
Tiesa sāk administratīvo lietu par FKTK rīcību, slēpjot analīzi par banku situāciju
PIETIEK27.12.2011.
Komentāri (11)
Pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma administratīvā rajona tiesa sākusi lietu saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcību, noslepenojot informāciju par situāciju Latvijas banku nozarē, kas tika izskatīta valdības sēdē šā gada 22. novembrī – Latvijas Krājbankas kraha laikā.
Lietas apstākļi izklāstīti pieteikumā tiesai: „Šā gada 22. novembrī vērsos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar iesniegumu elektroniskā pasta vēstules formā, kurā pamatojoties uz likuma Par valsts noslēpumu 5. pantu, paziņoju par savu vēlmi iepazīties ar pilnu informāciju, ko par situāciju banku nozarē izskatīšanai šā gada 22. novembra Ministru kabineta sēdē sagatavojusi FKTK, lūdzot to man nosūtīt vai nodrošināt iespēju iepazīties ar to klātienē.
Saistībā ar šo iesniegumu saņēmu no FKTK elektroniskā pasta adreses nosūtītu elektronisko dokumentu Nr. 04.02.28/4359, datētu ar 23.11.2011, kurā FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane paziņoja, ka manis pieprasītā informācija netiks sniegta:
„Atbildot uz Jūsu elektronisko vēstuli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē, ka, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās nodaļas 1. punktu, kā arī Kredītiestāžu likuma 110.1 pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotajā ziņojumā, kas tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, ietvertā informācija ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija un nav izpaužama trešajām personām.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu atteikumu Jums izsniegt pieprasīto informāciju var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šīs vēstules saņemšanas dienas.”
Šis atteikums sniegt atbildi pēc būtības un lēmums par manis pieprasītās informācijas klasificēšanu ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo manis pieprasītajā informācijā ir runa par valsts ekonomisko stāvokli un šādai informācijai saskaņā ar manis minētā likuma „Par valsts noslēpumu” normām amatpersonas nav tiesiskas noteikt slepenības statusu.
Tāpēc lūdzu tiesu: 1) ierosināt administratīvo lietu, 2) uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt atbildi pēc būtības uz manu 2011. gada 22. novembra iesniegumu un sniegt tajā pieprasīto informāciju.”
Kā jau ziņots, likuma Par valsts noslēpumu 5. pants uzskaita informāciju, ko valsts amatpersonām nav tiesību slēpt no sabiedrības, un šīs informācijas skaitā ir arī ziņas par valsts ekonomisko stāvokli, taču amatpersonas jau kopš Parex bankas kraha laikiem šo pantu regulāri neievēro, šādas ziņas pasludinot par ierobežotas pieejamības informāciju. Neviena amatpersona par šādu rīcību nekādu sodu nav saņēmusi, un prokuratūra ziņas par šādu rīcību tradicionāli ignorē, aicinot vērsties administratīvajā tiesā.





Kaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks par gaidāmo aiziešanu no ilgus gadus ieņemtā posteņa izsakās miglaini un nenoteikti, sarakstē ar Pietiek viņš uzskatāmi parāda, cik nopietni gatavojas jurista darba peripetijām.
Pašreiz ir sacelta liela ažiotāža ap vilcienu iepirkumu, un katram no Latvijas iedzīvotājiem ir vienkārši dabiska vēlēšanās – tikt skaidrībā par notiekošo. Neviens no mums negribētu, lai gadījumā, ja Eiropas Komisija piemēro sankcijas, mēs - katrs iedzīvotājs - ziedotu 50 Ls zaudējumu segšanai tikai tādēļ, ka pāris personas nevar izpildīt pašsaprotamas lietas – noslēgt līgumu atbilstoši konkursa nolikumam! Tas, varbūt būtu pat mazākais, mums vienkārši gribas, lai nemelo, bet te tev nu bija...
Vakantajam Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam, kas atbrīvojies līdz ar Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) pilnvaru termiņa beigām, visticamākais, Reformu partija plāno virzīt mazpazīstamo uzņēmēju, Reformu partijas pārstāvi Matīsu Kaļānu, kas līdz šim medijos pieminēts tikai kā vēdisko zināšanu students un vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērnam pārstāvis. Kaļāns Pietiek sniedz savu skaidrojumu gan par gūto izglītību, gan par to, kādā veidā un kas viņu varētu virzīt šim postenim.
Ir, protams, gandarījums, ka valdība ir reaģējusi uz opozīcijas izteiktajiem aicinājumiem veikt darbaspēka nodokļu nastas samazināšanu, turklāt darīt to tā, lai nodokļu samazināšanas izmaiņas visvairāk nestu labumu strādājošām ģimenēm ar bērniem.
Rīgas domes deputāts, tā sauktais partijas Vienotība „kasieris” Edgars Jaunups nav bijis vienīgais, kurš kā ietekmīga valdošās koalīcijas amatpersona sniedzis „palīdzīgu roku” pērnā gada beigās īstenotajam kārtējam apvērsumam miljonus vērtajā Ventspils tranzīta biznesā. Lai nodrošinātu ar partiju Vienotība netieši saistītā biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja, Ventspils miljonāra Olafa Berķa kļūšanu par a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētāju, pūles esot pielicis arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai/TB/LNNK). Pats gan viņš to noliedz.
Liekas, ka nekas nav vienkāršāk - pat Airbaltika Flikam ir atrasts aizvietotājs, kur nu vēl Hārona mūsdienu tēlam. Izrādās, ka situācija nav nemaz tik vienkārša, ja iejaucas nu ļoti lielas personīgās ambīcijas un izcili laba pazīšanās attiecīgajā ministrijā.
„Sestdienas Talkas dienā Berģos, pie Depo ieraudzīju šādu dubultinvalīdu. Mašīnai, lai noparkotos, ir nepieciešamas DIVAS invalīdu lielās vietas,” – šādi Pietiek informēja kāds lasītājs. Spriežot pēc visa, dubultais pseidoinvalīds Rīgā ieradies no Gulbenes.
Kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis pazīstamo čečenu uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu (agrāk Krūmiņu), viņa nedrauga, cita Latvijas čečenu uzņēmēja, gandrīz tikpat skandalozā Arbi Indorbajeva dzīvē atgadījies nesalīdzināmi priecīgāks notikums, - viņš nesen iestūrējis laulību ostā. Tiesa, pēc neoficiālām, bet drošām ziņām, uz šo soli uzņēmējs, kuram nav LR pilsonības, izšķīries, lai saglabātu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, turklāt ar laimīgo jaunlaulāto viņš reiz jau bijis precējies.