Iesaki rakstu: 
Brīdī, kad pieņēmām lēmumu Latvijas dzimšanas dienu atzīmēt ar svētku salūtu, nešaubījos, ka nāksies uzklausīt kritiku par “nelietderīgi iztērētu naudu”.
Tas nav nekas jauns - jau gadiem ikviena novada domes aktivitāte, kas iziet ārpus tiešas sociālās palīdzības, tiek kritizēta, pasludināta par nevajadzīgu, lieku greznību. Vienmēr seko virkne ieteikumu, kur un kā labāk/pareizāk iztērēt paredzētos līdzekļus.
Ja līdz šim vairumā gadījumu tika piesaukti kādi pabalsti, tad šodienas aktualitāte ir Ukraina. Ir lasāmas norādes, ka salūtam paredzētos līdzekļus labāk ziedot Ukrainai, daži bez priekšstata, cik maksā modernā kara artilērija, pat izsakās, ka labāk sagādāt artilērijas lādiņus Ukrainas armijai.
Kritizētāju vidū ir pamanāmas vismaz divas ļaužu kategorijas. Tie, kuri vienmēr visu zina labāk par citiem, un tie, kuru politiskās un ideoloģiskās intereses paģēr kritizēt mūsu novada lēmumus jebkurā gadījumā.
Antropologi lēš, ka cilvēka apziņas struktūras nav īpaši mainījušās pēdējos 40 000 gadus. Par tik seniem laikiem diskutēt neņemos, bet par mazliet jaunākiem man priekšstatus bieži spēj sniegt Bībelē rakstītais.
Saistībā ar šo kritiku man prātā atbalsojās Jāņa evaņģēlija 12. nodaļa. 4.- 6. pants: “Tad Jūdass Iskariots, viens no Viņa mācekļiem, kas Viņu vēlāk nodeva, sacīja: “Kāpēc šo svaidāmo eļļu nepārdeva par trīs simts denārijiem un tos neizdalīja nabagiem?” Bet to viņš sacīja ne tāpēc, ka viņam rūpētu nabagi, bet gan tāpēc, ka viņš bija zaglis; un viņš, naudas kasi pie sevis turēdams, piesavinājās to, kas tanī tika ielikts.”
Šo atceros ik reizi, kad saņemu kritiku, ja nauda tiek iztērēta, lai godinātu to, kas ir garīga un pārlaicīga vērtība. Man šāda vērtība ir Latvijas valsts un tās neatkarība.
Tad tomēr – kādēļ, manuprāt, salūts ir laba un nepieciešama lieta? Mēs dzīvojam ne tikai no maizes vien, bet arī no tā, kas sagādā dzīvesprieku un dzīves jēgu. Cilvēks nav tikai racionāla mašīna, bet arī garīga būtne.
Lai ikdienas grūtības un rutīna būtu vieglāk panesamas, mēs mēdzam sagādāt sev mazākus vai lielākus prieka brīžus, rūpēties par to, lai mums svarīgie cilvēki justos labi, lai dzīve būtu ne vien dzīvības procesa uzturēšana, bet arī mērķtiecīgs process. Lai ne vien maciņam un prātam, bet arī sirdij būtu prieks par nodzīvotu dienu.
Jā, mēs mēdzam savu sapelnīto tērēt tam, kas mums šķiet vērtīgi, tērēt savu laiku sarunām, kopā būšanai, mīlestības un rūpju apliecinājumiem. Un tieši tas mums dod spēku, pārliecību un vēlmi darīt savu ikdienas darbu, pildīt pienākumus.
Šodien mums ir īpašs laiks. Kā tautai un valstij. Vērtības tiek sakārtotas, tiek šķirots būtiskais no nebūtiskā. Tādēļ man liekas, ka svinēt savu neatkarību, brīvību un to, ka mums, atšķirībā no tūkstošiem citu tautu, ir sava valsts, ir absolūta nepieciešamība! Tas palīdz mums apzināties, kas un kur esam, dod spēku un pārliecību turēties pie valsts un tautības idejas.
Tiem, kas iesaka šos pāris tūkstošus ziedot Ukrainai, vēlos atgādināt, ka Ogres pašvaldība savu atbalstu sniedza jau tad, kad tas vēl nebija “populāri” un vispārpieņemti. Un mēs to turpināsim darīt! Un vēl: es tiešām aicinu visus karstākos kritizētājus ierobežot savus ikdienas tēriņus, vēlmes un ērtības, lai ietaupīto ziedotu Ukrainai. Piemēram, atteikties no savas automašīnas, pārvietoties ar velosipēdu, mašīnu ziedojot Ukrainas armijai! Un to es saku bez sarkasma. Dariet tā, un daudzi būs jums pateicīgi, arī vairāk cieņas iemantosiet!
Man nāk prātā kāds sen dzirdēts nostāsts par dievbijīgu vīru, kurš visu, kas viņam bija, atdeva lūdzējiem. Labu nodomu vadīts, viņš nepamanīja, ka paša mājās sāk ciest trūkumu, ka skumjas un nespēks ir ielavījies paša ģimenē. Ar to vēlos pateikt, ka ilgtermiņā palīdzēt citiem ir spējīgs tas, kurš neatstāj novārtā savas un savu cilvēku pamatvajadzības. Dot otram var tikai tad, ja tev ir pašam! Lai neapstātos mūsu palīdzība un atbalsts Ukrainai, arī mums jābūt stipriem un pārliecinātiem par sevi! Priecīgus svētkus!
Dievs, svētī Ukrainu! Slava Latvijai!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
