Tiesiskums Latvijas stilā, jeb kā Latvijas valsts meta kažoku uz otru pusi Norvēģijā arestētā Latvijas zvejas kuģa lietā
Guntars Grīnvalds*25.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā valda noteikts likumiskais rāmis, kas rada drošību. Diemžēl skaļā “Senator” kuģa lieta mums parāda mūsu valsts tiesiskuma ēnu pusi. Ja Saeima šonedēļ pieņems galīgajā lasījumā Norvēģijas Karalistei labvēlīgu likumprojektu, tad šis būs precedents tiesiskumam, nacionālo interešu upurēšanai un apliecinājums uzņēmējiem par to, cik patiesībā viņi var justies Latvijas valsts aizsargāti, ja tas skar lielvaru intereses.
Latvijas zvejas kuģi “Senator” Norvēģijas varas iestādes arestēja 2017. gada janvāra sākumā, kad tas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Pēc šī incidenta 2017. gada februārī tika sasaukta Saeimas Ārlietu komisija, kurā piedalījās arī ES Krabju zvejas asociācijas pārstāvji un kurā nolemts uzdot Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju, Zemkopības un Tieslietu ministrijām mēneša laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā priekšlikumu turpmākai rīcībai attiecībā uz tiesisko instrumentu iespējamu izmantošanu šajā lietā. Savukārt 2018. gada 4. jūlijā valdība slēgtā sēdē lēma par tālākiem soļiem šajā lietā un uzdeva Tieslietu ministrijai līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt pareizus uzstādījumus iespējamai prasībai ES tiesā.
Tagad par 2022. gada 21. decembri. Ārlietu komisija pirms otrā un galīgā lasījuma Saeimā lemj par “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu”. Atbilstoši Saeimas mājaslapā pieejamai informācijai izrādās, ka 14. Saeima 2022. gada 8. decembrī to jau ir nolēmusi pārņemt no 13. Saeimas. Ārlietu komisija šo jautājumu bija skatījusi jau 2022. gada 30. novembrī, gandrīz uzreiz pēc 14. Saeimas komisiju izveidošanas. Ministru kabinets jautājumu skatījis 2022. gada 14. jūlijā (22-TA-1383, sēdes protokols Nr. 36), atbalstot vienošanās noslēgšanu. Ministru kabineta sēdē nepiedalījās nozares atbildīgais zemkopības ministrs.
Tagad pēc vairākiem gadiem Latvijas valsts ir metusi kažoku uz otru pusi. 2021. gada septembrī Ārlietu ministrija saņēma Norvēģijas Karalistes vēstniecības notu, kurā Norvēģijas puse ierosina uzsākt sarunas, lai izbeigtu 1992. gada 16. jūnija Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas karalistes valdības līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. 2022. gada jūlijā Latvijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi atbildes notu Nr.61-16782, ar kuru apliecina gatavību noslēgt vienošanos ar Norvēģijas Karalisti uz tās piedāvātās vienošanās noteikuma pamata. Notu apmaiņa faktiski nozīmē jau notikušu vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu, kas tikai jāapstiprina Saeimai ar atbilstošu likumu. Tādēļ jautājums nonācis līdz Saeimai.
Latvijas Republika un Norvēģijas Karaliste notu apmaiņas rezultātā ir vienojušās izbeigt ne tikai pašu līgumu, bet arī mainīt paša 1992. gadā parakstītā līguma noteikumus, paredzot, ka “juridiskas sekas nerada Līgumā ietvertā turpināmības klauzula (jeb sunset clause), kas pagarina līdz Līguma izbeigšanai veikto investīciju aizsardzību vēl uz desmit gadiem”. Norvēģijas Karalistes piedāvātā vienošanās, kam piekritusi Latvijas Republika, nosaka, ka līgums nevarēs kalpot par juridisku pamatu, lai sāktu jaunu tiesvedību, kā arī nevarēs tikt izveidota šķīrējtiesa, kas balstīta uz Līgumu. Notas turpinājumā pat tiek paskaidrots, ka “Pusēm ir kopīga izpratne, ka iepriekš minētais attiecas uz visām “valsts pret valsti” un “investors pret valsti” šķīrējtiesas tiesvedībām, pamatojoties uz Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, neatkarīgi no arbitrāžas konvencijas vai noteikumu kopuma”.
Panāktā vienošanās faktiski nozīmē to, ka jebkuri strīdi par investīciju aizsardzību kādā no valstīm (Norvēģija vai Latvija) vairs nevar tikt risināti atbilstoši Līgumam (9.pants) un Konvencijai par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes, https://icsid.worldbank.org) un tā veidotajā arbitrāžā.
Pārskatot Ārlietu ministrijas sagatavoto likumprojekta anotāciju, informācija par to, ka Latvija vai tās uzņēmēji ir iesaistīti tiesvedībās Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā, tajā skaitā, par SIA “North Star” prasību pret Norvēģijas Karalisti, nav atrodama. Turpretim, anotācijā tiek rakstīts, ka “Norvēģija plāno izbeigt ieguldījumu aizsardzības līgumus ar visām Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ka Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību pieder pie tā saucamās “vecās paaudzes” investīciju līgumiem. Šādus “vecās paaudzes” līgumus raksturo vispārīgi formulējumi un tajos iztrūkst atrunas un izņēmumi – piemēram, iztiesāt kompensācijas ne tikai par ciestajiem zaudējumiem, bet arī neiegūto peļņu.
Faktiski jau no anotācijas teksta ievada ir saprotams, kā interesēs likumprojekts sagatavots – kā atbilde uz Norvēģijas Karalistes piedāvājumu izbeigt investīciju līgumu, taču jautājums ir un paliek par argumentāciju un apstākļiem, kādos tas tiek pieņemts. Manā ieskatā atrunas par “vecās paaudzes” investīciju līgumiem vēl varētu būt vietā, jo līgums tiešām ir spēkā kopš 1992. gada, taču nosaukt Starptautisko investīciju strīdu izšķiršanas centru un tās veidotās arbitrāžas par privātu ad-hoc šķīrējtiesu ir gaužām aplami, turklāt, ja tādu strīdu risināšanas kārtību paredz Līgums.
Starptautiskais investīciju strīdu izšķiršanas centrs ir izveidots, pamatojoties uz Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem. Minētajā centrā un tās veidotajās arbitrāžās tiek izskatīti investīciju strīdi un prasības arī pret Latviju, kā arī Latvijas vai tās uzņēmēju prasības pret citām valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi līgumus par investīciju aizsardzību. Tās sastāvā darbojas arī arbitri no Latvijas, vairāki ļoti respektabli Latvijas advokāti.
Ārlietu komisijas ziņojumā Saeimas sēdē maldīgi ir norādīts, ka Līguma laušana neietekmēs tiesvedībā esošus procesus, kā arī to, ka Līgumā ietvertā 10 (desmit) gadu “turpināmības klauzula” nerada juridiskas sekas. Pastāvot šādiem apstākļiem, būtu ļoti rūpīgi izvērtējams vienošanās saturs un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un Latvijas uzņēmumu interesēm. Nebūtu pieļaujams, ka nepārdomātas rīcības rezultātā tiktu nodarīti zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas uzņēmuma interesēm.
Nav saprotams, kas noticis ar Ārlietu komisijas, Latvijas Ministru kabineta un atsevišķu politisko partiju entuziasmu aizstāvēt Latvijas un Latvijas uzņēmēju intereses pēc 2017. gada, kad tika spriests pat par vēršanos ES tiesā?! Ne likumprojekta anotācija, ne politiķi, kas virza likumprojektu, nemin nevienu argumentu, kādēļ Līguma izbeigšana būtu Latvijas interesēs vai tai izdevīga.
Likumprojekts, visticamāk, tiks skatīts Saeimas sēdē 2. un galīgajā lasījumā 2023. gada janvārī. Tikmēr Latvijas uzņēmums SIA “North Star” gaida arbitrāžas lēmumu, kam būtu jābūt 2023. gada aprīlī - maijā. No 2022. gada 31. oktobra līdz 4. novembrim Londonā jau notika SIA “North Star” lietas izskatīšana Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centra arbitrāžā pēc būtības. Ja Starptautiskā investīciju strīdu izšķiršanas centra arbitrāža atzīst Novēģiju par vainīgu strīdā, tad Latvijas uzņēmumam rodas pamats tālākai prasības uzturēšanai, kurai, iespējams, būtu jāveido jauns šķīrējtiesas sastāvs, lai izlemtu par jau konkrētu kompensācijas apmēru Latvijas uzņēmumam.
Kā norāda SIA “North Star” advokāts, tad aplēstie ieņēmumi no sniega krabju zvejniecības Barenca jūrā ir 1 miljards eiro gadā. Laikā no 2013. līdz 2016. gadam ar šī jaunā resursa zvejniecību nodarbojās 30 līdz 35 ES, Krievijas un Norvēģijas kuģi. Kopš 2017. gada ES izdeva 20 licences saskaņā ar savu ikgadējo zvejniecības regulējumu sniega krabju zvejniecībai ap Svalbardas ūdeņiem. No tām sniega krabju zvejniecībai Barenca jūrā ES 11 licences piešķīra Latvijai, 4 licences Lietuvai un 1 licenci Igaunijai.
Tas ir ievērojams licenču skaits, raugoties no Latvijas potenciālā ekonomiskā ieguvuma viedokļa. Paredzamie Baltijas valstu ieņēmumi no šādas zvejniecības varētu būt aptuveni 330 miljoni eiro gadā, un vismaz pusi šī apjoma vai pat vairāk, t.i. 165 miljonus eiro iegūtu Latvijas uzņēmumi. Prasības summa Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centra arbitrāžā ir apmēram 400 miljonus eiro.
Vai tiešām tieši šobrīd izbeigt Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību atbilstoši Norvēģijas piedāvātajiem un tikai tai izdevīgiem noteikumiem, vēl pirms ir izskatīta Latvijas uzņēmuma prasība arbitrāžā, ir Latvijas interesēs?!
* bijušais tieslietu ministrs, juridiskais padomnieks
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
