Iesaki rakstu: 
Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Ministrijā rit darbs pie valsts digitalizācijas reformas. Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība kļūs kvalitatīvāka, efektīvāka un videi draudzīgāka. Kā liecina valsts informācijas sistēmu reģistra dati, šobrīd vairāk nekā puse valsts informācijas sistēmu ir vecākas par 10 gadiem.
Mums ir ambīcijas gūt panākumus valsts pārvaldes digitalizācijā, nodrošinot jaunu un ērtu pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, lai to īstenotu, ir nepieciešami jauni un pārdomāti risinājumi, kas ir savstarpēji viegli savienojami un atbilst mūsdienu tehnoloģisko risinājumu iespējām un arī mūsdienu zināšanām digitālo risinājumu, tostarp mākslīgā intelekta plašāka pielietojuma ieviešanai valsts pārvaldē.
Pāreja uz mūsdienīgu tehnoloģisko risinājumu arhitektūru nodrošinās ne tikai sistēmu elastību pakalpojumu dinamiskai attīstībai, bet arī ievērojami palielinās digitālās infrastruktūras izmantošanas efektivitāti, izpildot datu apstrādes uzdevumus ar mazāku negatīvo ietekmi uz vidi.
Tehnoloģiju straujā attīstība liek pārskatīt valsts pārvaldes institūciju informācijas apstrādes risinājumus. Lai novērstu novecojušu tehnoloģisko risinājumu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) atbalsta organizācijas pieeju izmantošanu, kas apgrūtina ne tikai valsts pārvaldes pakalpojumu, bet arī visas tautsaimniecības digitalizācijas turpmāko attīstību, nepieciešama valsts mēroga digitalizācijas reforma. Tās mērķis ir sekmēt digitālo tehnoloģiju izmantošanu visās tautsaimniecības nozarēs un veicināt valsts konkurētspēju.
Valsts digitalizācijas reformas pirmais solis, ir Informācijas sistēmu arhitektūras reforma, kas novērsīs mūsdienām neatbilstošu informācijas sistēmu radītos ierobežojumus. Novecojošu tehnoloģisko risinājumu mantojuma problēma arvien saasinās, ierobežojot un apgrūtinot informācijas sistēmu turpmāko attīstību. Piemēram, valsts pārvaldē joprojām tiek uzturētas sistēmas, kas nav piemērotas informācijas koplietošanas pieejas nodrošināšanai, jo to iegādes laikā tehnoloģiju iespēju priekšrocības pasaulē vēl nebija pietiekami novērtētas. Šādu sistēmu uzturēšana un pilnveide valstij izmaksā nesamērīgi dārgi.
Informācijas sistēmu arhitektūras reforma paredz arī datu un pakalpojumu pārvaldības sakātošanu. Vienota un visaptveroša datu pārvaldības modeļa ieviešana ir valsts digitālās attīstības priekšnosacījums. Valstij ir kontrolēti un pārdomāti jārada jauni dati un jāsakārto jau esošo datu pārvaldība, ir jāievieš spējas mērīt gan sniegto publisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, gan pakalpojumu un ar to nodrošināšanu saistītās izmaksas. Sakārtota datu apmaiņa starp valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, kā arī, privāto sektoru veicinās esošu komercpakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu veidošanos.
VARAM šā gada laikā paredz normatīvajā regulējumā nostiprināt prasības*, attīstāmo risinājumu IKT arhitektūras principiem, kā arī programmatūras produktu un skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu izmantošanu. Tādējādi tiks būtiski papildinātas tehniskās prasības no jauna izstrādājamām vai būtiski funkcionāli papildināmām esošām informācijas sistēmām**.
Valsts informācijas sistēmu tehnoloģisko risinājumu pārbūvi ir plānots veikt valsts pārvaldes informācijas sistēmu plānveida atjaunojumu un funkcionālo pilnveidojumu projektu īstenošanas ietvaros, izmantojot tam plānotos resursus - gan valsts budžeta, gan arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Ziņojumā definētās rīcības ir ieteicams veikt arī pašvaldībām.
*2014.gadā formulētie ieteikumi valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras risinājumiem. Ministru kabineta 2015.gada 10.marta sēdē (protokols Nr.14, 22.§) apstiprinātais informatīvais ziņojums "Par publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālo arhitektūru".
** Tiks papildināti Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra noteikumi Nr.764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības", sk. https://likumi.lv/ta/id/118986-valsts-informacijas-sistemu-visparejas-tehniskas-prasibas
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
