Tiesa izskatīs otru lietu par Lato Lapsas aizturēšanu, uz tiesu ar pavēsti izsaukti trīs DP darbinieki
PIETIEK22.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien, 23. jūlijā pulksten 10.30 Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskatīs otru administratīvo lietu par Drošības policijas (DP) darbinieku veikto Lato Lapsas aizturēšanu. Pirmā no šīm lietām, kā zināms, jau ir beigusies ar tiesas nolēmumu par lietas izbeigšanu, tādējādi atzīstot DP darbinieku rīcību par prettiesisku. Tā kā uz pirmās lietas izskatīšanu neviens DP darbinieks nebija ieradies, uz šo sēdi pēc Lato Lapsas lūguma ar pavēsti izsaukti veseli trīs DP darbinieki.
29. aprīlī Lato Lapsa bija ieradies Drošības policijas ēkā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99A, lai saskaņā ar Iesniegumu likumu iesniegtu iesniegumu mutvārdos. Līdzi žurnālistam bija diktofons, ko viņš bija plānojis izmantot, lai tajā ierakstītu viņa iesniegto mutvārdu iesniegumu un nepieļautu, lai iesnieguma pieņēmēji - Drošības policijas darbinieki - to kādā veidā izkropļotu.
"Šādas bažas manī bija radījis tas, ka veselus divus gadus Drošības policijas darbinieki bija imitējuši kriminālprocesa izmeklēšanu, kurā mani bija atzinuši par aizdomās turamo. Šī kriminālprocesa pamatā bija grāmatā Cits ķēķis publicēts kādas personas iesniegums, kuru Drošības policija mēģināja uzdot par manis nelikumīgi iegūtām elektroniskā pasta vēstulēm. Kriminālprocess tika izbeigts tikai tad, kad Ģenerālprokuratūra atzina, ka manās darbībās nav bijis nekādu noziedzīga nodarījuma pazīmju un ka iesniegums tiešām ir tikai iesniegums," skaidro Lato Lapsa.
29. aprīlī Lato Lapsa iegāja Drošības policijas caurlaižu telpā pa centrālajām durvīm un izteica dežurantam savu vēlmi nodot iesniegumu mutvārdos, pats paliekot pie ieejas durvīm un tālāk ēkā nedodoties, kas arī bez dežuranta atļaujas nav iespējams.
Pēc tam, kad izrādījās, ka Drošības policija vispār nav lietas kursā par mutvārdu iesniegumu nodošanu, ko paredz Iesniegumu likums, un mēģina atrast kādu risinājumu, caurlaižu telpā ieradās Drošības policijas darbinieks A. Klešs un agresīvā formā paziņoja, ka, tā kā esot radušās aizdomas, ka Lato Lapsa veicot audioierakstu, viņam vajadzēšot iziet drošības pārbaudi.
Šī saruna ir fiksēta audioierakstā, ko Pietiek jau iepriekš ir publiskojis. Šodien publicējam tā atšifrējumu, kas rāda, kas Drošības policijas darbinieku ieskatā ir "pretošanās policijas darbinieku likumīgajām prasībām", par ko Lato Lapsa arī tika aizturēts.
Lato Lapsa: Es vēlētos iesniegt iesniegumu mutvārdos.
DP darbinieks A. Klešs: Jā. Klausieties, lūdzu. Man ir aizdomas, ka jūs ierakstāt šinī ēkā.
Lato Lapsa: Un?
DP darbinieks A. Klešs: Un mums jums vajadzētu veikt procedūru uz pārbaudi.
Lato Lapsa: Es vēlos iesniegt iesniegumu mutvārdos. Lai iesniegtu iesniegumu, kā noteikts Iesniegumu likumā, es varu iesniegt iesniegumu arī ārpus šīs ēkas.
DP darbinieks A. Klešs: Bet nu jūs jau esat šeit bijis, un mums ir aizdomas, ka jūs esat veicis ierakstu. Un jums vajadzētu tā kā iziet pārbaudi, jo šī – Drošības policija – ir kritisko objektu infrastruktūra, un šeit bez sankcijas nedrīkst filmēt.
Lato Lapsa: Es nefilmēju.
DP darbinieks A. Klešs: Jūs ierakstāt audio.
Lato Lapsa: Jā.
