Iesaki rakstu: 
12. aprīlī mediji publicē ziņu «Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā pusaudzis sadūris skolasbiedru». Upuris saņēmis trīs dūrienus vēderā un vienu - rokā. Cietušo nogādā slimnīcā. Iespējams, uzbrukuma motīvu pamatā ir bijusi greizsirdība. Pirms likt lietā nazi, dūrējs kādu laiku jau bija terorizējis meiteni, liedzot viņai komunicēt ar citiem puišiem.
Upura māte stāsta, ka meitene centusies meklēt palīdzību, taču pieaugušie neesot uztvēruši draudus nopietni. Dūrēju aiztur, bet vēlāk – palaiž brīvībā, jo laikam vairs nav bīstams. Tehnikuma direktors TV3 raidījumam «Degpunktā» notikušo komentēt atsakās.
Izglītības iestādes vecāki elektroniski saņem no direktora vēstuli, kurā rakstīts: «Labdien! Informējam, ka skolā noticis traģisks gadījums - 2023.gada 6.aprīlī pirms plkst. 17.00 RMMT sporta kompleksā pēc volejbola treniņa ģērbtuvē kāds jaunietis sadūra citu jaunieti – skolas audzēkni.
Cietušais šobrīd atrodas slimnīcā, veselības stāvoklis ir stabils. Tika izsaukta policija – šobrīd ir uzsākta krimināllieta, notiek apstākļu noskaidrošana un lietas izmeklēšana. Skolas administrācija šajā procesā sadarbojas ar policiju un aicina atbalstīt šīs lietas apstākļu izmeklēšanu ikvienam, pie kura policija šajā jautājumā vēršas.
Tā kā komunikācijā, kas saistīta ar traģisko gadījumu, ievērojam visas izmeklētāju norādes, par iesaistīto personu atrašanos skolā un viņu savstarpējo saskarsmi lemj policija, arī visa veida papildu informāciju var sniegt tikai policija. Par šo gadījumu esam informējuši Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta atbildīgās amatpersonas.
Mūsu interesēs ir pēc iespējas ātrāk noskaidrot traģiskā notikuma cēloņus un vainīgo, pēc iespējas izslēdzot dažādu baumu un pieņēmumu rašanos. Tāpēc lūdzam netraucēt izmeklēšanas gaitu un, kamēr izmeklēšana notiek, nesniegt par situāciju intervijas presei, televīzijai, radio un citiem masu medijiem, kā arī nekomentēt notikušo sociālajos tīklos. Domās un sajūtās esam kopā ar cietušo jaunieti, turam īkšķus par viņa veselību un ceram uz drīzu atveseļošanos. RMMT direktors Gvido Zilūzis»
Šķiet, ka tālāk notikumiem trağiskā atgadījuma kontekstā vajadzētu attīstīties aptuveni šādi - tiesa lemj par tādu drošības līdzekļa piemērošanu, kas ir samērīgs veiktajam noziegumam. Šajā gadījumā apcietinājums neliekas pārmērīgi bargs lēmums, jo varmāka ir uzvedies agresīvi - draudējis un galu galā savus draudus arī īstenojis, sadurot savu skolas biedru.
Kamēr tiesa lemj par drošības līdzekļa piemērošanu, tehnikuma vadībai būtu jāizskata jautājums par uzbrucēja izslēgšanu no mācību iestādes. Bet… 13. aprīlī kļūst zināms, ka varmāka ir palaists brīvībā un (uzmanību!!!) atgriezies skolā. Vecāki, protams, ir šokēti. Kurš gan nebūtu? Smagu noziegumu veikušais ir saņēmis vieglu rājienu un atgriezies atpakaļ nozieguma vietā.
Godātā tiesa raksta, ka tehnikuma vadībai ir jānodrošina, lai varmāka un upuris netiktos izglītības iestādes teritorijā. Izskatās, ka tiesa zina kaut ko, kas nav zināms citiem - policijai, kas pieprasīja aizdomās turamā apcietinājumu, vecākiem, kas ir norūpējušies par savu bērnu drošību, un tiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus viedais tiesas lēmums var skart tuvākā vai tālākā nākotnē, jo, šķiet, tas ir nepārprotams Temīdas signāls katram varmākam: «Saņemsi rājienu, varbūt dažas dienas pavadīsi izolatorā, taču pēc tam - būsi uz brīvām kājām. Un tavs upuris zinās savu vietu - nazis vēderā, gulta slimnīcā!»
Arī mans bērns mācās Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā. Vērojot tiesas un tehnikuma vadības rīcību, man nerodas iespaids, ka atbildīgo iestāžu prioritāte ir bērnu drošība. Gluži pretēji - visu ignorējam, komentārus nesniedzam, gan jau viss pats par sevi nokārtosies. Neapmierinātie pačalos, mēs - pasēdēsim savos kabinetos, viss aizmirsīsies. Galu galā ceļu satiksmes negadījumu upuru skaits ir krietni lielāks, bet, skat, dzīve turpinās.
Pirms dažām dienām Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā audzēkņiem iedeva uzdevumu - uzrakstīt eseju par tēmu «Vērtīgais jauniešu dzīvē 21.gs.».
Manuprāt, pēdējo notikumu gaismā esejas ievads ievads varētu būt šāds: «Latvijā 21. gadsimts jaunietim paver gandrīz neierobežotas pašizpausmes iespēju formas - literatūrā, mākslā, zinātnē, bet, ja kaut kas nepadodas, pa rokai vienmēr ir pārbaudīts līdzeklis - varmācīga agresija (ar smagu miesas nodarīšanu upurim).
Visticamāk, nekādu tiesisku seku šādai pašrealizācijas formai nebūs - mūsdienās tiesu praksē dominē humānisma ideāli. Ja viduslaikos Rīgas naudas viltotājiem nocirta plaukstu (eksponātu var aplūkot Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā), tad 21. gadsimtā smagus miesasbojājumus nodarījušam varmākam- iespēja pēc paveiktā nozieguma tuvākajā laikā atgriezties atpakaļ ierastajā vidē.»
Kas to lai zina, humānisms vai Temīda, miedzot ar aci varmākam, aiz mantijas kautri slēpj kaut ko čaukstošu?
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
