Ticiet man – auditi notiek ļoti, ļoti, ļoti reti
Ieva Jaunzeme, VID ģenerāldirektore23.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dažādās diskusijās nereti dzirdams, ka uzņēmumus nereti piemeklē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenotie auditi, turklāt ne reizi vien šādus apgalvojumus ir pavadījušas runas par neskaidriem motīviem, vēlmi uz kāda “uzēsties”, VID iegribu realizēšanu vai ko tamlīdzīgu.
Uzreiz jāteic – ir mīti, bet ir arī dzīves realitāte, un droši vien jāsāk ar to, ka pārliecinoši lielākā Latvijas uzņēmēju daļa ar VID auditu nekad nav saskārušies, jo audits ir galējais instruments, kas tiek izmantots vien tad, kad visas pārējās iespējas ir izsmeltas, uzņēmums nekārto savas saistības ar valsti, un nekāda sadarbība ar VID nenotiek.
Vispirms jārunā par nodokļu kontroles pamatprincipiem. Uzņēmumu atlase nodokļu kontrolei balstīta uz riska vadības principiem. Tas nozīmē, ka visus nodokļu maksātājus vērtē pēc vienotiem principiem jeb vienlīdzības princips. Priekšroka tiek dota labprātīgai nodokļu saistību izpildei. Respektīvi, nodokļu kontrole tiek veikta tādos gadījumos, ja preventīvie pasākumi nav devuši pozitīvus rezultātus.
Nodokļu kontroles pasākumus nosaka ar mērķi veikt katrā konkrētā gadījumā efektīvāko pasākumu, lai pārbaudītu tos nodokļu maksātājus, kuriem riska analīzes rezultātā konstatēts visaugstākais nodokļu nepilnīgas nomaksas risks. Turklāt noteikti jāuzsver, ka, veicot nodokļu kontroles pasākumus, piemēro principu “Konsultē vispirms”.
Liela nozīme šeit ir nodokļu maksātāju segmentācijai, ko VID sāka ieviest no šā gada. Šā soļa mērķi ir atpazīt nodokļu maksātāju segmentus pēc nodokļu maksāšanas disciplīnas, kā arī, balstoties uz segmentiem, plānot nodokļu administrēšanas pasākumus. Atbilstoši segmentācijas principam visi uzņēmumi iedalās 7 kategorijās. Uzticamie - ideālie nodokļu maksātāji, kuri pilda visas savas nodokļu saistības, nav nodokļu iekasēšanas riski. Veicināmie - nodokļu maksātāji, kuriem atsevišķās jomās var būt nebūtiski riski. Uzraugāmie - nodokļu maksātāji, kuriem ir būtisks risks kaut vienā jomā, tiem jābūt pastāvīgā VID uzraudzībā.
Nereģistrētie - specifiska nodokļu maksātāju grupa, par kuru ir trešo pušu informācija, kas liecina, ka tiem jāreģistrējas nodokļu maksātāju reģistrā. Zemas ilgtspējas - uzņēmumi, kuriem nav izaugsmes un nodokļu maksāšanas potenciāla vai uzkrāti lieli nodokļu parādi, kuru segšanas perspektīvas ir apšaubāmas. Ierobežojami - nodokļu maksātāji, kuru turpmākā saimnieciskā darbība nav vēlama un kuriem ir piemērojams pilns ierobežojošo pasākumu komplekss, pārsvarā uzņēmumi, kuri izslēgti no reģistriem vai kuriem apturēta saimnieciskā darbība līdz likvidācijas procesa pabeigšanai.
Ekonomiski neaktīvie - nodokļu maksātāji, kuri nerāda apmaksātas darba vietas, nodokļu aprēķinus un nodokļu ieņēmumus. Ir svarīgi, lai faktiski vienā acumirklī būtu iespējams atpazīt uzticamus uzņēmējus no uzraugāmiem, uzraugāmos no zemas ilgtspējas, un visus iepriekšminētos no tādiem, kam uzņēmums ir nevis komercdarbības veikšanai, bet gan blēdību īstenošanai.
