STOP! Priekšā jau rēgojas padomju savienības ekonomiskais modelis
Aivars Strakšas24.10.2023.
Komentāri (80)
Iesaki rakstu: 
STOP! Priekšā jau rēgojas padomju savienības ekonomiskais modelis. Spēsim apstāties vai ne, tas ir atkarīgs no šī brīža koalīcijas. Taču virzāmies tieši šajā virzienā.
Ilustrācijai viena sena anekdote: amerikānis jautā PSRS pilsonim - par ko tad jūs galu galā cīnāties? PSRS pilsonis lepni atbild - mēs cīnāmies par to, lai nebūtu bagāto. Uz ko amerikānis atbild - dīvaini gan, mēs cīnāmies, lai nebūtu nabago.
Jautājums - kurā brīdī pārgājām no cīņas par labklājību uz cīņu pret bagātajiem - ir atsevišķās izpētes vērts, taču man šķiet, ka apmēram ap to laiku, kad ar labklājības veidošanu Latvijas politiskajai elitei pārstāja veikties un sākās vainīgo meklēšana. Tikai loģiski, ka vislabāk šai lomai noderēja turīgāko pilsoņu daļa. Arī daļai tautas patika, un daži politiķi pat saskatīja tur iespējas piedalīties bagātības pārdalē sev par labu.
Tieši tāpēc, manuprāt, radās virkne normatīvo aktu, kas uz aizdomu pamata ļāva konfiscēt aizdomīgo personu uzkrājumus. Aizdomas varēja rasties un varēja nerasties. Kā nu uz to paskatās. Dažas Latvijas bankas pat palaida zem āmura, jo bija sarēķināts, ka varētu caur maksātnespējas procesu smuki piepelnīties.
Viss jau būtu labi, bagāto nevienam īpaši nav žēl, taču Latvijas ekonomika sāka buksēt. Kaimiņi ir tālu priekšā un šajā desmitgadē vairs nav noķerami. Izrādās, ka, ierobežojot bagātajiem iespēju nopelnīt, tie pārstāj algot cilvēkus un nodarboties ar biznesu Latvijā. Arī kontus atver ārpus Latvijas. Dzelzs sienas kā PSRS laikos vairs nav.
Vai, apkarojot bagātos, nabagi kļūs turīgāki? Vienreiz jau dabūjām uz savas ādas izbaudīt apkarošanas rezultātus. Dažiem gribas vēl.
Varbūt laiks sākt saprast, ka tikai Saeimas deputāti un MK pieņem likumus un normatīvos aktus kas veido biznesa vidi Latvijā. Komercbankas un biznesmeņi to nedara. Situācija, kāda izveidojās banku sektorā pie mums un arī kaimiņos, ir politiķu pieņemto lēmumu radīta. Viņiem arī jāuzņemas atbildība.
Kurš tad mums atbild par komercbanku sektora uzraudzību? Šobrīd Latvijas Banka un pirms tam FKTK. Un tiem ir labi apmaksāti vadītāji. Tas, kas šobrīd notiek banku sektorā, ir viņu darba brāķis. Komercbankas tāpat kā pārējie uzņēmumi darbojas tajā uzņēmējdarbības vidē un apstākļos, kas ir Saeimas noteikti un Latvijas Bankas kontrolēti. Banku tāpat kā pārējo uzņēmumu vadītāju uzdevums ir nopelnīt maksimumu, ko atļauj legālas iespējas. Tieši to viņi arī dara.
Es esmu pret praksi ar atpakaļejošu datumu skatīties, ko kurš ir nopelnījis. un likt atmaksāt valsts budžetā. Radot šādu precedentu, noteikti būs arī citi gadījumi. Piemēram, zemniekiem laba raža, peļņa lielāka kā iepriekšējā gadā, arī cenas augstākas, tātad budži. Lai atmaksā virspeļņu budžetā utt.
Turklāt komercbankas neiedzīvojās uz valsts budžeta rēķina. Zaudētāji ir depozītu īpašnieki un iemesls ir konkurences trūkums komercbanku sektorā, kā arī panīkums ekonomikā. Banku kontos naudas daudz, bet pieprasījums pēc kredītiem ir vājš salīdzinājumā ar noguldījumiem. Kāpēc tas tā ir - jautājums Latvijas Bankas vadībai. Turklāt Latvijas Banka uzstāda virkni prasību, ko un kā drīkst vai nedrīkst kreditēt. Problēmas risināt un vislabāk nepieļaut nav skaistus grafikus zīmēt un politiķus kopā ar žurnālistiem apvārdot.
Esošais piedāvājums par 50% kredītprocentu likmju "atlaidi" no finanšu sistēmas darbības viedokļa ir absurds un, var teikt, pat idiotisks. Latvijas ekonomikai tas var dārgi izmaksāt. Turklāt pārsteidz tas, ka virzītājs ir daudzkārtējais finanšu ministrs Reira kungs (attēlā - 1987. gada preses publikācijā). Vienkārši negaidīju. Saeimā pietiek ar elementāru finanšu sapratni neapgrūtinātu deputātu, no kuriem to varētu sagaidīt, taču šāds notikumu pavērsiens liek aizdomāties.
Varbūt tas ir farss? Apzināti radīta absurda situācija, lai imitētu cīņu ar bankām un rezultātā neko nemainītu?
Paskatīsimies, ar ko tas beigsies. Ja ar čiku, tad tā arī būs bijis domāts. Taču pats priekšlikums radīs problēmas ekonomikas attīstībai jebkurā gadījumā. Saeima un MK pēdējā laikā sāk arvien vairāk piekopt mežabrāļu taktiku. Nekad nezini, kur un kā uzbruks. Kur ar nodokļiem, kur ar bērnu seksuālās izglītošanas programmām un skolu slēgšanu. Toties uztur tautu tonusā un nav garlaicīgi.
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
