Tālbraucēju šoferiem nesaprotamu iemeslu dēļ jāklausās kursi bez kāda eksāmena
PIETIEK12.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Profesionāliem autovadītājiem no šā gada 11.septembra regulāri jādodas noklausīties īpašus kursus, lai saņemtu braukšanai derīgu apliecību. Neizpratnē par jauno kārtību ir paši tālbraucēji, kuri uzskata, ka šāda kursu noklausīšanās bez pārbaudes eksāmena kārtošanas ir bezjēdzīga un nevajadzīga.
Par to, ka profesionāliem autovadītājiem pēkšņi parādījušās jaunas prasības, lai varētu braukt reisos, Pietiek ziņoja lasītājs, būdams neizpratnē, kādēļ šāda kārtība iedibināta un kādēļ vispār tāda nepieciešama.
„Ir radusies absurda situācija visiem autovadītājiem, kuri strādā algotu darbu. No 2014. gada 11.septembra ir obligāta ES prasība par to, ka profesionāliem autovadītājiem jābūt autovadītāja apliecībā atzīmei, ka ir iegūtas papildu teorētiskās zināšanas - 95.kods.Vadot auto bez šīs atzīmes, CP soda ar naudas sodu un 3 soda punktiem. Kā tas nākas, ka es strādāju par "fūres" vadītāju piecus gadus, vadītāja "C" kategorija no 1985. gada, "CE" no 1995.gada. Un tagad, ja neesmu paspējis noklausīties periodisko apmācību kursu, es tieku sodīts par to, ka vadu auto bez vajadzīgās kategorijas,” neizpratnē ir lasītājs Armands, kurš lūdz savu uzvārdu neminēt.
„Es nesaprotu, kurā brīdī esmu zaudējis savu profesionāļa pieredzi un zināšanas. Man būtu tikai jāapmeklē periodiskie kursi, pēc kuriem es saņemu apliecinājumu, ka esmu šos kursus apmeklējis, bet nav apliecinājuma par to, vai esmu kļuvis vēl "profesionālāks". Nav ne eksāmena, ne citu, iegūto zināšanu pārbaudes veida. Es saprotu, ka jaunajiem autovadītājiem, nav praktiskas pieredzes, tāpēc šādi kursi ir vajadzīgi. Ar profiņiem viss ir savādāk, aptaujājot vairākus desmitus autovadītāju par kursu lietderīgumu, visi kā viens atbildēja, ka tukša naudas un laika tērēšana. Neko jaunu neesot uzzinājuši. Tad sods, braucot bez atzīmes par 95.kodu, ir sods par to, ka neesi apmeklējis kursus? Jo zināšanas netiek pārbaudītas. Murgs.
Uzskatu, ka vadītājiem ar stāžu, kurš ilgāks par 10 gadiem, un pēdējos 5 gadus tiek strādāts šinī amatā, vadītāja apliecība ir jāmaina automātiski, uzrādot veco vadītāja apliecību un apliecinājumu par nepārtrauktu darba stāžu, šinī profesijā. Esmu gatavs tiesāties līdz pat ES tiesai, aicinu palīgā juristu, kurš varētu palīdzēt pareizi sagatavot un iesniegt prasību atcelt sodu, vadot auto bez atzīmes par 95.koda periodiskā apmācību kursu apmeklējumu. Jo kursu apmeklējums negarantē zināšanu iegūšanu. Šoferi atsēž vajadzīgo stundu skaitu, saņem apliecinājumu un kļūst par profesionāļiem. Ha, ha, ha. Tas arī viss. Ja darām, tad darām pareizi. Eksāmeni visiem un nekādu strīdu. Ir iegūtas zināšanas un eksāmens ir apliecinājis, ka šīs zināšanas ir galvā, un tiks pielietotas praksē,” savu un kolēģu pārliecību pauž autovadītājs.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sabiedrisko attiecību konsultante Agnese Korbe skaidro, ka šo kārtību nosakot Eiropas Savienības direkcija, kura Latvijai ir saistoša. „Šādu kārtību, tajā skaitā – īpašās prasības profesionālajiem šoferiem un apmācību saistībā ar 95.kodu nosaka Eiropas Parlamenta Direktīva 2003/59/EK un Latvijas Autopārvadājumu likums. Abu dokumentu mērķis ir paaugstināt profesionālo vadītāju kvalifikāciju un līdz ar to – kopējo satiksmes drošību, kā arī nodalīt profesionālos vadītājus no neprofesionāliem šoferiem. 2003.gadā pieņemtā direktīva ir saistoša visiem Eiropas Savienības (ES) valstu un trešo valstu pilsoņiem, kuri strādā ES valstīs reģistrētos uzņēmumos un veic komerciālos pārvadājumus ar D1, D1E, D, DE vai C1, C1E, C, CE kategorijas transportlīdzekļiem (izņēmumi noteikti Autopārvadājumu likuma 6.1. un 30.1.pantos: http://likumi.lv/doc.php?id=36720),” prasības nepieciešamību skaidro CSDD pārstāve.
Viņa norāda, ka profesionālajiem transportlīdzekļu vadītājiem jāņem vērā, ka vadītāja apliecības ar ierakstu „95.kods” derīguma termiņš ir pieci gadi. Šajā laikā transportlīdzekļa vadītājam jāveic regulārā 35 stundu apmācība. Pēc periodiskās apmācības, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no apmācības iestādes, vadītājs CSDD var saņemt jaunu vadītāja apliecību.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
