Tā neveikli sanāk, bet nepievilt nevienu "Vienotība" nevarēs
Raivis Dzintars, Nacionālā apvienība08.06.2023.
Komentāri (97)
Iesaki rakstu: 
Īstenībā jau esmu iecietīgāks, nekā daudzi domā. Saeimā ievēlēti dažādu sabiedriskās domas strāvojumu pārstāvji, un to, ka principiāli iebilstu kāda viedoklim vai aizstāvu savējo, pilnībā savietoju ar cieņu un pieklājību pret oponentiem. Esmu vienmēr vērsts uz sadarbību – protams, tiktāl, cik tas, manuprāt, sakrīt ar manu vēlētāju interesēm.
Es neuzrunātu caur šīm rindām savu (pašreizējo) koalīcijas partneri, ja runa būtu tikai par atšķirīgiem viedokļiem vai interesēm. Varu nepiekrist, bet pilnībā respektēju to, ja cena par "Vienotības" prezidenta ievēlēšanu ir nokārtot atrašanos valdībā Zaļajiem Zemniekiem un "Progresīvajiem".
Nepatīkami, bet tāda ir politika. Tas jāpieņem. Tas, ko nevaru ne respektēt, ne atzīt par normālu, ir veids, kā „Vienotība” ar Krišjāni Kariņu priekšgalā noliedz acīmredzamo gan (vismaz līdzšinējo) partneru, gan sabiedrības priekšā.
Vēl vairāk. Visā vainoti tiek paša līdzšinējie partneri, ignorējot faktus un loģiku.
Divās valodās?
Sākšu ar mazu, bet simbolisku piemēru. Vakar LTV1 raidījumā Kariņa kungs izteicies, ka viņš un partneri runājot divās valodās: viņš - par darbiem un programmām, bet partneri - par amatiem.1
Vai Kariņa kungs varētu minēt kaut vienu piemēru, kad kāds no koalīcijas partneriem būtu viņu uzrunājis par kādiem amatiem? Lūdzu, vārdu, uzvārdu un datumu!
Vienīgā reize, kad koalīcijas partneri ir kopīgi tikušies, lai apspriestu situāciju pēc prezidenta vēlēšanām, bija piektdien, 2. jūnijā. Šim pasākumam bija deviņi liecinieki. Piedalījās: Ināra Mūrniece, Jānis Vitenbergs, Raivis Dzintars, Edgars Tavars, Māris Kučinskis, Juris Viļums, Arvils Ašeradens, Jānis Patmalnieks un pats Krišjānis Kariņš.
Varu galvot, ka Nacionālās apvienības vai "Apvienotā saraksta" pārstāvji pat ar pušplēstu zilbi neminēja kādus amatus. Vienīgais, kas par to netieši runāja, bija pats Krišjānis Kariņš, prezentējot ideju, ka "koalīcija jāpaplašina" ar ZZS un Pro.
Vainīgie vienmēr ir citi
Vēl pirms pāris gadiem "Vienotības" līderi publiski sūdzējās, ka reformas nevarot īstenot "sarežģītā piecu partiju koalīcijā".2 Partneri daļēji mainījušies, premjers palicis vecais. Nu vairs koalīcija nav ne sarežģīta (programmatiski un ideoloģiski tā kļuvusi līdzīgāka), ne vairs arī piecas partijas. Tagad tā pati "Vienotība" teic, ka reformas nenotiek tāpēc, ka koalīcijā esot tikai trīs politiskie spēki, vajagot piecus.
Piemēram, ZZS esot jāiesaista, lai (tālākais reformu uzskaitījums ir paša Krišjāņa Kariņa paustais): pieņemtu partnerattiecību regulējumu, ratificētu Stambulas konvenciju, samazinātu skolu skaitu, reformētu slimnīcu tīklu, atvieglotu imigrāciju un kotētu biržā valsts uzņēmumus. Gluži kā no ZZS priekšvēlēšanu programmas, ne...?!
Kad budžeta veidošanas laikā Nacionālā apvienība un Ekonomikas ministrija iestājās par lielākiem līdzekļiem eksportspējīgu un darbavietas nodrošinošu uzņēmumu investīcijām, kaulēšanās pretējā pusē bija "Vienotības" līderi Krišjānis Kariņš un Arvils Ašeradens. Stīvēšanās bija par katru centu. Šodien viņi visskaļāk piesauc vajadzību pēc ekonomiskās izaugsmes. Taču traucējot tam jau atkal "ķeblīša kāju skaits".
Noliedzot acīmredzamo
Par to, ka visticamāk prezidentu ievēlēs ar 52 JV, ZZS un „Progresīvo” balsīm, brīdināju jau vairākas nedēļas pirms vēlēšanām.3 Par šo vienošanos signalizēja virkne avotu minētajās organizācijās, bet dažas no jaunā politiskā bloka sarunām tapa zināmas arī medijiem.4 Cilvēkiem, kas kaut mazliet orientējas politikas procesos, bija skaidrs, ka "Vienotība" neriskētu prezidenta amatam izvirzīt vienu no tās ietekmīgākajiem (ja ne ietekmīgāko) līderiem, ja nebūtu samērā liela drošība, ka ar vairākuma balsīm tā var rēķināties. Nu vismaz nepieņemtu šādu lēmumu, pat nepakonsultējoties ar koalīcijas partneriem. Savukārt pieredzes bagātā ZZS nedāvinātu savas balsis sava oponenta partijas līderim tāpat vien "aiz labas sirds".
Līdz pat vēlēšanu dienai "Vienotības" runasvīri noliedza darījumu ar ZZS un „Progresīvajiem”, saucot to par "sazvērestības teorijām" vai "spekulācijām".5 Taču jau prezidenta ievēlēšanas dienas vakarā par darījumu sākās norēķināšanās: K. Kariņš paziņoja, ka vēlas koalīcijā iesaistīt ZZS un „Progresīvos”.6
Kas tālāk?
Nacionālā apvienība partiju "Progresīvie" redz kā ideoloģiski ļoti tālu stāvošu organizāciju. Tā ir fundamentāla sadursme starp nacionālas un multikulturālas valsts idejām. Ar savu līdzdalību atbalstīt valdību, kurā ir "Progresīvie", apstākļos, kad ir iespējama alternatīva ar ideoloģiski līdzīgākām partijām, manā izpratnē būtu manu vēlētāju interešu nodevība. Šajā Saeimas sasaukumā vērtību ziņā vislīdzīgākais Nacionālajai apvienībai ir "Apvienotais saraksts". Līdz ar to arī saprotami, ka abi politiskie spēki atsakās no dalības "Vienotības" rēķinu maksāšanā pretēji savu vēlētāju interesēm. Nav ne mazāko pazīmju, ka šī pozīcija kādā no pusēm mainītos.
Skaidrs ir tas, ka šoreiz no atbildības "Vienotībai" izvairīties neizdosies, un izvēle būs jāizdara pašai, uzņemoties par to pilnu atbildību. Viena izvēle ir saglabāt uzticību sadarbības līgumam ar esošajiem koalīcijas partneriem un turpināt darbu ne ideālā, bet, atbilstoši vēlēšanu rezultātiem – optimālā koalīcijā. Otra izvēle ir nepievilt prezidenta ievēlēšanas sabiedrotos un veidot jaunu koalīciju. Šajā scenārijā solām konstruktīvu, bet aktīvu un principiālu opozīciju.
Tā neveikli sanāk, bet nepievilt nevienu "Vienotība" nevarēs. Lielākā traģēdija (nešaubīgi saku, ka valstij) būtu ilgstoša neizlēmība, zaudējot pilnībā uzticību no jebkuru partneru puses un padarot normālu valsts pārvaldes procesu teju neiespējamu. Ministriem, "sēžot un gaidot uz koferiem", ne tikai reformas neizdosies nodrošināt, bet pat normālu ikdienas darbu.
1 https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-koalicijas-partneriem-pagaidam-runajam-divas-valodas-pauz-karins.d?id=55638122
2 https://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/sarezgita-piecu-partiju-koalicija-nopietnu-nodoklu-reformu-istenot-nav-iespejams-uzskata-aseradens.d?id=52393411
3 https://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-na-nestradas-jv-zzs-un-progresivo-veidota-valdiba.d?id=55537896
4 https://www.delfi.lv/news/national/politics/jv-pirms-rinkevica-izvirzisanas-tikusies-ar-opoziciju-koalicijas-partneri-satraukti.d?id=55548240
5 https://www.tvnet.lv/7780278/karins-runas-par-koalicijas-izmainam-nosauc-par-spekulacijam
6 https://www.delfi.lv/news/national/politics/karins-sagaida-sarunas-par-koalicijas-paplasinasanos-pasreizeja-valdiba-esot-stabila.d?id=55626944
Seko mums 
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
