Tiesnesis: tas, ka pirms tiesas prāvas lietas materiālos ir sprieduma teksts, nav nekas īpašs
PIETIEK22.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka pirms tiesas prāvas izskatāmās lietas materiālos jau atrodas sprieduma teksts, ar kuru var iepazīties tiesājamais, nav nekas īpašs, un tā nav tiesas problēma, ka „ar dokumenta projektu jebkādā veidā iepazinusies izdevējiestādei nepiederoša persona”, - ar šādu argumentāciju Rīgas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs noraidījis viņam pieteikto noraidījumu.
Kā Pietiek jau informējis, Aivaru L. (Pietiek rīcībā ir visi šī cilvēka personas dati) Ceļu policija šā gada 23. martā bija aizturējusi par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā (1,3 promiles), un līdz ar to viņam vajadzēja stāties Rīgas Ziemeļu rajona tiesas priekšā. Pirms tiesas sēdes viņš bija ieradies tiesā, lai personiski iepazītos ar lietas materiāliem, un ar izbrīnu secinājis, ka tajos jau atrodas tiesneša Gaidukēviča vārdā sagatavots lēmums (tiesa, bez tiesneša paraksta).
Kaut arī sēde vēl nebija notikusi, dokumentā jau bija norādīts, ka „tiesas sēdē A.L(..). sevi par vainīgu inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā, ko apliecināja ar parakstu tiesas sēdes protokolā, norādīja, ka izdarīto nožēlo un turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs”. Tāpat Aivars L. no šī dokumenta jau pirms tiesas sēdes uzzināja, ka tiesnesis viņam piespriedīs administratīvo arestu uz piecām diennaktīm, 600 latu naudas sodu un autotransporta vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem gadiem.
Tieslietu ministrija šādu tiesas praksi sauc par „ārkārtēju un nepieļaujamu, un pretrunā ar normatīvo aktu prasībām”, savukārt pats tiesnesis neko nosodāmu vai nepareizu šādā situācijā nesaskata.
Tiesneša Gaidukēviča argumentācija ir šāda: „Jebkuram topošam kvalitatīvam dokumentam, neatkarīgi no tā izdevējiestādes, liek gatavoti projekti (melnraksti), kuri paredzēti iekšējai lietošanai līdz galīgās redakcijas sastādīšanai. Šāda projekta sagatavošana liecina par konkrētās izdevējiestādes operatīvu darbu un nopietnu attieksmi pret topošajiem dokumentiem. Apstāklis, ka ar dokumenta projektu jebkādā veidā iepazinusies izdevējiestādei nepiederoša persona, neietekmē topošā dokumenta galīgo saturu, bet konkrētajā gadījumā – tiesneša objektivitāti, iztiesājot administratīvā pārkāpuma lietu un galīgo nolēmumu tajā.”
Pamatojoties uz šo argumentāciju, tiesnesis nav pieņēmis viņam izteikto noraidījumu, - šaubas par viņa objektivitāti esot subjektīvas, turklāt „tiesneša lēmums administratīvo pārkāpumu lietas tiek taisīts apspriežu istabā pēc procesa dalībnieku noklausīšanās un pierādījumu pārbaudes, nevis pirms”.
Kā Pietiek jau informējis, Aivars L. par notikušo iesniedzis sūdzību arī tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kurš līdz šim nav vēlējies izteikties par šiem faktiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