DP darbinieks A. Klešs: Tā, ja jūs atteiksieties iet pārbaudes, mēs jūs aizturam un nododam Valsts policijai, lai sastādītu administratīvo protokolu.
Lato Lapsa: Lūdzu, pamatojiet savas darbības tiesiskumu.
DP darbinieks A. Klešs: Es vēlreiz atkārtoju. Drošības policija ir valsts kritiskās infrastruktūras objekts, un šeit bez atļaujas Drošības policijas nedrīkst filmēt un veikt nekādus ierakstus.
Lato Lapsa: Jā. Un tālāk?
DP darbinieks A. Klešs: Tālāk, lūdzu, nāciet uz pārbaudi.
Lato Lapsa: Tā, kādā veidā tiks veikta pārbaude?
DP darbinieks A. Klešs: Kā parasti.
Lato Lapsa: Uzrādiet kādu dokumentu, kas apliecinātu…
DP darbinieks A. Klešs: Nāciet, lūdzu, šeit.
Lato Lapsa: Atvainojiet, lūdzu vispirms uzrādiet man kādu dokumentu, kā tiks veikta pārbaude.
DP darbinieks A. Klešs: Te ir...
Lato Lapsa: Uzrādiet kādu dokumentu. Tas, ko es šeit redzu, nav dokuments. Tas, ko es šeit redzu, ir rāmītis ar ierāmētu tekstu. Atvainojiet, lūdzu. Var, lūdzu, pēc kārtas. Ievērojiet, lūdzu, manas tiesības. Tātad šeit ir rāmītis, kur ir teksts, es no šī nesaprotu, kas šie ir par noteikumiem, kas viņus ir pieņēmis, kādā veidā tie attiecas uz mani. Lūdzu, paskaidrojiet!
DP darbinieks A. Klešs: Es jums pateicu jau.
Lato Lapsa: Nē, lūdzu, paskaidrojiet!
DP darbinieks A. Klešs: Es pateicu jau. Vairāk no manas puses nekas. Tā kā, lūdzu, nāciet mums līdzi.
Lato Lapsa: Lūdzu, saskaņā ar likumu par policiju paskaidrojiet man savu darbību tiesiskumu. Lūdzu, Kleša kungs, vai kā jūs sauc, paskaidrojiet, lūdzu.
DP darbinieks A. Klešs: Vairāk es neko. Ejiet, lūdzu. Nāciet.
Lato Lapsa: Tātad jūs atsakāties sniegt man paskaidrojumus par savu kārtību.
DP darbinieks A. Klešs: Jūs esat brīdināts. Ja nepakļausieties manām likumīgajām prasībām, tiks pielietots spēks.
Lato Lapsa: Es vēlos noskaidrot jūsu darbību tiesiskumu.
DP darbinieks A. Klešs: Pēc tam, ja kādas pretenzijas, ar iesniegumu varat griezties Drošības policijā.
Lato Lapsa: Pagaidiet. Labi, tūlīt nākšu, bet man ir jautājumi, kurus es vēlos jums uzdot.
DP darbinieks A. Klešs: Jautājumus jūs varat pēc tam.
Lato Lapsa: Tātad dokumentu jūs man neesat uzrādījis. Jūs esat man uzrādījis rāmīti, kur ir…
DP darbinieks A. Klešs: Labi, no manas puses vairāk nekas nav.
Lato Lapsa: Jums vairāk nekas nav. Labi. Pāriesim pie nākamā punkta. Jūs vēlaties veikt pārbaudi. Kādā veidā, lūdzu, jūs šo pārbaudi vēlaties veikt?
DP darbinieks A. Klešs: Lūdzu, nāciet līdzi.
Lato Lapsa: Lūdzu, paskaidrojiet…
DP darbinieks A. Klešs: Nāciet līdzi!
Lato Lapsa: Pagaidiet, pagaidiet! Man nav apmeklētāja karte izsniegta.
DP darbinieks A. Klešs: Nekas.
Lato Lapsa: Tā, man nav izsniegta apmeklētāja karte.
DP darbinieks A. Klešs: Izsniegs pēc pārbaudes.
Pēc šīs sarunas tad arī notika Lato Lapsas aizturēšana, par kuras likumību un pamatotību ceturtdien spriedīs Vidzemes priekšpilsētas tiesa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
