Tiesnesis: tas, ka pirms tiesas prāvas lietas materiālos ir sprieduma teksts, nav nekas īpašs
PIETIEK22.05.2012.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka pirms tiesas prāvas izskatāmās lietas materiālos jau atrodas sprieduma teksts, ar kuru var iepazīties tiesājamais, nav nekas īpašs, un tā nav tiesas problēma, ka „ar dokumenta projektu jebkādā veidā iepazinusies izdevējiestādei nepiederoša persona”, - ar šādu argumentāciju Rīgas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs noraidījis viņam pieteikto noraidījumu.
Kā Pietiek jau informējis, Aivaru L. (Pietiek rīcībā ir visi šī cilvēka personas dati) Ceļu policija šā gada 23. martā bija aizturējusi par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā (1,3 promiles), un līdz ar to viņam vajadzēja stāties Rīgas Ziemeļu rajona tiesas priekšā. Pirms tiesas sēdes viņš bija ieradies tiesā, lai personiski iepazītos ar lietas materiāliem, un ar izbrīnu secinājis, ka tajos jau atrodas tiesneša Gaidukēviča vārdā sagatavots lēmums (tiesa, bez tiesneša paraksta).
Kaut arī sēde vēl nebija notikusi, dokumentā jau bija norādīts, ka „tiesas sēdē A.L(..). sevi par vainīgu inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā, ko apliecināja ar parakstu tiesas sēdes protokolā, norādīja, ka izdarīto nožēlo un turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs”. Tāpat Aivars L. no šī dokumenta jau pirms tiesas sēdes uzzināja, ka tiesnesis viņam piespriedīs administratīvo arestu uz piecām diennaktīm, 600 latu naudas sodu un autotransporta vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem gadiem.
Tieslietu ministrija šādu tiesas praksi sauc par „ārkārtēju un nepieļaujamu, un pretrunā ar normatīvo aktu prasībām”, savukārt pats tiesnesis neko nosodāmu vai nepareizu šādā situācijā nesaskata.
Tiesneša Gaidukēviča argumentācija ir šāda: „Jebkuram topošam kvalitatīvam dokumentam, neatkarīgi no tā izdevējiestādes, liek gatavoti projekti (melnraksti), kuri paredzēti iekšējai lietošanai līdz galīgās redakcijas sastādīšanai. Šāda projekta sagatavošana liecina par konkrētās izdevējiestādes operatīvu darbu un nopietnu attieksmi pret topošajiem dokumentiem. Apstāklis, ka ar dokumenta projektu jebkādā veidā iepazinusies izdevējiestādei nepiederoša persona, neietekmē topošā dokumenta galīgo saturu, bet konkrētajā gadījumā – tiesneša objektivitāti, iztiesājot administratīvā pārkāpuma lietu un galīgo nolēmumu tajā.”
Pamatojoties uz šo argumentāciju, tiesnesis nav pieņēmis viņam izteikto noraidījumu, - šaubas par viņa objektivitāti esot subjektīvas, turklāt „tiesneša lēmums administratīvo pārkāpumu lietas tiek taisīts apspriežu istabā pēc procesa dalībnieku noklausīšanās un pierādījumu pārbaudes, nevis pirms”.
Kā Pietiek jau informējis, Aivars L. par notikušo iesniedzis sūdzību arī tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kurš līdz šim nav vēlējies izteikties par šiem faktiem.
Seko mums 
Bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam lielas galvas sāpes sagādāja Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP). Galvas sāpes vispirms radās sakarā ar padomes jaunā sastāva apstiprināšanu Saeimā. Ministram bija būtiski iebildumi pret vairākiem padomes kandidātiem. Viņi it kā esot līdzvainīgi augstākās izglītības degradācijā.
Pirms pāris gadiem biju diezgan optimistiski noskaņots jauns cilvēks, kas ticēja nākotnei, gāja uz saviem mērķiem, iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs un diskusijās – centās līdzdarboties mūsu valsts veidošanā.
Kas Latvijā savulaik izgudroja "savējo" nejēgu masveida - nevis pa vienam, diviem, bet tieši masveida - likšanu augstos un labi apmaksātos valsts un pašvaldību saimnieciskos amatos, kā vienīgo atbilstības kritēriju izvirzot bezierunu lojalitāti?
Sakarā ar to, ka Jūsu uzņēmuma darbības dēļ ir radušies apstākļi, kas rada sociālu spriedzi Jūsu pasažieru vidū, kas savukārt neapšaubāmi rada ietekmi uz cilvēku darbaspējām, produktivitāti un psiholoģiskās veselības stāvokli, esmu spiests atkal vērsties pie Jums ar oficiālas sarakstes palīdzību.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.
Pietiek lasītāji interesējas, vai Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam ir kaut teorētiskas iespējas savākt vairāk nekā 30 miljonus latu (25 miljoni + piecarpus miljonu kredīta maksājums), ko valdība pieprasījusi ieguldīt, lai tā uzņēmumam sniegtu arī savu atbalstu. Pietiek atkārtoti publicē sarakstu ar Zaharjina īpašumiem, to iegādes laiku un cenu.