Iesaki rakstu: 
12. aprīlī mediji publicē ziņu «Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā pusaudzis sadūris skolasbiedru». Upuris saņēmis trīs dūrienus vēderā un vienu - rokā. Cietušo nogādā slimnīcā. Iespējams, uzbrukuma motīvu pamatā ir bijusi greizsirdība. Pirms likt lietā nazi, dūrējs kādu laiku jau bija terorizējis meiteni, liedzot viņai komunicēt ar citiem puišiem.
Upura māte stāsta, ka meitene centusies meklēt palīdzību, taču pieaugušie neesot uztvēruši draudus nopietni. Dūrēju aiztur, bet vēlāk – palaiž brīvībā, jo laikam vairs nav bīstams. Tehnikuma direktors TV3 raidījumam «Degpunktā» notikušo komentēt atsakās.
Izglītības iestādes vecāki elektroniski saņem no direktora vēstuli, kurā rakstīts: «Labdien! Informējam, ka skolā noticis traģisks gadījums - 2023.gada 6.aprīlī pirms plkst. 17.00 RMMT sporta kompleksā pēc volejbola treniņa ģērbtuvē kāds jaunietis sadūra citu jaunieti – skolas audzēkni.
Cietušais šobrīd atrodas slimnīcā, veselības stāvoklis ir stabils. Tika izsaukta policija – šobrīd ir uzsākta krimināllieta, notiek apstākļu noskaidrošana un lietas izmeklēšana. Skolas administrācija šajā procesā sadarbojas ar policiju un aicina atbalstīt šīs lietas apstākļu izmeklēšanu ikvienam, pie kura policija šajā jautājumā vēršas.
Tā kā komunikācijā, kas saistīta ar traģisko gadījumu, ievērojam visas izmeklētāju norādes, par iesaistīto personu atrašanos skolā un viņu savstarpējo saskarsmi lemj policija, arī visa veida papildu informāciju var sniegt tikai policija. Par šo gadījumu esam informējuši Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta atbildīgās amatpersonas.
Mūsu interesēs ir pēc iespējas ātrāk noskaidrot traģiskā notikuma cēloņus un vainīgo, pēc iespējas izslēdzot dažādu baumu un pieņēmumu rašanos. Tāpēc lūdzam netraucēt izmeklēšanas gaitu un, kamēr izmeklēšana notiek, nesniegt par situāciju intervijas presei, televīzijai, radio un citiem masu medijiem, kā arī nekomentēt notikušo sociālajos tīklos. Domās un sajūtās esam kopā ar cietušo jaunieti, turam īkšķus par viņa veselību un ceram uz drīzu atveseļošanos. RMMT direktors Gvido Zilūzis»
Šķiet, ka tālāk notikumiem trağiskā atgadījuma kontekstā vajadzētu attīstīties aptuveni šādi - tiesa lemj par tādu drošības līdzekļa piemērošanu, kas ir samērīgs veiktajam noziegumam. Šajā gadījumā apcietinājums neliekas pārmērīgi bargs lēmums, jo varmāka ir uzvedies agresīvi - draudējis un galu galā savus draudus arī īstenojis, sadurot savu skolas biedru.
Kamēr tiesa lemj par drošības līdzekļa piemērošanu, tehnikuma vadībai būtu jāizskata jautājums par uzbrucēja izslēgšanu no mācību iestādes. Bet… 13. aprīlī kļūst zināms, ka varmāka ir palaists brīvībā un (uzmanību!!!) atgriezies skolā. Vecāki, protams, ir šokēti. Kurš gan nebūtu? Smagu noziegumu veikušais ir saņēmis vieglu rājienu un atgriezies atpakaļ nozieguma vietā.
Godātā tiesa raksta, ka tehnikuma vadībai ir jānodrošina, lai varmāka un upuris netiktos izglītības iestādes teritorijā. Izskatās, ka tiesa zina kaut ko, kas nav zināms citiem - policijai, kas pieprasīja aizdomās turamā apcietinājumu, vecākiem, kas ir norūpējušies par savu bērnu drošību, un tiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus viedais tiesas lēmums var skart tuvākā vai tālākā nākotnē, jo, šķiet, tas ir nepārprotams Temīdas signāls katram varmākam: «Saņemsi rājienu, varbūt dažas dienas pavadīsi izolatorā, taču pēc tam - būsi uz brīvām kājām. Un tavs upuris zinās savu vietu - nazis vēderā, gulta slimnīcā!»
Arī mans bērns mācās Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā. Vērojot tiesas un tehnikuma vadības rīcību, man nerodas iespaids, ka atbildīgo iestāžu prioritāte ir bērnu drošība. Gluži pretēji - visu ignorējam, komentārus nesniedzam, gan jau viss pats par sevi nokārtosies. Neapmierinātie pačalos, mēs - pasēdēsim savos kabinetos, viss aizmirsīsies. Galu galā ceļu satiksmes negadījumu upuru skaits ir krietni lielāks, bet, skat, dzīve turpinās.
Pirms dažām dienām Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā audzēkņiem iedeva uzdevumu - uzrakstīt eseju par tēmu «Vērtīgais jauniešu dzīvē 21.gs.».
Manuprāt, pēdējo notikumu gaismā esejas ievads ievads varētu būt šāds: «Latvijā 21. gadsimts jaunietim paver gandrīz neierobežotas pašizpausmes iespēju formas - literatūrā, mākslā, zinātnē, bet, ja kaut kas nepadodas, pa rokai vienmēr ir pārbaudīts līdzeklis - varmācīga agresija (ar smagu miesas nodarīšanu upurim).
Visticamāk, nekādu tiesisku seku šādai pašrealizācijas formai nebūs - mūsdienās tiesu praksē dominē humānisma ideāli. Ja viduslaikos Rīgas naudas viltotājiem nocirta plaukstu (eksponātu var aplūkot Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā), tad 21. gadsimtā smagus miesasbojājumus nodarījušam varmākam- iespēja pēc paveiktā nozieguma tuvākajā laikā atgriezties atpakaļ ierastajā vidē.»
Kas to lai zina, humānisms vai Temīda, miedzot ar aci varmākam, aiz mantijas kautri slēpj kaut ko čaukstošu?
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
