4.novembrī.
SIA „Rīgas satiksme” autobusa vadītājs: /…/

Latvijas republikas augstākā tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkoviča kgam,
[…]
iesniegums.

SERIĀLA V DAĻA. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesnese Marita Šalta gan 2011.gada 23.maijā (piel. 1., 1lp.) un 28.oktobī (piel. 2., 1lp.) raksta: „Nosūtu izskatīšanai apelācijas instances tiesā […] Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 3.maija spriedumu civillietā (…) prasībā pret RP SIA ”Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā.”
28.oktobra rakstā Marita Šalta tālāk vēl izskaidro: „Izskaidroju, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 422.pantu, atbildētājam līdz 2011.gada 19.septembrim ir jāiesniedz Rīgas apgabaltiesā pēc adreses Rīga, Brīvības bulvāris 34, LV-1886, rakstveida paskaidrojums uz iesniegto apelācijas sūdzību, pievienojot tā norakstu”.

Gribu atgādināt, ka viena lieta - manā prasībā pret RP SIA ”Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, bija notikušas 22.februārī, 8.martā, 7., 19.aprīlī (Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pie tiesneses Maritas Šaltas, kuru pārsūdzēju 23.maijā), 29.augustā, 26., 28.septembrī un nozīmēta izskatīšanai uz 12.decembri (Rīgas apgabaltiesā pie tiesneses Lidijas Pličas, kura 19.oktobrī atstādinājās) un otra lieta - manā prasībā pret RP SIA ”Rīgas satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu notika 21.martā, 7.jūnijā, 25.augustā, 8.,21.septembrī (Kurzemes rajona tiesā pie tiesneses Maritas Šaltas, 7.jūnijā noraidīju tiesnesi) un 5.oktobrī, kur Marita Šalta noraidīja manu prasību par disciplinārsoda atcelšanu - par kuru 21.oktobrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai iesniedzu apelācijas sūdzību.

Šī SERIĀLA V DAĻĀ ir stāsts par to, ka, pēc manis augstāk minētā Maritas Šaltas 2011.gada 28.oktobra raksta izlasīšanas, ka atbildētājam līdz 2011.gada 19.septembrim ir jāiesniedz Rīgas apgabaltiesā rakstveida paskaidrojums iesniegtajai apelācijas sūdzībai uz 2011.gada 3.maija spriedumu civillietā manā prasībā pret RP SIA ”Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, pievienojot tā norakstu, man liekas, ka to sacerēt varējis ir vai nu piedzēries cilvēks, vai neadekvāts cilvēks, jo nesaprotu: kā var kāds kaut ko iesniegt laikā kurš ir jau pagājis un nesaprotu: kāpēc atbildētājam jāsniedz paskaidrojums lietā kura jau notiek apgabaltiesā, bet nav jāsniedz paskaidrojums par disciplinārsoda atcelšanas lietā.

Tādēļ, cienītais Ivar Bičkoviča kgs man ir kārtējais jautājums uz kuru vēlos Jūsu atbildi:

6. Vai Marita Šalta bija piedzērusies rakstot rakstu Nr.C-2528-11/5?
7. Ja nebija piedzērusies, tad vai Marita Šalta vēl ir spējīga strādāt par tiesnesi?

Uz jautājumiem atbildēt nav sarežģīti, jo es sapratīšu, ja Jūs uz katru jautājumu dosiet atbildi vieglajā valodā – ar „jā” vai „nē”.

2011.gada 14.novembrī.
SIA „Rīgas satiksme” autobusa vadītājs: /…./

Atbildēt

vēlēšanas
23.05.2012. 17:34

Katrā ziņā Latvijas esošā situācija neiet kopā ar tiesnešu iecelšanu uz mūžu. Padomiskā domāšana nepieļauj to uztvert kā uzticību tiesnesim, bet gan kā mandātu - ko un kā gribu ,tā daru. Tiesnesis kļūdīties nedrīkst , tāpat kā sapieris. Tam tad ir arī pakārtojama likumdošana šajā jomā. piekrītu 100% jo tiesneši nejūt atbildību

Atbildēt

uz foto ir lēmums ar tiesas zīmogu un tiesneša parakstu

vai tad tā arī patiesība ir bijis?

ja neparakstīts dokumnets, tad šeit var runāt vienīgi par ētiku attiecībā pret lietas dalībnieku

Atbildēt

Omite->'paredzamība 23.05.2012. 17:50
.. Nav tādas diagnozes "gaudukovščina"...
________________________
tagad ir! ;)

Atbildēt

Turpmāk ar neinteliģentiem, viltvāržiem un niekalbjiem kā Jūs nekomunicēšu. Nav tādas diagnozes "gaudukovščina". Ne Jūs vetārsts nekā !! Varbūt tas Jums no iepriekšējās dzīves vēl kaut kur zemapziņā. Piedodiet. Padomājiet, piems publiski apsaukājieties, dzīvē noderēs !

Atbildēt

Katrā ziņā Latvijas esošā situācija neiet kopā ar tiesnešu iecelšanu uz mūžu. Padomiskā domāšana nepieļauj to uztvert kā uzticību tiesnesim, bet gan kā mandātu - ko un kā gribu ,tā daru. Tiesnesis kļūdīties nedrīkst , tāpat kā sapieris. Tam tad ir arī pakārtojama likumdošana šajā jomā.

