Tiesa izgāž prokurores ieceri atdot Vecrīgas viesnīcu sava bijušā vīra kompanjonu klientam

Pietiek jau vairākkārt informējis par tā saukto "viesnīcu reiderisma" lietu, saistībā ar kuru 2013. gadā Valsts kanceleja pat bija paziņojusi, ka Latvijas valdība esot saņēmusi jau otro investīciju pretenziju, ko iesnieguši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdullajevs un Eljors Junusovs.

Viņi bija paziņojuši, ka noziedzīgs grupējums, kuru vadot uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami, ar viltotiem dokumentiem un Uzņēmumu reģistra un tiesībsargāšanas iestāžu amatpersonu palīdzību esot panācis viesnīcu Royal Square Hotel&Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu.

SIA 555 Brand Hotel pārstāvis Toms Briedis bija nācis klajā ar paziņojumu, ka 2012.gada beigās atklāts - izmantojot viltotus dokumentus, ar uzņēmumu nesaistīta persona esot izlikusies par tā vienīgā īpašnieka, Lielbritānijā reģistrētā Brook Organisation L.P. pilnvaroto.

Saskaņā ar uzņēmuma pārstāvja apgalvojumu Brook Organisation L.P. patiesais īpašnieks nekad neesot uzdevis šim uzņēmumam izdot dokumentus, kas pilnvaro ar šo uzņēmumu nesaistītu personu mainīt uzņēmuma valdi vai atsavināt daļas. Savukārt advokāts Aigars Laizāns 2013. gada sākumā publiski paziņoja, ka Gulami saistība ar reiderismu pieczvaigžņu viesnīcā Royal Square Hotel&Suites esot aizvien uzskatāmāka.

Taču pēc tam runas par investīciju strīdu noklusa, jo izrādījās, ka 2014. gada vasarā strīds par viesnīcu Lielbritānijā īpašnieku līmenī jau ir atrisināts un visas prasības pret Gulami ir tikušas noraidītas.

Edinburgas augstākā civillietu tiesa bija izskatījusi divu Belizā reģistrētu ārzonas kompāniju prasību pret virkni citu uzņēmumu un arī personiski pret Gulami. Šajā tiesas sēdē bija piedalījies arī vēl viens Latvijas uzņēmējs Uldis Skudra - kādreizējais Gulami darbinieks, kas pēcāk neskaidrā veidā kļuvis par politisku problēmu vajāta Uzbekistānas uzņēmēja pilnvaroto personu.

Prasītāji, kā rāda tiesas dokumenti, bija lūguši tiesu uz nenoteiktu laiku apturēt tiesvedību un uz šo laiku atļaut Skudram rīkoties kā prasītāju - Belizas ārzonas kompāniju (aiz kurām, visticamākais, slēpjas Uzbekistānas uzņēmēji) īslaicīgam pārstāvim.

Taču Edinburgas tiesa ne tikai noraidīja šos lūgumus, bet arī izbeidza šo lietu un noraidījusi prasītāju izteiktos apgalvojumus attiecībā uz "piekto atbildētāju" - tātad Gulami - un vēl atzina prasītājus atbildīgus par Gulami tiesvedības izmaksām. Savukārt 2014. gada augustā, kā rāda tiesas dokumenti, Edinburgas tiesa jau izskatīja Gulami prasījumus par iepriekšējo uzņēmuma direktoru iecelšanu amatos.

Šie tiesas spriedumi ir tikuši nosūtīti arī Latvijas tieslietu sistēmai, un tāpat spēkā jau ir stājies arī Administratīvās apgabaltiesas lēmums, kas tāpat ir bijis labvēlīgs Gulami. Taču vēl joprojām strīds par viesnīcu turpinās, nu jau Gulami oponentiem izmantojot krimināltiesiskās metodes.

Pērn prokurore Ozoliņa bija vērsusies Vidzemes priekšpilsētas tiesā, informējot, ka pieņēmusi lēmumu par materiālu izdalīšanu no kriminālprocesa, jo visas krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā neesot iespējama.

Tāpēc arī prokurore esot nolēmusi "kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas Nr.11518005713 materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu".

Līdz ar to prokurore Ozoliņa ierosināja bez izskatīšanas tiesas sēdē un bez tiesas sprieduma galveno strīda objektu - Vecrīgas viesnīcu - vienkārši nekavējoties atdot vienai no strīda pusēm.

