Tieslietu ministrija apgalvo, ka nekādus apgabaltiesas darbnieku iebildumus pret Astras pieminekli vispār neesot saņēmusi. Tikmēr pati filma „Astra” „pazudusi”
PIETIEK14.01.2024.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Pretēji medijos izskanējušajam Tieslietu ministrija oficiālā vēstulē apgalvo, ka nekādus Rīgas apgabaltiesas darbnieku iebildumus pret brīvības cīnītāja Gunāra Astras pieminekļa uzstādīšanu pie apgabaltiesas ēkas vispār neesot saņēmusi. Tikmēr daudziem nepatīkamā dokumentālā filma „Astra”, kurā bija pieminēta arī šī apgabaltiesas darbinieku nepatika, ir „pazudusi” no sabiedrisko mediju portālā skatāmā repertuāra.
Šis ir Tieslietu ministrijas oficiālais dokuments „Par atteikumu izsniegt informāciju”, kas sniegts, atbildot uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, ar kuru tika pieprasīts iepazīstināt ar apgabaltiesas vēstuli tieši tādā formā, ieskaitot parakstītāju uzskaitījumu, kādā tā saņemta ministrijā:
„Tieslietu ministrijā 2023. gada 27. novembrī saņemts Jūsu lūgums izsniegt Tieslietu ministrijā saņemto Rīgas apgabaltiesas darbinieku vēstuli, kurā izteikti iebildumi saistībā ar pieminekļa uzstādīšanu Gunāram Astram.
Informācijas atklātības likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt (minētā likuma 2. panta pirmā daļa).
Pārbaudot Tieslietu ministrijas Dokumentu pārvaldības sistēmā datus par saņemto korespondenci no 2019. gada 1. janvāra līdz šim brīdim, konstatēts, ka Tieslietu ministrijā nav reģistrēts Rīgas apgabaltiesas darbinieku iesniegums vai Rīgas apgabaltiesas vēstule, kurā izteikti iebildumi saistībā ar pieminekļa uzstādīšanu G. Astram. Līdz ar to Tieslietu ministrija nevar izsniegt Jūsu pieprasīto informāciju.
Tieslietu ministrija aicina apsvērt iespēju ar attiecīgu lūgumu vērsties Rīgas apgabaltiesā, lai noskaidrotu, vai Rīgas apgabaltiesas darbinieki tiešām ir sūtījuši šādu iesniegumu Tieslietu ministrijai, un, ja ir sūtījuši, lūgt šo vēstuli izsniegt.
Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Iesniegumu likuma 9. panta pirmo daļu ir aizliegts bez iesnieguma iesniedzēja piekrišanas izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti, izņemot gadījumu, kad iestādei saskaņā ar likumu šāda informācija ir jāizpauž. Tāpēc, pat ja Tieslietu ministrijā būtu bijis saņemts šāds iesniegums, Tieslietu ministrijai būtu jāsaņem katra iesnieguma parakstītāja piekrišana viņa identitātes izpaušanai.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmo daļu un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 188. panta pirmajai daļai, otrajai daļai un 189. panta pirmajai daļai Jums ir tiesības atteikumu izsniegt informāciju pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc deklarētās dzīvesvietas, papildu dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma atrašanās adreses viena mēneša laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Piekritīgo tiesu iespējams noskaidrot interneta vietnes www.tiesas.lv sadaļā "Tiesu darbības teritorijas".
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteikto lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Atbilstoši Paziņošanas likuma 9. panta otrajai daļai dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.”
Zīmīgi, ka dokumentālā filma „Astra”, kas bija noskatāma Latvijas „sabiedrisko” mediju vietnē lsm.lv un kurā arī bija pieminēts fakts par Rīgas apgabaltiesas darbinieku asajiem iebildumiem, ir pazudusi no noskatāmā repertuāra šajā vietnē. Tiesa, tajā vēl joprojām ir atrodama 2021. gada publikācija, kurā teikts:
„Tiesa, ne visi par Gļeba Panteļejeva redzējumu bija sajūsmā. Vasarā tiesneši, tiesnešu palīgi, tiesas sekretāri, pat saimnieciskajā daļā nodarbinātie pieminekļa autoram iesniedza savu vērtējumu par jauno vides objektu. Gļeba Panteļejeva skulptūras izvietošanu pie tiesas ēkas vēstulē atbalstīja tikai pieci darbinieki, bet pret bija – 89.
Arī LTV raidījuma “Kultūršoks” rokās nonācis šis neprastais dokuments. Tajā tiesnese Ilze Celmiņa autoram norāda, ka tas ir “ļoti primitīvi izpildīts piemineklis, tad jau plāksne pie mūsu ēkas ir daudz izteiksmīgāka”.
Tiesnese Agnese Veita norāda, ka: “Šāds risinājums […] noteikti neveicinās arī sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, bet radīs pretēju efektu.” Tiesnese Lelde Grauda raksta ļoti skarbi: “Šausmas, neko briesmīgāku pēdējos gados nav nācies redzēt…” Piemineklis neder arī tiesnesim Guntaram Stūrim: “Par gaumi nestrīdas, par gaumi brīnās! Man nepatīk! […] Jāmeklē cits variants.””
Vai ir iespējams, ka apgabaltiesas – kura nav lustrēta tieši tāpat kā visa Latvijas tiesu sistēma - darbinieki tiešām vērsušies tikai pie tēlnieka, bet ne ministrijā? Tas ir maz ticams, jo arī Ģirts Astra sociālajos tīklos ir apliecinājis: „Ko lai saka? Visi to varbūt nezin, bet Jānis Bordāns pirms Gunāra pieminekļa atklāšanas saņēma vēstuli no TIESNEŠIEM , kas pretojās pret tā novietošanu tur, kur tas atrodas ar ASTOŅDESMIT (80!) parakstiem. To derētu ielikt muzejā!”
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
