Iesaki rakstu: 
Valdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Maz kur varas lēmumus reproducējošajos medijos līdz ar ziņu par dīkstāves pabalstu piešķiršanu un cita veida atbalstu uzņēmējiem tika analizēti arī tiem līdzi nākošie noteikumi par kvalificēšanos tam un nodokļu nomaksas atlikšanai. Tikmēr sociālos tīklus un nozaru nevalstiskās organizācijas pārplūdināja uzņēmēju, darbinieku, pašnodarbināto, mikrouzņēmēju, autoratlīdzību saņēmēju rūgtuma pilni stāsti par dīkstāves pabalsta vai cita veida atbalsta atteikumu.
Vairāk pamanāms bija Lindas Mūrnieces sāpju kliedziens par VID atteikumu dīkstāves pabalstam Hotel Roma, kurš ik gadu darbaspēka nodokļos vien samaksājis vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Neskatoties uz viesnīcu iekļaušanu īpaši skarto nozaru sarakstā, pabalsts atteikts 32 000 eiro nodokļu parāda dēļ, kas biznesa sezonālā rakstura dēļ parasti tiek samaksāts tūrisma sezonas laikā.
Līdzīgu bēdu stāstu netrūkst. Autoratlīdzību saņēmējam pabalsts nepienākas, jo ienākuši sen nopelnīti pārdesmit eiro, cits pāris eiro saņēmis autoratlīdzībās no AKKA/LAA, cits no pretendentu loka izslēgts, jo ir valdes loceklis nelielā uzņēmumā, kuram nepienākas arī bezdarbnieka pabalsts, toties atbild ar visu savu mantu.
Netrūkst secinājumu, ka domāts tiek nevis par to, kā palīdzēt, bet kā palīdzību atteikt, un «valdība steidz sadalīt miljardus tikai saviem uzņēmumiem un valsts kapitālsabiedrībām, kurās sēž viņiem pietuvinātie darboņi», bet tagad aizņemtā nauda gan vēlāk būs jāatdod visiem strādājošajiem.
Var jau būt, ka ar labiem nodomiem un rūpēs par pabalstu neizshēmošanu tika radīti ierobežojošie kritēriji, bet, ja ne ļaunprātība vai skopums, tad vismaz neprofesionalitāte šajā krīzes menedžmentā jūtama gan. Kā var uzņēmumiem ar sezonālu raksturu, kuri apgroza miljonus un nodokļos nomaksā simtiem tūkstošu, atteikt dīkstāves pabalstu ar 150 eiro nodokļu parādu? Labi, saprata kļūdu, palielināja līdz 1000 eiro, bet tik un tā saglabājot robotisku pieeju iesniedzēju izvērtēšanā, kas arī raisa minēto sajūtu, ka drīzāk tiek meklēti iemesli atteikumam, nevis atbalstam.
Līdzīgi ir ar Altum atbalsta mehānismiem, kuri birokrātijas un dažādu nosacījumu dēļ daudziem nelieliem uzņēmumiem reāli nemaz nav pieejami. Kā var izslēgt no atbalstāmo loka pašnodarbinātos un autoratlīdzību saņēmējus, kuri saņem niecīgas summas autoratlīdzībās? Sodīti tiek arī tie, kuriem ienākumi kritušies drastiski, bet kaut ko tomēr cenšas darīt, nevis tikai gaida pabalstus. Labošot šo robu, bet vai uzreiz bija tik grūti iedomāties, ka no pāris vai pat pārdesmit eiro neizdzīvos?
Izrādās, dīkstāves pabalsts nepienākas pat šajā laikā tik īpašai kategorijai kā ārstiem! Tie, kuri nestrādā ar neatliekamiem gadījumiem, valsts noteikto ierobežojumu dēļ atrodas reālā dīkstāvē, bet kā valsts un pašvaldību budžeta finansēto institūciju darbinieki nevar pabalstu saņemt. Kā rakstīja Neatkarīgā, 350 jeb 44% no Rīgas 1. slimnīcas darbiniekiem aizsūtīti darba nespējā vai atvaļinājumā, un, šādam stāvoklim ieilgstot, slimnīcas vadība neizslēdz darbinieku atlaišanu.
Vai tiešām lēmumu pieņēmējiem nav pieejami dati par to, cik milzīgu īpatsvaru no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem veido tieši mazie un mikrouzņēmumi, kuros viens vai pāris valdes locekļi reizē ir arī galvenie darba darītāji? Ko viņi noziegušies, maksājot nodokļus gan par sevi, gan citiem darbiniekiem, ka viņiem kā valdes locekļiem tiek atteikts atbalsts? Tie nav vairākus tūkstošus pelnošie valsts lielo kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļi, kuri sekmīgi spēj apvienot «darbu» vienā lielā kapitālsabiedrībā ar ienesīgu sēdēšanu vēl kādas citas kapitālsabiedrības valdē vai padomē!
Manas radinieces pieredze spilgti raksturo šīs krīzes vadības izpausmes. Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu pilnībā apstājās viņas ilggadēja mikrouzņēmuma darbība, un, dzirdot sākotnējās runas par atbalstu tikai atsevišķām nozarēm, darbinieki tika atlaisti, lai vismaz varētu saņemt bezdarbnieka pabalstus. Pati sevi kā īpašnieci un valdes locekli atlaist nevar, bezdarbnieka pabalstu saņemt nevar, pārdot uzņēmumu nav kam, par atbalstu neskaidrība un neticība, jo īpaši pēc opozīcijas priekšlikumu noraidīšanas par atbalstu mazajiem uzņēmumiem...
Lai kā vienīgā sevis un nepilngadīga bērna apgādniece nodrošinātu iztiku, izmisumā meklēja gadījuma darbus, kur divās dienās tik vien saņēma kā apaukstētu sejas nervu, un tādēļ nācās izraut zobu, no pretsāpju zālēm iedzīvojās iekaisumā un nokļuva slimnīcā. Ar cerībām gaidīja valdības solījumu parūpēties arī par mikrouzņēmumiem, līdz saņēma tikai kārtējo izmisuma devas papildporciju, iepazīstoties ar ierobežojumiem.
Un atkal valdība sola tos labot, bet tikmēr vairojas izmisums un neticība, vai nesalabo pēc līdzšinējās shēmas - kā vairāk atteikt, nevis palīdzēt. Un atkal var domāt - vai par februārī veiktajiem pakalpojumiem izdīkto maksājumu izmantot izdzīvošanai vai nodokļu nomaksai, lai neatteiktu pabalstu, ja notiek brīnums un tas tiešām vēl pirms krīzes beigām būs pieejams.
Šādi nepārdomāti lēmumi, kas šķeļ sabiedrību un vairo neuzticēšanos un plaisu starp varu un sabiedrību laikā, kad tik ļoti nepieciešama ir sabiedrības aktīva līdzdalība pandēmijas uzveikšanā un ekonomisko seku mīkstināšanā, ir īpaši bīstami. «Visi lēmumi būs vērsti uz to, lai uzlabotu ikviena un ikkatra cilvēka situāciju,» jautāts par šonedēļ solītajām kārtējām izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos, atbildēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Turpināsim ticēt, cerēt un gaidīt?
Pārpublicēts no nra.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
