Tiekot galā ar putnu draudiem un virpuļdurvju problēmu, VID ķeras pie ģerboņu un saukļu iepirkšanas par 36 000 eiro
PIETIEK08.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Noslēdzoties apjomīgajiem iepirkumiem, lai pasargātu apmeklētājus no kaitīgajiem putniem un to mestajiem oļiem un lai atrisinātu sasāpējušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkas ieejas durvju risinājumu, VID ir ķēries pie jaunas nozīmīgas problēmas risināšanas – par 36 tūkstošiem eiro tiks iegādāti iestādei ļoti nepieciešami jauni ģerboņi, saukļi un uzraksti.
Ar VID ģenerāldirektores rīkojumu izveidotā pastāvīgā iepirkumu komisija ir pasludinājusi uzvarētājus VID izsludinātajā iepirkumā “Ģerboņa, uzraksta un saukļa izgatavošana, demontāža, montāža, piegāde un pārvietošana” par „Latvijas valsts mazā papildinātā ģerboņa, uzraksta “Valsts ieņēmumu dienests” un saukļa izgatavošanu, piegādi, montāžu, demontāžu un pārvietošanu”.
Kā rāda iepirkuma dokumenti, konkurence – kas vispār raksturīgi VID iepirkumiem – ir bijusi niecīga: iepirkumā pieteikušies tikai divi pretendenti, bet, tā kā vienam no tiem bijis nodokļu parāds, uzvarējis otrs, kas solījis divreiz lielāku cenu nekā diskvalificētais.
Rezultātā līgums par summu līdz 36 tūkstošiem eiro (neskaitot PVN) par ģerboņiem un saukļiem ir noslēgts ar 1940. gadā dzimušajam Jānim Skrastiņam piederošo SIA Baltic Design Consultants. Šis uzņēmums tad arī demontēs vecos ģerboņus un saukļus un uzstādīs jaunus pēc VID norādēm – „rientējošais pakalpojuma vietas sadalījums: Kurzeme - 35%, Latgalē - 30%, Vidzemē - 15%, Zemgalē - 15%, Rīgā - 5%”.
VID vadība nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu – kura konkrētā VID amatpersona pieņēma lēmumu par šādu atribūtu nepieciešamību un kāpēc nomaiņa bija nepieciešama tieši tagad, vienīgi paskaidroja, ka „valsts pārvaldes iestāžu vienotā vizuālā identitāte, kas ir saistoša arī Valsts ieņēmumu dienestam, ir spēkā kopš 2015. gada 1. janvāra” un ka „Valsts ieņēmumu dienests kā liela un visā valsts teritorijā izvietota iestāde vienoto valsts pārvaldes iestāžu vizuālo identitāti VID klientu apkalpošanas centros un muitas kontroles punktos ievieš pakāpeniski”.
VID arī norāda, ka 36 000 eiro (bez PVN) ir līguma kopsumma, „savukārt VID veic atsevišķus pasūtījumus pēc nepieciešamības un tos apmaksā pēc darbu paveikšanas. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam līguma darbības laikā (līdz 2018.gada 31.decembrim) nav pienākums izlietot visu līguma summu”.
VID arī precizē, ka "veco ģerboņu, saukļu un uzrakstu nomaiņa pret jauniem, iepriekšējos demontējot un izmetot kā nederīgus, nav plānota un nenotiks. Saistībā ar VID reģionālo nodaļu skaita optimizāciju, notiks jau uzstādīto pārvietošana no telpām, kuras VID vairs neizmantos, uz klientu apkalpošanas zālēm, kurās tie vēl nav uzstādīti".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
