Stradiņa universitātes neklātienes studenti neizpratnē par prasību noslēguma darbus aizstāvēt darba laikā
PIETIEK20.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) neklātienes studenti ir sašutuši, ka uz noslēguma darbu prezentāciju un aizstāvēšanu viņiem liek ierasties darba dienas vidū vai arī darbs jāaizstāv tikai nākamajā gadā. RSU gan norāda - ja studenti laikus būtu ziņojuši par vēlmi aizstāvēt darbus no darba brīvajā laikā, tad to varētu izskatīt un iespēju robežās ņemt vērā studentu lūgumu, turklāt Darba likums paredz valsts pārbaudījuma kārtošanai un diplomdarba rakstīšanai piešķirt 20 dienu mācību atvaļinājumu.
Strādājošie RSU neklātienes studenti ir nepatīkami pārsteigti, ka viņiem uz darbu prezentāciju liek ierasties darba dienu vidū vai arī darbs ir jāaizstāv nākamajā gadā. „Kam būtu jāadresē iesniegums, lai šo marasmu izbeigtu un pasniedzēji uz darbu ierastos sestdienās, kā ierasts, vadot lekcijas neklātienes studentiem?” vēršoties pie Pietiek, raksta RSU studenti.
RSU pārstāvis Edijs Šauers, atbildot uz jautājumu par noslēguma darba aizstāvēšanas laiku darba laikā neklātienes programmas studentiem, vēlējās norādīt, ka, no vienas puses, saskaņā ar Darba likumu par mācību atvaļinājumu un it sevišķi saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu – savlaicīgi vienojoties ar darba devēju, studējošajam ir iespēja gan izstrādāt studiju darbu, gan ierasties uz studiju noslēguma darba aizstāvēšanu, jo ir iespēja vienoties ar darba devēju par apmaksātu mācību atvaļinājumu.
Darba likums nosaka, ka darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Darbiniekam valsts pārbaudījuma kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai piešķir 20 darba dienas ilgu mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Savukārt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz šo atvaļinājumu laikā arī saglabāt algu.
„Savukārt, no otras puses, rūpējoties par studējošo ērtībām, RSU vairākās neklātienes studiju programmās piedāvā studentiem noslēguma pārbaudījumus kārtot arī sestdienās, piemēram, Juridiskajā fakultātē, konkrētos laikus savstarpēji saskaņojot,” skaidroja Šauers, piebilstot, ka līdz šim neviens studējošais nav vērsies Studējošo servisā - RSU „vienas pieturas aģentūrā” ar lūgumu noteikt kādu īpašu darbu aizstāvēšanas grafiku. „Ja šādu lūgumu RSU savlaicīgi saņemtu, to varētu izskatīt un iespēju robežās ņemt vērā studējošā vēlmes,” uzsvēra Šauers.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