"Lūgt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu arestēto mantu - nekustamo īpašumu Rīgā, Kaļķu ielā 3A (kadastra numurs 0100 007 0107) un SIA Garden Palace (vienotais reģistrācijas Nr. 40103238672) kapitāldaļas - atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot pēc piederības īpašniekam Uzbekistānas Republikas pilsonim Elyor Yunusov (Elioram Junusovam), dzimušam 1982.gada 27.septembrī Khorezm reģionā, pase AA0559418, izdota 23.12.2012., Uzbekistānā," bija teikts Ozoliņas parakstītajā ierosinājumā tiesai.

Šo ierosinājumu vēl īpatnāku padarīja fakts, ka, kā rāda Ozoliņas amatpersonas deklarācija, viņas vīrs tobrīd vēl bija zvērināts advokāts Mihails Sudakovs. Savukārt Lursoft datu bāze uzrādīja, ka Sudakovs ir virknes uzņēmumu maksātnespējas adminstrators, taču papildus tam viņš arī viens no šķīrējtiesnešiem Rīgas pastāvīgajā šķīrējtiesā.

Šajā privātajā šķīrējtiesā Sudakova kompanjoni ir arī zvērināti advokāti Mārtiņš Mežinskis un Aigars Laizāns, un viņu abu vārdi bieži sastopami dažādās pilnvarās, pārstāvot pretējo pusi strīdā par Vecrīgas viesnīcu (raksta beigās publicējam vairākas šādas pilnvaras)

Tas nozīmē, ka faktiski prokurore Ozoliņa Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai bija ieteikusi strīdīgo viesnīcu atdot nevis kādai "nepiederošai" personai, bet gan sava vīra kompanjonu nozīmīgam klientam.

Taču, kā rāda tiesas lēmums, kas datēts ar pagājušā gada 12. decembri un ko Pietiek šodien publisko pilnībā, tā prokurores ierosinājumu ir uzskatījusi par nepamatotu un līdz ar to noraidījusi.

Tiesas lēmums vairākās sadaļās ir atklāti neglaimojošs prokuratūras pārstāvei. Tā, piemēram, tiesa norādījusi, ka „procesa virzītāja nepamatoti apgalvo, ka ar paša E.Yunusov un viņa pilnvaroto personu liecībām pierādās, ka E.Yunusov bijis patiesā labumā guvējs un īstais īpašnieks izkrāptajam kapitāldaļām un nekustamajam īpašumam”.

Savukārt attiecībā uz lēmumā norādīto prokurores Ozoliņas apgalvojumu, ka, ņemot vērā, ka SIA 555 Brand Hotel īpašumā ir visas SIA Garden Palace kapitāldaļas, esot uzskatāms, ka, izkrāpjot SIA 555 Brand Hotel kapitāldaļas, attiecīgi izkrāptas arī SIA Garden Palace kapitāldaļas, tiesa secinājusi, ka „šāds apgalvojums ir tikai un vienīgi procesa virzītājas pieņēmums”.

Tiesas ieskatā prokurore Ozoliņa arī „formāli norādījusi uz noziedzīgā nodarījuma raksturu un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļiem, nemotivējot, kāds tad ir šis raksturs un izdarīšanas apstākļi un kāpēc tieši sajā lietā tie liedz lietu nodot tiesai saprātīgā termiņā”.

Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmumā arī minējusi, ka prokurorei, „lai izdalītu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, savs lēmums ir jāmotivē ar konkrētiem apstākļiem, kas pierāda, ka valstu starptautiskā sadarbība kavē lietas nodošanu tiesai saprātīgā termiņā”, bet tas nav izdarīts.

Visbeidzot, tiesa secinājusi, ka „procesa virzītāja lēmumā, motivējot, kāpēc tiek izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, nepamatoti atsaucas uz Kriminālprocesā likuma 389.pantu, ka jāievēro personu tiesību ierobežošanas termiņš pirmstiesas procesā uz arestēto mantu”.

Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt Ģenerālprokuratūras komentārus, vai tā ir izdarījusi kādus secinājumus saistībā ar tiesas izdarītajiem secinājumiem par prokurores Ozoliņas veikumu.

Novērtē šo rakstu: