Tiesa: žurnāla "Ir" izdevēja finansiālais stāvoklis ir tikpat slikts kā iepriekš

Kā zināms, šā gada 22. jūlijā Rīgas Centra rajona tiesa nolēma nodrošināt maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasību pret žurnāla Ir galveno redaktori Nelliju Tjarvi (Ločmeli), Indru Spranci un žurnāla izdevēju - AS Cits Medijs par goda un cieņas aizskaršanu un mantisko kompensāciju prasības summas - 22 979 eiro apmērā.

Kā prasības nodrošinājuma līdzeklis tika piemērots apķīlājums tiem maksājumiem, kuri šim uzņēmumam pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļiem kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.

Kad šis lēmums jūlija beigās kļuva publiski zināms, virkne uzņēmuma un žurnāla pārstāvju nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem. Tā, piemēram, Ir pārstāves Ločmele un Sprance dažādos medijos paziņoja, ka tiesas lēmums par aktīvu apķīlāšanu esot demokrātiskā valstī nepieļaujams uzbrukums vārda brīvībai.

Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas valde paziņoja, ka "šis gadījums liecina, ka Latvijā sasniegts jauns mediju darbības ierobežošanas līmenis. Tā vairs nav regulārā atsevišķu žurnālistu iebiedēšana ar policiju un tiesu, strīds par vienu publikāciju vai faktu kādā rakstā, bet vēršanās pret uzņēmumu, cenšanās iznīcināt mediju firmu jau tāpat ļoti sarežģītajos mediju darbības apstākļos".

Pat Vienotības pārstāve, Ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņoja, ka tiesas lēmums skarot būtiskas Satversmē paredzētās tiesības uz vārda brīvību.

Taču, kā pēc tam izrādījās, paužot skaļo sašutumu, žurnāla Ir vadība un tā izdevēji bija noklusējuši būtisku informāciju, kas nav bijusi ne Žurnālistu asociācijas, ne Ministru prezidentes, ne sabiedrības rīcībā, - tos argumentus, ko tiesa uzskaitījusi savā lēmumā par aktīvu apķīlāšanu.

Kā parādīja tiesas lēmums, ko pats Ir nevēlējās publiskot, gan Tjarve, gan Sprance, gan citi uzņēmuma pārstāvji bija noklusējuši tiesas lēmumā minēto, ka "sabiedrībai ir veidojušies nodokļu parādi, piemēram, 2014. gada 7. februārī Sabiedrības VID administrēto nodokļu parāds bija EUR 1 348,94 apmērā".

Tāpat tiesas lēmumā bija minēts, ka Cita medija "kapitāls 2012. un 2013.gadā bija negatīvs. No Sabiedrības bilances datiem izriet, ka tās saistību apmērs pret īstermiņa kreditoriem pārsniedz apgrozāmo līdzekļu apmēru par LVL 38 262 jeb 54 441,92 euro. Aktīvu lielāko daļu veido pircēju un pasūtītāju parādi. Debitoru parādiem ir tendence pieaugt, salīdzinot ar iepriekšējo periodu".

Balstoties uz šiem faktiem, tiesa bija piekritusi prasītāja viedoklim - uzņēmuma stāvoklis ir tāds, ka "tiesas sprieduma izpilde lietā par kaitējuma atlīdzību - mantisku kompensāciju LVL 16150.00 jeb EUR 22979.38 piedziņu var kļūt apgrūtināta vai neiespējama".

Pēc tam žurnāla Ir izdevējs vērsās tai pašā Centra rajona tiesā ar pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, taču piektdien tiesa šo pieteikumu ir noraidījusi un iepriekšējais tiesas lēmums paliek spēkā.

Pēc tam žurnāla Ir izdevējs vērsās tai pašā Centra rajona tiesā ar pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, taču piektdien tiesa šo pieteikumu ir noraidījusi un iepriekšējais tiesas lēmums paliek spēkā.

Pēc šī lēmuma pasludināšanas Ir pārstāvji nākuši klajā ar jauniem sašutuma pilniem paziņojumiem. "Tiesa atstāj spēkā Ir apķīlājumu. Vārda brīvība spriedumā nav vispār pieminēta… Centra rajona tiesa ir zona, kur nedarbojas Satversme?! Šis vēl nekaunīgāks un tumsonīgāks nekā 22.jūlija apķīlāšanas lēmums, jo pieņemts skaidri zinot, ka pēc pusotra mēneša tas būs nelikumīgs," - publiski paziņoja Tjarve.

Viņas paziņojums attiecas uz Ir regulāri atbalstītās valdošās partijas Vienotība trieciena tempos "izsistajiem" grozījumiem Civilprocesa likumā, kas nepieļaus maksājumu apķīlāšanu prasībās, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata, un tas attiecas arī uz Ir tik būtiskajām goda un cieņas aizskāruma prasībām.

Jaunajā "nekaunīgajā un tumsonīgajā" tiesas lēmumā norādīts, ka nav mainījušies faktiskie lietas apstākļi, kas iepriekš bija pamats nodrošinājuma piemērošanai, un līdz ar to prasības apmierināšanas gadījumā tiesas sprieduma izpilde lietā par kaitējuma atlīdzību varētu būt apgrūtināta vai neiespējama.

Cits medijs savam pieteikumam par prasības nodrošinājuma atcelšanu gan ir pievienojis 1.augusta Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, kas apliecina, ka izdevējam uz 7. jūliju nav nodokļu parāda, taču vienlaikus tiesas ieskatā izdevējs pat savā pieteikumā atzinis, ka tā pašu kapitāls pēc būtības ir negatīvs kopš uzņēmuma dibināšanas.

Novērtē šo rakstu: