Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā
Jānis Bordāns25.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Enerģētiskā neatkarība no Krievijas ir gan Latvijas fiziskās drošības, gan ekonomiskās brīvības pamatā. Latvijai ir savas unikālās priekšrocības kā, piemēram, Inčukalna gāzes krātuve, un mūsu interesēs ir veidot tādu modeli, kur mēs spējam gūt ienākumus un eksportēt savus pakalpojumus, nevis pirkt no citiem.
Taču šobrīd bez Ekonomikas ministrijas izstrādātas un Ministru kabineta apstiprinātas kopējās enerģētikas stratēģijas mēs nevaram izvērtēt, vai katra atsevišķā nozares aktivitāte vai projekts ir patiesi Latvijas valsts interesēs. Nav skaidru izvērtēšanas kritēriju, kas neļauj noteikt katra atsevišķā projekta atbilstību mūsu ilgtermiņa interesēm. Tam apstiprinājumu guvu arī vizītes laikā ASV, kur, tiekoties ar dažādu jomu ekspertiem, ievēroju, ka bieži vien līdz Latvijai nonāk apzināti vai neapzināti tomēr sagrozīta informācija.
Piemēram, tiekoties ar "American Petroleum Institute" pārstāvi, konstatēju: informācija, ka nepietikšot kuģu, kas spēs piegādāt Eiropai gāzi, nav gluži patiesa. Patiesībā kuģus ražo Āzijā un pavisam citi uzņēmēji, kas seko līdzi tendencēm gāzes tirgū un pielāgo savas ražošanas jaudas globālajām tendencēm. Kuģu trūkums netiek skatīts kā izaicinājums LNG gāzes piegādēm Eiropā.
Taču Latvijas enerģētikas nozares pārstāvji gadiem aktīvi ir darbojušies, lobējot "Gazprom" intereses. Tas ir tikai viens no piemēriem.
Šādi gadījumi liek izdarīt secinājumu par nepieciešamību piesaistīt Latvijas enerģētikas jomai ārvalstu speciālistus, tajā skaitā neatkarīgus ekspertus no ASV. Pirms divām nedēļām Latvija parakstīja memorandu ar ASV par sadarbību kodolenerģijas jomā. ASV ir milzīga pieredze arī atjaunojamo resursu izmantošanā, un ASV ir ļoti liels gāzes ražotājs un eksportētājs. Tas būtu ļoti tuvredzīgi - nepārņemt šo pieredzi.
Nedrīkst pieļaut, ka Latvijas enerģētikas nākotni nosaka un "vērtējumu" sniedz tikai tie cilvēki, kas gadu desmitiem ir bijuši algu sarakstos Krievijas "energoarmijas" uzņēmumos.
Mūsu koalīcijas partneri jau šobrīd enerģētikas jomā realizē aktivitātes, kas ir atbalstāmas. Taču gribu aicināt Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīga par šo jomu, sagatavot stratēģisku redzējumu par Latvijas ilgtermiņa enerģētikas politiku un apstiprināt to Ministru kabinetā. Ir aktivitātes gan vēja enerģijas virzienā un gāzes tirgus virzienā, runas par kodolenerģiju.
Taču nav redzējuma, kā mēs kopumā nodrošināsim savu enerģētisko neatkarību, tajā skaitā arī nākamajām paaudzēm. Taču enerģētikas projekti ir jāplāno kā ilgtermiņa projekti 20 un vairāk gadu perspektīvā.
Enerģētika ir stratēģiskas nozīmes joma. Enerģētiskā neatkarība no Krievijas ir gan Latvijas fiziskās drošības, gan ekonomiskās neatkarības jautājums. Tam apstiprinājumu guvu arī vizītes laikā ASV.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
