Iesaki rakstu: 
Ja vēlaties kļūt par skolotāju, ārstu vai pilotu, padomus par iecerēto nodarbi un tai nepieciešamajām prasmēm sameklēt ir vienkārši. Retāk kāds runā par ministra darba specifiku. Kam jāgatavojas, ja dzīvē saņemat piedāvājumu kļūt par ministru? Kritiskam vērtējumam piedāvāju dažas atziņas. No pieredzes.
Augstas intensitātes darbs
Tas ir tāds pats darbs (nevis goda statuss) kā visi citi, vien ar lielāku atbildību un augstāku risku ātri sasniegt savas kompetences griestus, kā arī būtisku ietekmi uz privāto dzīvi. Turklāt, salīdzinot ar biznesa vidi mazāk atalgots par atbildību, ko uzņematies. Ar visai neskaidriem spēles noteikumiem un bez jebkādām garantijām uz iesāktā turpināšanu, atbalstu pat no paša partijas un koalīcijas. Nenormētu darba laiku, nepieciešamību pārzināt svarīgākos notikumus jūsu pārraugāmā nozarē gadus 10 pirms jūsu ministrēšanas. Ar nepieciešamību strādāt katru dienu, it kā tā būtu pēdējā, ja vēlaties kaut ko sasniegt.
Ministrs nav nozarē strādājošo lobijs
Veselības aprūpe ir pacientiem, izglītība bērniem, bet iekšlietas – iedzīvotāju drošībai. Protams, kvalitatīvu izglītību var sniegt profesionāli un novērtēti pedagogi. Protams, ministram jāgādā par nozarē strādājošo algām. Taču nereti ministrs tiek ievilkts riņķa dancī par atalgojumu, kas neatstāj laika un spēka publiskā pakalpojuma lietotāju interešu aizstāvībai.
Mandātam ir nozīme
Lai arī pieprasījums pēc bezpartejiskiem profesionāļiem sabiedrības neuzticības politiskajām partijām dēļ ir augsts, jūs nekad nenožēlosiet, ja ministra portfeli saņemsiet, pateicoties vēlēšanās iegūtam Saeimas deputāta mandātam. Izdzīvot vēlēšanu ciklu, aizstāvēt idejas, par ko jūs un jūsu partija iestājas, gūt atbalstu no vēlētājiem – tam ir nozīme. Turklāt, jūsu ideju un iniciatīvu virzība Saeimā, ja būsiet ministrs, kas mandātu nolicis uz amata pildīšanas laiku, būs kaut nedaudz, bet vieglāka.
Komanda, komanda, komanda
Šis nu reiz ir darbs, kur princips „viens nav cīnītājs” pierādījumus gūst ik dienu. Jūsu veiktspēja un rezultāti ir tieši atkarīgi no jūsu komandas jeb jūsu biroja. Uzaiciniet labākos. Pierunājiet, motivējiet, par katru cenu iegūstiet sev blakus profesionālus cilvēkus, uz kuriem iespējams paļauties. Ja tas neizdodas, iesaku ministra pienākumus neuzņemties vai uztvert šo amatu kā īslaicīgu dekoratīvu statusu.
Ierēdņi ir ministra stiprā pils
Sākot ar valsts sekretāru, beidzot ar jaunāko referentu – ministrijas cilvēki jādabū uz klāja. Nekad neaizmirstiet, ka arī ierēdņiem neklājas viegli. Valsts civildienests pēdējos 10 gados piedzīvojis grūtus laikus. Sākot ar premjera Repšes laiku, kad ierēdniecība tika stigmatizēta gandrīz līdz valsts ienaidnieku un liekēžu statusam, līdz krīzes drastiskajiem štatu un atalgojuma samazinājumam, kas, visticamāk, tuvākajā laikā izmaiņas nepiedzīvos. Un pa vidu visam liela valdību un ministru mainība.
Iedrošiniet kolēģus nevis pārdzīvot kārtējo politisko priekšniecību, bet vienojieties par kopēji paveicamo. Valsts sekretārs ir nozīmīgākā persona ministrijā. Ja viņš/-a ir profesionālis, seko līdzi nozares attīstības tendencēm, spēj ministriju un valsti pārstāvēt starptautiski, motivēt komandu, novērtējiet to! Uzticieties kolēģiem, līdz nav pierādījumu par pretējo. Ministrijā diskutējiet līdz izsīkumam, izrunājiet dažādus viedokļus, bet nekad publiski nenododiet vai neizmantojiet ierēdņus, lai glābtu savu ādu. Izplēsiet naudu pētījumiem, kas kalpos par pamatu lēmumu pieņemšanai. Jūsu lēmumi būs balstīti uz pierādījumiem, nevis emocionālām manipulācijām.
Satura un formas līdzsvars
Izvairieties no galējībām PR laukā. Kā liecina piemēri, ideju bez seguma var veiksmīgi „pārdot” sabiedrībai un turēties pie labiem individuālajiem reitingiem. Tomēr agrāk vai vēlāk šī taktika kļūst neproduktīva, jo sabiedrība un mediji pieprasa rezultātu. Otra galējība – reitingu ignorēšana, nododoties tikai ikdienas darbam, arī nav pareiza, jo negatīvais vērtējums var kļūt par kavēkli labu ieceru īstenošanai. Patiesība ir kaut kur pa vidu.
Sabiedrotie
Nevalstiskās organizācijas, pārējās ministrijas, kolēģi Ministru kabinetā un Saeimā, arī opozīcija. Katrs no šiem ir nozīmīgs ministra un ministrijas sadarbības partneris. Bez nozares NVO viedokļa jūs riskējat attālināties no realitātes, jūsu rīcībā esošā informācija būs nepilnīga. Sadarbība ar radniecīgajām ministrijām ir kļuvusi par absolūtu nepieciešamību. Rosīšanās vienas ministrijas lauciņā ir pagātne. Esmu pārliecināta, ka efektīvi risinājumi iespējami tikai pārnozaru pieejā. Piemēram, nodarbinātības politika, kas apvieno izglītības, labklājības, ekonomikas un reģionu attīstības aspektus. Strādājiet ar Saeimu. Saspringtajā darba ritmā nereti tiek pamests novārtā darbs ar partijas frakciju, kur nu vēl koalīcijas partneru un opozīcijas uzrunāšana. Cieniet opozīciju, jo tā ir leģitīma Latvijas pilsoņu pārstāvniecība Saeimā.
Pateikt NĒ
Kļūstot par ministru, uzzināsiet, cik daudzi cilvēki jau sen ir vēlējušies atkal ar jums sazināties, lai atjaunotu paputējušo pazīšanos. Jums lūgs noskaidrot, kādēļ klasesbiedrenes mātes kolēģei pensijas aprēķinā netiek ņemti vērā divi gadi no darba stāža, un lūgts „kādam tajā ministrijā” uzdot to izlabot. Bērnības mājas kaimiņiene lūgs iekārtot darbā savu vedeklu, cienījamas IT kompānijas pārstāvis iejūtīgi stāstīs par gatavību pro bono uzrakstīt iepirkuma specifikāciju utt. Mierīgu sirdi un nevilcinoties sakiet nē. Nevis „padomāšu, noskaidrošu”, bet „nē”. Un apmeklētājus reģistrējiet lobiju reģistrā, kas pieejams ministrijas mājaslapā.
Brauciet uz reģioniem
Vismaz reizi divās nedēļās brauciet uz reģioniem. Brauciet satikties ar padotības iestādēm, NVO, uz pašvaldību sociālajiem dienestiem, izglītības pārvaldēm. Tiecieties ar uzņēmējiem, ar pašvaldību pārstāvjiem. Reģionālo vizīšu ieguvums, ja vien tie nav tikai lentīšu griešanas pasākumi, ir neatsverams realitātes apzināšanai. Rīga nav visa valsts, klātienē redzēto attālā Kurzemes pagastā neaizstās neviens sabiedrības krējuma pasākuma apmeklējums.
Nemainiet savas ārpusdarba dzīves paradumus
Amats beigsies. Neizbēgami un labi, ka tā. Kopiet attiecības ar vecajiem draugiem. Nepierodiet pie ārišķīgajiem varas atribūtiem – dienesta auto ar šoferi, spožām pieņemšanām, ilūzijas, ka vara ir visa dzīve un tā ir pašpietiekama. Pasargājiet savus bērnus no interneta komentāru lasīšanas. Atliciniet laiku sportam. Nenocietinieties un negaidiet pateicību. Un iegūstiet vismaz dažus jaunus draugus.
Iespējams, vērtīgākais ieteikums
Ja varat izvēlēties, kļūstiet par ministru aizsardzības vai ārlietu ministrijā. Kā pierāda vēsture, ar ļoti retiem izņēmumiem tur ministru reitingi ir garantēti pozitīvi.
Pārpublicēts no http://ivinkele505.wordpress.com
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
