Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju vietā nāk citi. Tas attiecas arī uz ēnu ekonomikas apkarošanu, ko daudzas politiķu paaudzes ir solījušas, sastādot garākus un vēl garākus ēnu ekonomikas apkarošanas plānus un stratēģijas ar apskaužamu regularitāti. Bet, ja mēs paklausāmies akadēmiskos ekspertus, piemēram no Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā, kuri savās aprēķinu metodikās izmanto pieredzi arī no citām Eiropas valstīm, tad tikpat regulāri secinām, ka ēnu ekonomika zeļ un plaukst.

Viens no kliedzošākajiem piemēriem ir ēnu ekonomikas apmērs jomā, kuru kādreiz saucām tikai par taksometru sektoru, bet kurš jau vairākus gadus ietver gan tradicionālos taksometrus jeb dzeltenos numurus, gan arī pakalpojumu sniedzējus, kuri izmanto parastas vieglās automašīnas jeb tā sauktos baltos numurus. Kopumā šis pasažieru pārvadājumu sektors beidzamajos gados atradies zem visai liela likumdošanas izmaiņu spiediena. Bet nepamet sajūta, ka joprojām centrālais jautājums ir – kur ir rezultāti? Un rezultāti tieši attiecībā uz ēnu ekonomikas samazinājumu un lielāku nomaksāto nodokļu apjomu.

Droši vien daudzi no mūsu laikabiedriem sirdī klusi teiks – kāda starpība, ir nomaksāti nodokļi par autovadītājiem vai nav, jo galvenais, ka es varu saņemt šo pakalpojumu pietiekami lēti. Tajā pašā laikā valdība ir regulāri uzsvērusi nepieciešamību par katru darba ņēmēju nomaksāt pirmām kārtām tā sauktos sociālos nodokļus – gan par veselības aprūpes pakalpojumiem, gan par pensijas un bezdarba apdrošināšanu.

Kas ir vēl svarīgāk, arī pašā taksometru pakalpojumu sniedzēju sektorā jau ļoti skaļi dzirdama apņēmība cīnīties pret ēnu ekonomiku savā sektorā. Būsim atklāti – faktiski piespiest valdību beidzot pa īstam iesaistīties cīņā pret ēnu ekonomiku.

Lielākie taksometru zīmoli “Baltic Taxi” un “RedCab” gandrīz vienīgie ir kā pēdējie mohikāņi, kas no klasisko taksometru vidus maksā nodokļus, bet tagad ar COVID-19 radītajām grūtībām ielās redzami reti.

Domāju, nekļūdīšos ne cik, ja minēšu, ka gandrīz neviens no mums nezina, ar ko Latvija ir unikāla visā Eiropas Savienībā – ar to, ka Latvijā sociāli apdrošinātas ir nevis personas, proti, taksometru šoferi, bet gan taksometru firmu rīcībā esošās automašīnas.

Jā, Latvija ir paradoksu zeme, un pie mums taksometru pakalpojumu sniegšanā lietotās automašīnas tiek sociāli apdrošinātas, tātad drīkstēs iet pensijā un saņemt labu veselības apdrošināšanu! Ja kāds no jums padomāja, ka šis ir slikts joks, tā nav. Tas ir Latvijas likumdošanā spēkā esošs regulējums. Nav jābūt lielam gaišreģim, lai saprastu, ka šis regulējums ir diezgan dīvains un faktiski jāatzīst par bankrotējušu.

Par to varējām pārliecināties pirms aptuveni mēneša, kad Labklājības ministrija valdībā iesniedza ziņojumu ar informāciju par to, cik daudz nodokļu ir nomaksāti, tostarp īpaši sociālais nodoklis, pēdējo gadu laikā taksometru sektorā. Summas ir ļoti niecīgas, un to apjoms faktiski nepieaug. Tas liek uzdot jautājumu, vai nodokļu režīms ir adekvāts.

