Tautas priekšstāvji, izziņas un sajēga. Adventa laika prātojums

Acīmredzami ērtākais šai situācijā būtu potēšanās sertifikāts, bet derīgi ir arī sarežģītāk iegūstami papīri – konsīlija slēdziens par nezkaukotur –, varbūt ir vēl kādi citi varianti. Ja izziņa ir (un kovidiskais sertifikāts ir un paliek tikai izziņa, lai arī visnotaļ specifiska), tu vari turpināt savu priekšstāvja misiju, bet, ja izziņas nav, tad – ak vai! – iestājas vecā labā sovjetu laiku maksima: без бумажки ты какашка. Proti, bez papīra tu esi mazišs izkārnījumiņš. Jo tā lēmuši tie, kam papīri kārtībā.

Abstrahēsimies uz brīdi no nejaukās situācijas mūsmājās un citur, ko radījusi jaunā sērga. Šis prātojums nav ne par jauniepazītā vīrusa izplatīšanos, ne par slimošanu, ne apbērēšanu. Es prātoju par mūsu sabiedrisko iekārtu, kas nu jau pirms krietna laika par savu pamatu ir izvēlējusies vispārējas vēlēšanu tiesības un to izmantošanas rezultātā izveidotas institūcijas – Saeimu un pašvaldības. Un pēkšņi izrādās, ka kaut kāds Saeimas vairākums var nolemt, ka šamie ir vērtīgāki priekšstāvji par citiem, balstoties uz...

Jā, uz ko? Uz to, ka iztrūkst potēšanās izziņas?! Vēlēšanas reglamentējošajā kārtībā ir noteikts, ka vēlētāji jāinformē par kandidātu statusu, tajā skaitā, vai ir bijuši stukači, un vēlētājs var savu balsi tādam kandidātam dot vai nedot. Bet potēšanās izziņa?! Tās neesamība, izrādās, mūsu dienās padara vēlētāja izvēli par nederīgu!

Šķiet, būtu vietā atzīmēt, ka šo rindiņu autors ir ne tikai visnotaļ likumpaklausīgs provinces pensionārs, bet arī sapotēts pie pirmās iespējas un ar lepnumu uzrāda savu sertifikātu lielās un mazās dzertuvēs, kad tiek līdz galvaspilsētas priekiem. Apstākļi ir tā iegriezušies, ka šāda izvēle man šķiet racionāla. Un deputātu izvēle nevakcinēties manā ieskatā ir iracionāla. Bet! Tā ir vēlētāju uzticību baudījušu priekšstāvju izvēle, kura, cita starpā, nekādā veidā netraucē to institūciju darbu, kurās tie ir deleģēti.

Raksturīgs kolorīts ļembasts ir iegriezies nacionālā mērogā pazīstamai pašvaldībai – Jelgavas novada domei. Atgādināšanai: to vada Ziedonis Caune, kura it kā nelikumīgo medību lietā pirms gadiem desmit instances nonāca pie atziņas, ka beigtās stirnas ja ne gluži pašas sevi nošāvušas, tad mirušas dabīgā nāvē. Šogad domes koalīcija sašķobījās, Cauni tā kā taisījās gāzt, bet tad izrādījās, ka starp gāzējiem ir daži bezsertifikātnieki, kurus vajadzētu no amata atstādināt. Tam par godu divu nedēļu laikā Jelgavas novada domē sasauktas sešas domes sēdes. Deputātu kvoruma trūkuma dēļ joprojām nav izdevies atstādināt šos divus deputātus, bet atgādināšu, ka kopš 21. oktobra domes sēdes notikušas attālināti komunikāciju platformā.

Secinājums nāk virsū brēkdams: Saeimas pieņemtais likums ir apšaubāms no tiesiskuma viedokļa un pilnīgi absurds no praktiskā. Izrādās, ka nepotēts deputāts caur interneta duļķainajiem viļņiem apdraud veselīgo domes darba atmosfēru! Vai šis nav lielāks murgs par ikkatru sazvērestības teoriju? Krīze ir Jelgavas novada domē, krīze ir arī visā valstī. Krīzes laikā mūsu valdīšana pieņem neloģiskus, stulbus un netaisnīgus lēmumus vienu pēc otra, pazeminot savu leģitimitāti līdz nullei.

Vai ir jel kāda cerība, ka haotiska, lemtnespējīga valdība un histēriskas paštaisnības pārņemta Saeima mūs izvedīs šai krīzei cauri? Nezinu, nezinu. Man ir cita cerība, paļaušanās uz veselā saprāta klusu pašsaglabāšanos. Kurš agrāk vai vēlāk par sevi atgādinās, ka jau ir pieredzēts pat tikai mana mūža laikā.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu: