Tiesa atzīst par prettiesisku Ārlietu ministrijas rīcību, kavējoties atklāt ziņas par Rinkēviča un viņa Drēģera komandējumiem
PIETIEK18.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi par prettiesisku Ārlietu ministrijas rīcību, kavējoties atklāt ziņas par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un viņa padomnieka Mārtiņa Drēģera (abi attēlā) komandējumiem. Ar pieteikumu atzīt šo ministrijas rīcību par prettiesisku tiesā bija vērsies Lato Lapsa, un tuvākajās dienās Pietiekpublicēs jaunāko informāciju par abu diplomātiskās sfēras partneru kopējiem ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina.
„Atzīt par prettiesisku Ārlietu ministrijas faktisko rīcību, kas izpaudās kā Lato Lapsas 2016.gada 4.janvāra iesniegumā Ārlietu ministrijai (iestādē saņemts 2016.gada 7.janvārī) pieprasītās informācijas nesniegšana Informācijas atklātības likumā noteiktajā termiņā un Lato Lapsas 2016.gada 12.marta un 2016.gada 1.aprīļa iesniegumos Ārlietu ministrijai (iestādē saņemti attiecīgi 2016.gada 15.martā un 2016.gada 4.aprīlī) pieprasītās informācijas nesniegšana Informācijas atklātības likumā noteiktajā termiņā,” teikts administratīvās rajona tiesas spriedumā, ko Ārlietu ministrijai vēl ir tiesības pārsūdzēt.
Šīs lietas būtība ir – Lato Lapsa regulāri, reizi mēnesī pieprasa Ārlietu ministrijai ziņas par visiem komandējumiem, kuros iepriekšējā mēneša laikā ir devies ārlietu ministrs Rinkēvičs un viņa padomnieks Drēģeris. Savukārt ministrija pieprasīto informāciju sniedza tikai mēnesi pēc pieprasījuma saņemšanas, apgalvojot, ka „atbildes sagatavošanai uz pieteicēja informācijas pieprasījumiem bija nepieciešama pieprasītās informācijas papildus apstrāde, jo pieteicēja pieprasītā informācija par komandējumu maršrutiem, ilgumiem, mērķiem, izmaksām, utt. ministrijā netiek glabāta vienkopus”.
Rinkēviča vadītā ministrija arī apgalvoja, ka „pieprasītā informācija bija jāgatavo kā jauns dokuments, apkopojot informāciju no dažādām ministrijas datu bāzēm (piemēram, komandējumu datu bāzes, finanšu izlietojuma datu bāzes), un informācijas sagatavošanā iesaistījās vairākas ministrijas struktūrvienības. Tādējādi atbildes uz informācijas pieprasījumu bija sniedzamas Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā 30 dienu laikā”.
Taču Rinkēviča vadītā ministrija bija piemirsusi, ka gadījumā, ja tā vēlas šādi novilcināt informācijas sniegšanu, tai ir divu nedēļu laikā jāinformē, ka informācijas sagatavošanai ir nepieciešama šāda datu papildu apstrāde. Līdz ar to ministrija nāca klajā ar šādu likuma skaidrojumu – ja reiz tā vienreiz ir norādījusi, ka informācijas sagatavošanai nepieciešama papildu apstrāde, informācijas pieprasītājam tas jāsaprot arī visas turpmākās reizes.
Tomēr tiesu Rinkēviča vadītajai ministrijai pārliecināt neizdevās. „Tiesas ieskatā, lai arī pieteicējs ir iepriekš vērsies iestādē ar līdzīgiem informācijas pieprasījumiem, tas vien nemaina tiesisko regulējumu, kas noteikts Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā,” teikts administratīvās rajona tiesas spriedumā.
Turklāt tiesa norādījusi, ka „no lietā esošajām ministrijas sniegtajām atbildēm redzams, ka katrā gadījumā ir nepieciešams atšķirīgs laiks informācijas apstrādei, proti, uz pieteicēja 2016.gada 4.jūnija informācijas pieprasījumu ministrija atbildi sniegusi 2016.gada 17.jūnijā (t.i., 13 dienu laikā), un uz pieteicēja 2016.gada 4.jūlija informācijas pieprasījumu ministrija atbildi sniegusi 2016.gada 18.jūlijā (t.i., 14 dienu laikā)”. Ministrija šai sakarā varējusi vienīgi paskaidrot, ka informācijas pieprasījumu saņemšanas rezultātā tā spējusi uzlabot savu darbu.
Ziņas par ārvalstu brauciena par valsts līdzekļiem, kuros ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ņem līdzi savu jauno padomnieku Mārtiņu Drēģeri, Pietiek sāka vākt pagājušā gada rudenī. Iemesls tieši šādas informācijas pieprasīšanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicētā fotogrāfija, kuras fragmentu publicējam, un tās paraksts:
"Viens no pēdējiem uz svinīgo koncertu ieradās vistuvāk Latvijas Nacionālajam teātrim strādājošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas savulaik nāca klajā ar paziņojumu, ka ir gejs. Iepriekšējos gados Edgars valsts jubilejas svinīgo koncertu vienmēr apmeklēja viens.
Bet šoreiz Rinkēvičs nebija viens. Viņš uz Latvijas Nacionālo teātri ieradās kopā ar savu padomnieku preses jautājumos Mārtiņu Drēģeri, kuru ļoti bieži ņem līdzi, arī dodoties komandējumos ārpus Latvijas."
Ārlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka savu jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem līdzi ne tikai uz valsts jubilejas svinīgo pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzīvesbiedriem un dzīvesbiedrēm, bet arī ārvalstu komandējumos - piemēram, pagājušā gada septembrī un oktobrī - pilnīgi visos.
Kāda tieši bijusi Drēģera lietišķā atdeve šajos braucienos, Ārlietu ministrija gan neatklāj, jo visas komandējumu atskaites esot ierobežotas pieejamības informācija.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
