Tieslietu ministrijas skandalozais apkārtraksts apgabaltiesā ir izlasīts un ņemts vērā: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK11.02.2024.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com pēc neilga pārtraukuma ir atsākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Šī lieta, kas parāda, cik nekvalitatīvas un faktiski neizmeklētas lietas Jura Stukāna vadītā prokuratūra sūta tiesām, vēl nav beigusies, taču jau tagad ir skaidrs, ka tai būs interesants turpinājums, tāpēc noteikti sekosim līdzi, kā šis process attīstīsies tālāk. Bet par visu pēc kārtas.
Viss iesākās tradicionāli – kādai amatpersonai no mūsu valsts tiesību aizsardzības iestāžu sistēmas radās kārtējās aizdomas, ka attiecībā uz dažām ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kurām Latvijas kredītiestādē glabājās paprāvi naudas līdzekļi un bija iegādāts arī nekustamais īpašums, kaut kas nav īsti skaidrs ar naudas izcelsmi, un tā, iespējams, varbūt ir iegūta ne gluži tiesiskā ceļā.
Protams, aizdomas ir tikai aizdomas, un tiesisku pierādījumu, kas šīs aizdomas spētu pierādīt līdz vērā ņemamai stadijai, nebija, nav un visticamāk arī nebūs. Taču, kā jau Latvijas valstij pēdējos gados ierasts, ar aizdomām ir pilnīgi pietiekami, lai naudas un nekustamā īpašuma īpašniekiem visa viņiem piederošā manta tiktu arestēta un lieta nodota tiesai tradicionālā lēmuma pieņemšanai – mantas konfiskācijai par labu Latvijas valstij, un nekādiem pārsteigumiem it kā nebija jānotiek. Bet notika!
Pirmās instances tiesa, skatot lietu par noziedzīgi iegūtu mantu, konstatēja, ka “aizdomas”, uz kuru pamata manta tika arestēta, bija pietiekamas aresta piemērošanai, bet tās ir pārāk šķidras, lai šo mantu konfiscētu, tādēļ tiesa lēma lietu izbeigt, arestu noņemt un mantas īpašnieku laist mājās ar vieglu izbīli, ciešot vien zaudējumus, kas bija saistīti ar advokātu noalgošanu, jo advokāti šajā reizē savu darbu bija paveikuši nevainojami, un savu honorāru godam nopelnījuši. Tiešām pārsteidzošs, netradicionāls un pavisam negaidīts tiesas lēmums, kurš liecina, ka vismaz dažreiz un vismaz kādam izdodas tiesā panākt taisnīguma uzvaru.
Par šo tiesas lēmumu prokurors, protams, raksta protestu apelācijas instances tiesai, lūdzot minēto lēmumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai, jo, viņaprāt, tiesa ir šausmīgi pārkāpusi gan likuma prasības, gan arī mantas īpašnieku tiesības (!), jo atsevišķos momentos tiesas sēdē tika pieļauta šīm personām labi saprotamas svešvalodas izmantošana… bez tulkojuma uz latviešu valodu, kuru tās nepārvalda.
Jā, tik tiešām, izrādās, ka minēto personu tiesības pārkāpa tiesa, kura pieļāva šīm personām zināmas valodas izmantošanu, nevis policijas darbinieki un prokurors, kuri par visām varītēm cenšas tām atņemt īpašumu un dara to tām nesaprotamā valodā. Meklēt loģiku šajos argumentos ir bezjēdzīgi, jo loģikas tur vienkārši nav.
Iespējams, pat īslaicīga svešvalodas izmantošana tiesas procesa laikā nav pilnībā atbilstoša kriminālprocesa normām, taču, ja šo svešvalodu pārvalda gan tiesnesis, gan prokurors, gan visi lietā iesaistītie personāži, tad šis pārkāpums nav ļoti būtisks, ja ievēro faktu, ka tiesas process kopumā notika valsts valodā. Uzprasās jautājums – and so what?! Bet, ak vai, tas arīdzan nav gluži valsts valodā, tādēļ varam šo jautājumu uzreiz noņemt no dienas kārtības kā neatbilstošu dajebkam.
Apelācijas instances tiesa – Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneši Guntars Stūris, Guntars Kveska un Iveta Vīgante (ir vērts atcerēties šo amatpersonu „kooperatīvu”) - piekrita prokurora viedoklim, pirmās instances tiesas lēmumu atcēla un lietu nosūtīja atkārtotai izskatīšanai pirmajā instancē. Skaidrs, ka lietu no jauna skatīs cits tiesas sastāvs, un neviens nezina, kādu lēmumu tas pieņems. Atliek vien gaidīt un cerēt, ka, kamēr Latvija kaitnieciskā „kapitāla tirgus kapitālā remonta” rezultātā aizvien vairāk atpaliek no Lietuvas, arī cits tiesnesis šajā lietā būs tik pat drosmīgs, kā tas bija pirmajā tiesas procesā.
Īpaši vērts pieminēts, ka „tiesnešu kooperatīva” lēmumā šajā lietā ir skaidri nolasāms, ka tas ir paspējis iepazīties ar Tieslietu ministrijas skandalozo apkārtrakstu, tai mēģinot iejaukties tiesu darbā un diktēt tām „pareizus” nolēmumus. Plašāk par to lasāms šajās trīs publikācijās:
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
