Iesaki rakstu: 
Es esmu Apšupē, Jaunbērzes pagastā, Dobeles novadā dzīvojoša 72 gadus veca Latvijas Valsts pilsone. Lūdzu STEIDZAMU PALĪDZĪBU PRET NOTIEKOŠO APŠUPĒ, ceļa Rīga-Liepāja 39.km tuvumā, ~700 metrus no šosejas notiekošajā milzu VANDĀLISMĀ. Es rakstu lūgumā valstiski palīdzēt nosargāt Māju. Manis rakstītais ir Aizstāvība Mājai.
Ar šo es vēlētos vērst Jūsu uzmanību Dobeles novada pašvaldības nesaimnieciskam, tuvredzīgam lēmumam nojaukt māju, kura nebūt nav avārijas stāvoklī. Es, šos 28 Latvijas Otrās Brīvvalsts gadus Apšupē dzīvojoša Lāčplēša zemes mantiniece – īpašniece zemei, uz kuras atrodas šī māja, kategoriski esmu PRET nepārdomāto, ne ar ko nepamatoto Dobeles novada pašvaldības lēmumu un nodomu nojaukt Māju – stabilu, kapitālu būvi.
Konkrēti – gaišā dienas laikā pēkšņi TEMPOS UZSĀKTA MĀJAS DEMOLĒŠANA - tiek izplēstas durvju stenderes un durvis, uzlauztas grīdas, ārdītas sienas, grīdas dēļi, saārdītais tiek izkrāmēts mana ābeļdārza zālājā manā īpašumā esošajā zemē. Uzsveru – vandālisms notiek arī TIEŠI abos manā īpašumā esošajos divistabu dzīvokļos, savulaik privatizētos par vectēva, Lāčplēša ordeņa kavaliera sovhoza mūža darba pajām, kur atrodas manas privātās lietas
Esmu kategoriski pret šīm ārkārtēji nekaunīgām izdarībām, rupjo rīcību – ielaušanos manā privātīpašumā un tā nīcināšanu. Es griežos pie sabiedrības cilvēciskai palīdzībai, lai tiktu novērsta Dobeles novada pašvaldības ārkārtīgi neprātīga, kaitnieciska, bezatbildīga rīcība, vardarbīgi iznīcinot un nolīdzinot ar zemi divstāvu 8 dzīvokļu dzīvojamo māju.
Tas diemžēl vietvaras ambīcijās un resursu iespējās izdarāms īsā laikā – pēc š.g. 26.oktobrī saņemtā Dobeles novada pašvaldības paziņojuma „Par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas nojaukšanu”, pēc nupat š.g.28.novembrī saņemtas Dobeles novada pašvaldības īsas, asas atbildes „...tiks izpildīts [nojaukta], atbilstoši Civillikuma 994. pantam.”
Tas – atbilde uz manu 2018.31.10. Dobeles novada pašvaldībai nosūtīto ierakstīto vēstuli ar argumentiem pret Apšupes mājas nojaukšanu, tostarp arī manu atsauci uz CL 1068. pantu, reizē atgādinot par 1992.gadā par vecvectēva darba pajām privatizētā dzīves vietā deklarētu dzimtas junioru.
Es, zemes un ceturtdaļas mājas dzīvokļu īpašniece, pilsoniskā nostājā nepiekrītu mājas nojaukšanai. Valstiski nav pieļaujama labas Mājas iznīcināšana. Māja nav avārijas stāvoklī. Māja nav ne sagruvusi, ne vidi degradējoša, ne cilvēku drošības apdraudoša. Valstiski - praktiski un ekonomiski - Mājai jādzīvo – tai tikko palika tikai 50 gadiņi.
Mājai nepieciešama cilvēka palīdzība - tai nepieciešama saimnieciska perspektīva palīdzība - mājas konservācija, iekšējs demolēto dzīvokļu remonts, logu, durvju nomaiņa. Apšupes Mājas nesošās mājas daļu konstrukcijas atbilst normatīvo aktu prasībām, tās nav zaudējušas savu mehānisko stiprību un stabilitāti, pat mājas jumts un skursteņi ir normālā stāvoklī.
Mājas fasādes un ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis, mājas ārējais izskats ir nevainojams. Nepastāv draudi cilvēka veselībai vai dzīvībai. Māja nav uzskatāma par cilvēku drošību apdraudošu vai vidi degradējošu. Nepastāv tās lietošanas nedrošība. Māja turklāt atrodas stratēģiski labā vietā automaģistrāles Rīga-Liepāja 39.km tuvumā, ~700 metrus no šosejas pa asfaltētu iebraucamo ceļu.
Gadu desmitiem baltā ķieģeļu māja labi iekļaujas lauku ainavā manā ziedošajā 100 gadīgajā ābeļdārzā. Tas labi redzams arī netālās automaģistrāles autobraucējiem, - baltais nams krāsaini bagātina zaļo lauku ainavu.
Es 23 gadus esmu atraitne, dzīvoju viena. Mājas aizstāvībai ar vēl no 2000.gada pagastam rakstītiem iesniegumiem par mājā notiekošo lūdzu nepieļaut vietējo dzerstīšanos, ālēšanos, demolēšanu. Ja no 2007.gada abas mājas īpašnieces - Dobeles novada un Jaunbērzes pagasta pašvaldības - savlaicīgi būtu uzklausījušas, sadarbojušās ar zemes īpašnieci, nevis, neliekoties ne zinis, gadiem māju atstājušas laika zobam un necilvēku izdarībām līdz mājas nolaistībai.
Savulaik Mājas aizstāvībai - 2004., 2006., 2007.gados - Jaunbērzes pagasta pašvaldība man, zemes īpašniecei, liedza iespējas māju izpirkt, liedza māju privatizēt. Laikā, kad īstu graustu ir pietiekoši kā pašā Dobelē, tā citviet novadā, pašvaldības izvēlē nojaucama ar zemi nolīdzināma tieši šī būve -Baltais nams... bez sirdsapziņas pārmetumiem.
Patiesībā vēlme nojaukt balstās šogad pašvaldības man zaudētā tiesvedībā, taču Dobeles novada pašvaldības vietvara nevēlas pildīt tiesas lemto – maksāt man, zemes īpašniecei zemes nomas ikgada maksu kā 2018.gada februārī vienreiz pa 10 gadiem pašvaldības samaksātu ~ 40 eiro. Vienkāršāk taču atbrīvoties no objekta - „valstiski”, bez jebkādas atbildības nojaukt pārdesmit tūkstošu vērtu māju, nojaukšanas izdevumus turklāt piedzenot no pensionāres un no mazturīgas invalīdes... Tas tā notiek Apšupē - Dobelē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