Kad valdība un politiķi šogad intensīvi diskutēja par tā dēvētā mikronodokļu režīma maiņu, par citiem nodokļu maksāšanas režīmiem, būtu piemērots brīdis apspriest arī jēgpilnas izmaiņas nodokļu likumos, kas attiecas uz pasažieru pārvadājumu jeb taksometru sektoru.

Finanšu ministrija, kuras viena no atbildībām ir organizēt un vadīt cīņu pret ēnu ekonomiku, cerams, varētu šādu uzdevumu ne tikai iekļaut savā darba plānā, bet patiešām veltīt uzmanību un rūpes, lai arī taksometru sektors beidzot izkļūtu no grāvja un izbrauktu uz lielā ceļa.

Iesaku visiem interesentiem izdarīt pavisam vienkāršu eksperimentu, – savā tālrunī salīdzināt cenas, kādas uzrādās tajās abās platformās, kuras šobrīd Latvijā darbojas pasažieru pārvadāšanā – platformā “Bolt” un “Yandex”. Šo vienkāršo eksperimentu, visticamāk, daudzi no mums veic savās ikdienas gaitās un, manuprāt, noteikti ievērojuši, ka vienā no šīm platformām cena var būt pat līdz trešdaļai zemāka nekā otrā platformā.

Varbūt ir tūkstoš iemesli, kāpēc iespējama tik liela cenu atšķirība, bet pirmais, kas nāk prātā – tātad šoferi, kas izmanto vienas platformas pakalpojumus, nemaksā gandrīz nekādus nodokļus vai maksā tos ļoti mazā apjomā.

Šajā ziņā lielāku uzmanību mēs varētu sagaidīt gan no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kuram nodokļu nomaksas kontroles funkcijas uzticētas ar likumu, gan arī no Rīgas domes Satiksmes departamenta kontroles dienesta, kura uzdevumos arī ietilpst pārraudzīt pakalpojumu kvalitāti Rīgā.

Ja kāda no šīm cienījamajām institūcijām veltītu pavisam nedaudz nodokļu maksātāju naudas un samaksātu par braucienu, pieņemsim, no Rīgas centra līdz Juglas slimnīcai, izmantojot gan “Bolt”, gan “Yandex” piedāvāto pakalpojumu, rastos iemesls salīdzināt pakalpojumu cenas un uzdot attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem jautājumu – nodokļi ir nomaksāti vai tomēr nav, šoferi ir sociāli apdrošināti vai tas “piemirsies”?

Pirms pusotra gada, šai valdībai stājoties amatā, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits enerģiski un dedzīgi solīja un aicināja sakārtot taksometru sektoru gan pie lidostas Rīga, gan attiecībā uz apšaubāmas kvalitātes pakalpojumu sniedzēju darbošanos.

Pusotrs gads var būt ilgs vai neilgs laiks, bet manis aprakstītajā aspektā uzlabojumu faktiski nav, un to melns uz balta savā ziņojumā valdībai atzina arī Labklājības ministrija. Varbūt ir mainījušas politiskās prioritātes, vairs nav laika “ķēpāties” ar taksometriem, varbūt politiķu uzdevumi nav pietiekami labi izskaidroti ierēdņiem, varbūt ir vēl daudz citu iemelsu, kāpēc kaut kas nenotiek, bet mums kā pakalpojumu lietotājiem un arī kā valsts budžeta finansēto pakalpojumu lietotājiem ir svarīgi apkarot ēnu ekonomiku un palielināt nomaksātos nodokļus.

Es vairāk nekā labi apzinos: daudzi var vīpsnāt, ka aģitēju par lielāku nodokļu nomaksu. Bet esmu pārliecināta, ka ikvienam no mums ir zināms tolerances līmenis pret ēnu ekonomikas apjomu, taču taksometru sektorā šis apjoms ir pārāk liels. Tas atrodas krīzē, un situācija ir jāmaina.

Novērtē šo rakstu:

19
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...