Laba nodokļu maksātāja pamatprincipi ir - nepieļaut nodokļu nenomaksas riskus, nesadarboties ar riskantiem darījuma partneriem, kā arī nemaksāt algas “aploksnēs”. Jebkuram ir skaidrs, ka, neievērojot šos visnotaļ elementāros principus, uzņēmumam ne tikai Latvijā, bet arī faktiski jebkurā civilizētā valstī ir jārēķinās ar nodokļu administrācijas uzmanību un pārbaudēm.
Šīm pārbaudēm ir ļoti konkrēti definēti mērķi - savlaicīgi brīdināt nodokļu maksātāju, ka tas ir iesaistījies riskantos darījumos, uzdot izvērtēt riskanto darījumu atbilstību normatīvajiem aktiem, rosināt izbeigt šāda veida darījumus un iesniegt deklarāciju un pārskatu labojumus.
Datu ticamības novērtējuma pārbaude ir nodokļu administrēšanas pasākums, kura laikā tiek izvērtēta nodokļu maksātāja sniegtās informācijas atbilstība VID rīcībā esošajai informācijai. Tās laikā nodokļu maksātājs tiek informēts par konstatētajām neatbilstībām un aicināts sniegt nodokļu deklarācijas precizējumu.
Tās ir situācijas, kad ir darījuma partneri, ar kuriem veidojas negatīvās PVN realizācijas starpības, darījuma partneri, ar kuriem veidojas pozitīvās priekšnodokļa starpības, darījuma partneri ar PVN priekšnodokļa starpībām darījumos, kur piemēro PVN reverso maksāšanas kārtību, kā arī darījuma partneri, ar PVN realizācijas starpībām darījumos, kur piemēro PVN reverso maksāšanas kārtību.
Nākamais pārbaudes veids, ko īsteno VID, ir novērošana. Tā ir pārbaude, kuras laikā nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības. Vēl nākamā ir tematiskā pārbaude, kad nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības.
Vēl viens Latvijas normatīvos paredzētais un VID īstenotais pārbaudes veids ir nodokļu apmēra precizēšana. Šāds solis tiek sperts, ja konstatēts pārkāpums, kas ietekmē nodokļu apmēru, konstatētais pārkāpums nav novērsts, tiek pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, vai arī aprēķiniem izmanto pārbaudē iegūto informāciju, papildus nepieprasot attaisnojuma un darījumu apliecinošus dokumentus.
Tikai pēc tam, kad visi iepriekšējie instrumenti ir izmantoti un faktiski visas iespējas izsmeltas, tiek piemērots nodokļu audits. Tā ir pārbaude, kurā VID pārliecinās par nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību noteiktā laika periodā. Pieņemto lēmumu par audita veikšanu paziņo vismaz 10 dienas pirms tā, izņemot PVN pārmaksas gadījumos vai tad, ja ir informācija par izvairīšanos no audita. Turklāt uzņēmums ir tiesīgs līdz audita sākumam precizēt iesniegtās deklarācijas. Ja riski novērsti, var tikt pieņemts lēmums par audita izbeigšanu. Audita rezultātus ir iespējams apstrīdēt mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Protams, svarīgi ir norādīt šo darbību praktiskos rezultātus, un tie nav nebūtiski - samazinās iekšzemes liela apgrozījuma “buferu” skaits, samazinās “pazudušo komersantu” ar parādiem skaits, samazinās ķēdēs iekļauto “pazudušo komersantu” un “buferu” dzīves ilgums, palielinās nodokļu maksātāju pašu papildus deklarētie nodokļi, kā arī palielinās nodokļu maksātāju skaits, kuri riska analīzes laikā un līdz audita uzsākšanai paši veica precizējumus deklarācijās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
