Stopiņu domes priekšsēdētāja mēģina sameloties par ieceri likvidēt dižkoku
PIETIEK09.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā ir audioieraksts, kurā dzirdams, kā Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne sarunā ar žurnālisti mēģina sameloties par to, kurš tad ir atbildīgais un lēmuma pieņēmējs par iecerēto dižkoka likvidēšanu Stopiņos, Institūta ielā. Publicējam šīs sarunas atšifrējumu, kas demonstrē to, kā notiek lēmumu pieņemšana virknē pašvaldību.
- Kāpēc Stopiņu novada dome tik uzstājīgi vēlas nocirst dižkoku pie Institūta ielas 4 nama?
- Koks ir bīstams, to ir atzinis Vides dienests. Tas ir drošības jautājums, lai šis koks neuzgāztos virsū ēkām un cilvēkiem. Mēs gaidām no ministrijām atbildes un tad pieņemsim lēmumu.
- Tas ir tikai viena arborista slēdziens, citi dižkoku pētnieki saka, koks ir labā stāvoklī.
- Dome nepasūta arborista slēdzienus, tas ir Vides dienesta lēmums.
- Bet jūs jau vides iestādei tikai lūdzāt atļauju koku nozāģēt, lēmumu jau pieņems dome…
- Lēmumu pieņems pašvaldības aģentūra Saimnieks.
- Tad aģentūra varēs izlemt, zāģēt vai nezāģēt? Iedzīvotāji ir pret.
- Tas ir Vides dienesta lēmums. Mēs ministrijām jautājām skaidrojumu, vai cilvēki var uzņemties atbildību par bīstamu koku. Tas ir viņu privātīpašums, un tas mums ir jānoskaidro. Līdz 15.oktobrim gaidām atbildi.
- Kurām ministrijām?
- Ekonomikas ministrijai tikai...
Pietiek jau vairākkārt ir informējis, ka pie kādas daudzdzīvokļu mājas Stopiņos plānots nozāģēt dižkoku – milzu kļavu, jo atbildīgie dienesti it kā uzskata, ka tas apdraudot cilvēkus un apkārtni. Pret koka nozāģēšanu iebilst gan iedzīvotāji, gan pieredzējis dižkoku pētnieks.
Taču Stopiņu novada dome stingri iecerējusi šo koku nozāģēt un vērsusies ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). Būvvaldes iesniegumam pievienots sertificēta arborista Kaspara Māliņa atzinums par koka bīstamību, kurā norādīts, ka lielākā daļa no kļavas stumbra ir iztrupējusi, koksnes struktūra ir trausla un, pēc speciālista domām, koka bīstamību iespējams novērst, tikai to likvidējot. Ņemot vērā arborista slēdzienu, DAP tad arī sniedza saskaņojumu koka nozāģēšanai.
Tiesa, izrādās, ka arborists Kaspars Māliņš, kas novērtēja dižkoka – milzu kļavas stāvokli Stopiņos pie daudzdzīvokļu mājas, nebūt neuzstāj, ka koks būtu obligāti jānozāģē, jo viņš šādus lēmumus nepieņemot, bet tikai veicis koka novērtēšanas darbu. Turklāt viņam neesot ne mazākās intereses rekomendēt koku nozāģēt, jo viņam pasūtīts tikai vērtējums, bet ne zāģēšanas darbi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