Atbildēt

Omite->'paredzamība' 23.05.2012. 14:46
---------------
uzminējāt, sertificēts vetārsts
un jūsu diagnoze ir "gaudukovščina", simptomi - akūta nesaturēšana un verbāla caureja

Atbildēt

Projekts sagatavots! Kas par nelaimi. Kas nu būs??!!! Būtu vēl tiesnesis projektā attiecīgajā vietā, kuru apzīmē ar "paraksts" uzlicis personisko parakstu un to visu aizsūtītu dalībniekiem... vai vēl nezin kāda līdzīga absurda darbība. Tad varētu saprast, par ko tāda maurošana. Šobrīd viss izskatās apmēram šādi. Uzraksta ātrāk- slikti. Spriedumu nesagatavo noteiktajā termiņā- slikti, ko var čammāties un nestrādāt galu galā! Viss ir ļoti vienkārši- cilvēkiem patīk būt neapmierinātiem.
Jauku vakaru, jaukajiem lasītājiem.

Atbildēt

standarta teksti kā PSRS stulbeņu laikos

Atbildēt

Vai Jūs, cienītais, pārstāstījāt Kriminālprocesa likumu, jurista ētikas kodeksu, savu pieņēmumu, vai ko citu ? Ja tiesnesim ir 100 šādu lietu, vai 101 ar lielu varbūtību būs citāda, ka melnrakstu gatavot aizliegts? Un kā Jūs tik precīzi saprotiet ko cūkas zin no zvaigznēm? Vetārsts? Dzīvnieku psihologs? Iepriekšējās dzīves pieredze?

Atbildēt

Omite 23.05.2012. 11:42
____________________
omīte, lūdzu, nekomentējiet, ja par tiesiskumu jums izpratne kā cūkai par zvaigznēm

nevar pirms tiesas sēdes noskaidrot un pārbaudīt lietas apstākļus, nevar rakstīt pat projektā, ka kaut kas fiksēts tiesas sēdes protokolā, ja protokols pat neeksistē, utt., utjp.;

Atbildēt

Vai tad Aivariņš domāja, ka viņu attaisnos, jo tajā dienā bija briesmīgas bēdas, ka varēja piedzēries braukāt, ka neatzīs savu vainu ??? Ta ir loģiski, ka tiesnesim jau zināms, kas par to piespriežams, tāpat dzērājšoferim jāzin, kas būs !

Atbildēt

haralds

23.05.2012. 10:26

izdevējiestādei nepiederoša persona ar dokumenta projektu iepazinusies nevis jebkādā veidā, bet kādā mums gan nezināmā konkrētā veidā.

Atbildēt

Melnraksts jau pats par sevi ir ok, bet spriedumam var atstāt arī tukšu vienu nevis "paredzēt" iznākumu pirms laika.

Atbildēt

Starp citu,tiesneši ne vella nezina 2010.gada 28.septembra MK noteikumus Nr.916. Parakstu nedrīkst šķērsot zīmogi un citi nospiedumi. Jo, ja tiek prasīta paraksta pārbaude, tad to labāk pārbaudīt, ja to nešķērso nekas lieks.
Šitā mode saglabājusies no padomju laikiem. Cik nācies sastapties ar tiesām, praktiski visas neievēro šos noteikumus.

Atbildēt

Tiesnesi! Labāk būtu pieklājīgi paklusējis nevis kā apbižots ods brēcis.

Atbildēt

Dokumentu sagatavošana ir viens, bet tiesas attieksme un darbības principi neiztur nekādu kritiku .... padomijas atliekas :(

Atbildēt

Jā, tas patiešām nav normāli, ka lietas materiālos ir sprieduma teksts.. Tad kāpēc nepieciešams pats tiesas process, ja jau viss ir skaidrs?

Atbildēt

Vai nu baisa haltūra, vai resursu šķiešana pirms zināms precīzs rezultāts, lai arī paredzams.

Atbildēt

Pieņemu, ka šis "melnraksts" ir pamatots ar tipveida gadījumiem un parasti tieši tāds iznākums arī sanāk. Nav jau nekāds nestandarta gadījums - tipisks dzērājšoferis un tādi, parasti, savu vainu atzīst.

Atbildēt

LV tiesās 'taisno tiesu' spriež vai nu absolūti ĀMURI un sistēmā nav izpratnes par tiesiskumu, vai arī sistēma ir sapuvusi līdz saknei

Atbildēt

atis 22.05.2012. 20:54
skaidrs, ka nav
tas, ka šis jautājums te tiek muļļāts un muļļāts, apliecina, ka autoram jurisprudencē nojēgas nekādas
_______________
lūdzu norādiet, kad ieguvāt savu pēdējo izglītības dokumentu kā sakāt "jurisprudencē" un kurā augstskolā

Atbildēt

Šitāds pamatojums Gaiļukēvičam ietu cauri, ja turpat lietā būtu sagatavoti arī citi lēmuma projekti, piemēram: tiesājamais savu vainu neatzina, tiesājamais iesniedza dokumentus, kas apliecina viņa invaliditāti, tāpēc administratīvais arests netiek piemērots, tiesājamais pierāda, ka administratīvo pārkāpumu nav izdarījis viņš, jo tieši tajā laikā bija aizturēts aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu utt., utjpr...

Atbildēt

skaidrs, ka nav
tas, ka šis jautājums te tiek muļļāts un muļļāts, apliecina, ka autoram jurisprudencē nojēgas nekādas

Atbildēt

Nav jau ar, starpcitu!

Atbildēt